24. Maijs 2024 14:06
Jaunumi
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences XIX kongresā uzsver ģeopolitiskā konteksta izvērtēšanas nozīmi demokrātijas stiprināšanā
Foto: Moldovas Konstitucionālā tiesa

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina un tiesnesis Artūrs Kučs 21.–23. maijā Kišiņevā, Moldovā, piedalījās Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences XIX kongresā “Tiesu aizstāvības veidi un ierobežojumi: konstitucionālo tiesu gadījums”.

Kongresu atklāja Moldovas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja Domnika  Manole (Domnica Manole), savā uzrunā norādot: “Moldova ir maza valsts ar stratēģisku mērķi integrēties Eiropas Savienībā. Nesen Moldovas Konstitucionālā tiesa sniedza pozitīvu atzinumu par konstitūcijas grozījumu projektu, kuru paredzēts pieņemt referendumā, ieskaitot pantu, kas vērsts uz valsts Eiropas integrācijas mērķiem. Mēs ceram, ka iedzīvotāji atbalstīs šo vēlmi, tādējādi pievienošanās Eiropas Savienībai būs vienīgā reālā izvēle Moldovai.”

Savukārt Moldovas prezidente Maija Sandu (Maia Sandu) atklāšanas uzrunā uzsvēra: “Mēs dzīvojam nemierīgos laikos. Demokrātija daudzviet ir apdraudēta, piedzīvojot dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanos, kas veicina  sabiedrības polarizāciju. Mums jāiegulda demokrātijas izturības stiprināšanā un jāveido instrumenti, lai mūsu demokrātijas varētu izdzīvot un plaukt. Mums jāsadarbojas, lai cīnītos pret ārēju ļaunprātīgu ietekmi un iejaukšanos.”

Eiropas konstitucionālo tiesu tiesneši, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas un Venēcijas komisijas pārstāvji trijās paneļsesijās diskutēja par konstitucionālo tiesu un pārnacionālo tiesu mijiedarbību, konstitucionālo tiesu jurisdikcijas aspektiem, kā arī par dažādiem izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik sastopas konstitucionālās tiesas un konstitucionālo kontroli īstenojošās institūcijas.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš kongresa otrajā paneļsesijā uzstājās ar ziņojumu par tiesiskajiem aspektiem, kuros īpaši ņemams vērā ģeopolitiskais konteksts.

“Eiropas valstu demokrātisko iekārtu aizsardzība ir mūsu kopējā prioritāte. Pašaizsargājošā demokrātija ir nevis statisks stāvoklis, bet gan nepārtraukts process, kas pastāvīgi jāuzrauga un jāuzlabo. Mūsu paaudze dzīvo nemierīgos laikos, kad Eiropas kopējās vērtības un valstu demokrātiskās iekārtas ir nopietni apdraudētas, savukārt sabiedrības kļūst arvien polarizētākas. Šādā laikā mainās arī tiesu loma. Tas ir lielākais izaicinājums mums kā juristiem un tiesnešiem – aizstāvēt mūsu vērtības ar tiesību spēku,” akcentēja Aldis Laviņš.

Kā piemēru politiskā aspekta ietekmei uz konstitucionālajiem spriedumiem Aldis Laviņš izcēla divas Satversmes tiesas lietas, kurās īpaši ņemts vērā ģeopolitiskais konteksts Baltijas valstīs. Priekšsēdētājs atsaucās uz lietu par aizliegumu profesionālajā militārajā dienestā esošam karavīram būt par politiskās partijas biedru, kā arī uz lietu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām Krievijas Federācijas pilsoņiem. Aldis Laviņš pieminēja arī arvien pieaugošu tiesu lomu, izvērtējot pilsonisko brīvību samērīgus ierobežojumus attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem, kuri izplata valsts drošību apdraudošus ziņojumus.

“Ģeopolitiskā konteksta izvērtēšana ir pareizais veids, kā panākt taisnīgu un ilgtspējīgu risinājumu, lai aizstāvētu demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, kā arī nodrošinātu stabilitāti mūsu sabiedrībā,” ziņojuma noslēgumā uzsvēra Aldis Laviņš.

XIX kongresa noslēgumā Albānijas Konstitucionālā tiesa tika apstiprināta par Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences prezidējošo tiesu līdz 2027. gadam.

Par Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences XIX kongresu

Pirmās dienas pirmo paneļsesiju “Konstitucionālo tiesu un pārnacionālo tiesu mijiedarbība” vadīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētāja Šīfra O’Līrija (Siofra O’Leary), bet ar lasījumiem uzstājās Austrijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Kristofs Grabenvarters (Grabenwarter), Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Štefans Harbarts (Stephan Harbarth), Beļģijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Pjērs Niuls (Pierre Nihoul) un Itālijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Džiovanni Amoroso (Giovanni Amoroso).

Savukārt otro paneļsesiju “Politiskais un juridiskais konstitucionālo tiesu jurisdikcijā” vadīja Slovēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Matejs Ačeto (Matej Accetto) un tajā uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, Čehijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Džosefs Baka (Josef Baxa), Rumānijas Konstitucionālās tiesas tiesnese Laura-Juliana Skanteja (Laura-Iuliana Scântei) un Francijas Konstitucionālās padomes locekle Korine Lūkjana (Corinne Luquiens).

Konferences trešo paneļsesiju “Aizsargājot konstitucionālos principus ārkārtas stāvokļa laikā” vadīja Rumānijas Konstitucionālās tiesas tiesnese Elena-Simina Tanasesko (Elena-Simina Tănăsescu), bet ar priekšlasījumiem uzstājās Beļģijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Luks Lavrisens (Luc Lavrysen), Portugāles Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Žozē Žoāu Abrentis (José João Abrantes), Slovākijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Ivans Fiačans (Ivan Fiačan) un Ukrainas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Viktors Gorodovenko (Viktor Gorodovenko).

Par Eiropas Konstitucionālo tiesu konferenci

Eiropas Konstitucionālo tiesu konference dibināta 1972. gadā ar mērķi stiprināt dalībvalstu konstitucionālo tiesu neatkarību, demokrātiju, tiesiskumu un veicināt pamattiesību nodrošināšanu. Šī organizācija apvieno pārstāvjus no Eiropas valstu konstitucionālajām tiesām un citām konstitucionālo kontroli īstenojošajām institūcijām. Par Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences prezidējošo tiesu, kas mainās ik pēc trim gadiem, var kļūt tikai tiesa, kas ir šīs organizācijas pilntiesīga dalībniece. Laikā no 2021. līdz 2024. gadam organizāciju vadīja Moldovas Konstitucionālā tiesa.

Satversmes tiesa par pilntiesīgu Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences locekli kļuva 2000. gadā.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 273 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties