Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 8 autori

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jurisprudences bibliogrāfiskie retumi faksimila izdevumā

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Laba ziņa tiem juristiem, kas līdz šim nesekmīgi antikvariātos "medījuši" padomju laikā izdotās juridiskās literatūras vērtīgākos darbus: apgāds "Zvaigzne ABC" faksimilizdevumu formātā atkārtoti izdevis trīs pagājušā gadsimta otrajā pusē iznākušas grāmatas, kuru autori bija Latvijas Universitātes (tolaik – Latvijas Valsts universitātes) mācībspēki un kuras savu tiesībzinātnisko vērtību nav zaudējušas joprojām. Lasītājiem atkal pieejami ir šādi izdevumi: Voldemārs Kalniņš. Romiešu tiesību pamati (1977); Arturs Liede. Kriminālprocess un tiesu pierādījumi (1970); Jānis Rozenbergs, Imants Briģis. Padomju civilprocesuālās tiesības (1978). ...

žurnāls / Informācija

Rosina ieviest vienotu valsts eksāmenu juristiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Pagājušajā nedēļā jau ceturto reizi notika Saeimas un nevalstisko organizāciju forums. Šā gada 17. maijā notika sabiedrības pārstāvju un deputātu diskusijas Saeimas komisijās un īpašā sēdē Saeimas Sarkanajā zālē. ...

Gatis Litvins, Silvija Meiere, Vineta Muižniece

žurnāls / Informācija

Vai aktīvs politiķis var kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Tuvojoties pilnvaru termiņa beigām, Saeimai ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi par augstākajām valsts amatpersonām. Balsojums par ģenerālprokurora iecelšanu radīja neizpratni ne tikai sabiedrībā, bet arī pašā parlamentā. Notika pat "meļu medības", kas nākotnē, iespējams, var atsaukties konstitucionālās tiesas gaiteņos, jo dzirdēts, ka šai sakarā top pat pieteikums Satversmes tiesai. Līdz galam neatrisinājusi jautājumu par ģenerālprokuroru, Saeima ir kārtējā nozīmīgā lēmuma pieņemšanas priekšvakarā. Šoreiz tai jālemj par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu. Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam pilnvaru termiņš beidzas 8. jūnijā. Šī ir reize, kad kandidātus var izvirzīt Saeimas frakcijas. Līdz šim izvirzītas divas kandidātes: Satversmes tiesas padomniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Silvija Meiere un Saeimas deputāte, Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. Publiski par abām kandidatūrām izteikti vairāki uzskati. Lai rezumētu viedokļus un uzdotu savus jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija 12. maijā abas kandidātes aicināja uz sarunu. ...

žurnāls / Notikums

Divi vācbaltu juristi atkal satiekas mājās

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Divi izcili vācbaltu juristi – tēvs un dēls – atkal ir satikušies savā kādreizējā dzīvesvietā Rīgā. Tā simboliski varētu vērtēt Dr.iur. Dītriha Andreja Lēbera (Loeber) (1923–2004) piemiņas plāksnes atklāšanu pie dzimtas nama Rīgā, Hospitāļu ielā 22, kas notika šī gada 7. maijā. Jau iepriekš šeit bija uzstādīta piemiņas zīme viņa tēvam – senatoram un Latvijas Universitātes profesoram Johanam Augustam Lēberam (1865–1948). D.A. Lēbera memoriālā plāksne tapusi pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas iniciatīvas, un tās autors ir mākslinieks Jānis Strupulis. Svinīgajā atklāšanā piedalījās arī D.A. Lēbera atraitne Krista Anita Lēbere un viens no viņu bērniem – Džons Lēbers, kā arī kupls pulks Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu un vairāki juristi. ...

žurnāls / Informācija

Advokātu kopsapulce uz kvoruma trūkuma robežas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Par mata tiesu izvairoties no iepriekšējā gada scenārija, kad pasākumu nācās pārtraukt likumā noteiktā kvoruma trūkuma dēļ, 30. aprīlī aizritēja ikgadējā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulce. Dienas sākumā uz kopsapulci Nacionālajā teātrī ieradās 451 zvērināts advokāts (no kopumā 1052 šobrīd Latvijā praktizējošajiem advokātiem), bet brīdī, kad vajadzēja balsot par Zvērinātu advokātu padomes sniegto iepriekšējā gada budžeta izlietojuma pārskatu, izrādījās, ka daļa sapulces dalībnieku jau ir prom un trūkst balsu līdz likumā noteiktajai minimālajai robežai – vienai trešdaļai no kolēģijas biedriem. Sapulces vadītāji izsludināja pārreģistrāciju, pēc kuras klātesošie atviegloti uzelpoja, jo nepieciešamais kvorums tomēr tika sasniegts. Līdz ar to zuda vajadzība apspriest zvērināta advokāta Aināra Platača priekšlikumu – gadījumā, ja nāktos kopsapulci pārtraukt, piedzīt pasākuma organizēšanas izdevumus no "neapzinīgajiem advokātiem, kas nav ieradušies vai ir pametuši kopsapulci". Vairākkārtējās balsošanas nogurdinātā zāle šo ideju sveica ar aplausiem. ...

žurnāls / Notikums

Revolucionārs akts, taktiski ietērpts parlamentārā formā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Konference "1990. gada 4. maijā pieņemtā Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti", kas Latvijas Universitātē notika šī gada 3. maijā, bija viens no analītiskākajiem pasākumiem deklarācijas pieņemšanas 20 gadu svinību laikā. Konferenci aizsāka Valsts prezidenta Valda Zatlera programmatiska uzruna, kas aicināja izvērtēt pagātni, taču koncentrēties uz konkrētu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu nākotnē. Valsts prezidents piedāvāja arī savu redzējumu par Latvijas mērķi tuvākajiem divdesmit gadiem: "saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta". Tālāk pasākums ritēja trīs daļās, un pirmajā no tām tika vērtēti Neatkarības deklarācijas un Latvijas valsts atjaunošanas tiesiskie aspekti. Tam sekoja vēsturnieku un politiķu diskusijas par atjaunotās Latvijas ārlietu stratēģiju, kā arī politikas un vērtību transformāciju pēcatmodas periodā. "Jurista Vārda" lasītājiem piedāvājam ieskatu konferences juridiskajā sekcijā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs pētījums par atjaunojošo justīciju krimināltiesībās

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Sākotnēji darbojās arhaiskais asinsatriebības princips. Vēlāk kā panākums tika uztverta krimināltiesas izveidošanās un vairāku kriminālprocesa principu definēšana. Temīdas vienā rokā tika ielikti svari, bet otrā zobens, kas simbolizē tās divkāršo uzdevumu – gan aizsargāt, gan arī sodīt. Tagad krimināltiesību diskusiju epicentrā ir atjaunojošā justīcija (restorative justice). Līdz šim atjaunojošā justīcija tika vien apspriesta, turpretī tagad būtiskākās atziņas ir apkopotas vienā pētījumā. ...

Lauris Rasnačs , Kristīne Jarinovska, Gatis Litvins

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Divi jauni tiesību doktori

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Vairākās Latvijas augstskolās ir iespējams studēt doktorantūrā. Ir diezgan daudz tiesību doktorantu, tomēr salīdzinoši maz ir tādu, kas doktoranta ceļu veic līdz galam – aizstāv promocijas darbu. Tāpēc katra promocijas darba aizstāvēšana tiek uztverta kā sasniegums un ieguvums Latvijas zinātnei. Šoreiz mūs ir iepriecinājuši Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranti, tagad jau tiesību doktori Lauris Rasnačs un Kristīne Jarinovska. Šā gada 15. aprīlī promocijas darbu "Jurisdikcija un tās noteikšana civiltiesiska rakstura lietās" tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja L. Rasnačs, savukārt K. Jarinovska savu darbu "Informācijas atklātības princips un tā galējā robeža: teorijas īstenošana praksē" aizstāvēja 23. aprīlī. ...

žurnāls / Notikums

Egils Levits kritiski vērtē valsts pārvaldes reformas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Valsts pārvaldes iekārtas likums stājās spēkā 2003. gadā. Tika radīta iespējami labākā valsts pārvaldes struktūra un noteikti tās darbības pamatprincipi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā norādīts: "Šai koncepcijai atbilstoša likuma jēga būtu radīt instrumentus valsts rīcībā, lai samazinātu [..] pārvaldes trūkumus [..] un lai iezīmētu un nostiprinātu konstitucionāli noteiktos ietvarus, kādos jādarbojas valsts pārvaldei demokrātiskā valstī." Ir pagājuši septiņi gadi, un šajā laikā ne vienu reizi vien ir runāts par valsts pārvaldes reformēšanu. Jo īpaši šīs runas kļuvušas skaļākas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā likusi domāt un diskutēt, tomēr nereti šīs diskusijas ir primitīvā līmenī un aprobežojas tikai ar jautājumu par kādas valsts iestādes likvidāciju. Lai rezumētu notiekošo sakarā ar valsts pārvaldes reformēšanu, minētās koncepcijas autors Egils Levits šā gada 5. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē uzstājās ar referātu "Valsts un valsts pārvaldes reforma: starp destruktīvu graušanu un konstruktīvu uzlabošanu". Referāta lasījums notika uz reāla valsts pārvaldes reformas mēģinājuma fona. Šā gada 27. aprīlī atsevišķi Saeimas deputāti iesniedza grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā saistībā ar Valsts kancelejas likvidēšanu no 2010. gada 1. septembra. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2010. gada 1. septembrim nodrošina Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. No 2010. gada 1. septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi.1 Saeima 6. maijā šo priekšlikumu noraidīja. ...

žurnāls / Notikums

Tieslietu sistēmas Goda zīmes – valsts svētku priekšvakarā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Arī juristu saime, sagaidot Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, svinēja svētkus: izceļot īpašu ieguldījumu Latvijas Republikas tieslietu sistēmas attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā, 28. aprīlī jau trešo reizi tika pasniegts tieslietu sistēmas apbalvojums – Goda zīme. Šis oficiālais valsts apbalvojums pirmo reizi tika piešķirts Latvijas Republikas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejā 2008. gadā, kad to kopīgi iedibināja Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa. Šogad saskaņā ar Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes lēmumu Goda zīmi saņēma 22 tiesu un tieslietu darbinieki. Kā uzsvēra Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, šie ir cilvēki, kas tieslietām dod ne vien visas savas zināšanas un pieredzi, bet arī sirdi. ...

žurnāls / Notikums

Starp pilsoņu kustību un Latvijas Tautas fronti

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Ar diskusiju par dažādiem scenārijiem, kas bija vai nebija iespējami 1989. un 1990. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, pagājušajā nedēļā aizsākās Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanai veltīto pasākumu virkne. Pasākumu "Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. gada 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. aprīlī rīkoja akadēmiķis, profesors Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. Tālavs Jundzis. ...

žurnāls / Diskusija

Vai ir jāmaina Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības piekritība un pakļautība

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī atkarībā no prasījuma veida vai apmēra paveras iespējas ievērojami atslogot tiesas un atbrīvot tiesu resursus nozīmīgāku lietu izšķiršanai. Pētījumā kā pozitīvs piemērs minēts salīdzinoši nesen ieviestais modelis administratīvo tiesu darbā, kur pieteikumi par Konkurences padomes lēmumu atcelšanu tiek skatīti tikai divās instancēs (apgabaltiesa kā pirmā instance un Senāts kā kasācijas instance). Viens no šāda risinājuma iemesliem ir bijis tas, ka Konkurences padomes lēmumi tiek atzīti par profesionāli pietiekami kvalitatīviem. Ņemot vērā šo veiksmīgo risinājumu, pētījums aktualizējis jau diezgan senu diskusiju par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu. Pētījuma autori uzsver, ka atteikšanos no apelācijas instances varētu izmantot arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzēšanu, jo vairāk tāpēc, ka šeit turklāt pastāv arī iekšējās pārsūdzēšanas iespēja, kā rezultātā sūdzība faktiski tiek skatīta četrās instancēs (vienreiz pašā Uzņēmumu reģistrā un trīs reizes – tiesā). Šajos "reformācijas laikos" ideja par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu kļuvusi vēl aktuālāka. Uzņēmumu reģistra administrācijas sanāksmē šā gada 22. martā tika izvērtēts iepriekš minētais priekšlikums, un šobrīd ir pieņemts lēmums atbalstīt ierosināt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Jāveic grozījumi līdzīgi kā Konkurences likuma 8. panta otrajā daļā, kur noteikts: "Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību." Tiek prognozēts, ka iecerētās izmaiņas varētu sniegt vairākus pozitīvus ieguvumus. Lai gan pētījums un Uzņēmumu reģistra lēmums ir par piekritības maiņu, tomēr ne mazāk svarīgs jautājums ir par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pakļautības maiņu no administratīvās uz vispārējo tiesvedību. Visus ar konkrēto strīdu risināmos jautājumus izskatītu tiesa vienas lietvedības ietvaros. Šobrīd ar vienu tiesisko strīdu saistīti jautājumi tiek skatīti abās jurisdikcijās – par faktiskajiem apstākļiem vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu kā administratīvo aktu – administratīvajā tiesā. Tādēļ bieži vien administratīvā tiesvedība lietā ir jāaptur, kamēr nav izspriesta ar šo lietu saistīta civillieta par faktisko apstākļu vērtējumu, jo administratīvā procesa kārtībā faktiskie apstākļi netiek vērtēti. Strīds par faktiskajiem apstākļiem ir risināms civilprocesuālā kārtībā. Prasība, piemēram, par prettiesisku pilnsapulču, lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir civiltiesisks strīds, un šī civiltiesiskā strīda izšķiršana nav atkarīga no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kas radušās ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu. Tā kā likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību strīdu par faktiskajiem apstākļiem izlemšanai vispārējās kompetences tiesās, Uzņēmumu reģistrs ir atbrīvots no pienākuma pārbaudīt tos. Par pamatu secinājumam, ka administratīvs akts panākts ar prettiesiskām darbībām (nepatiesu ziņu sniegšana, viltojumu u. tml.), var kalpot tiesas spriedums, kas konstatē attiecīgu faktu. Tomēr jānorāda, ka tieši lielākajā daļā kā apstrīdēšanas pamatu norāda nevis valsts notāra rīcību, bet gan tieši pārkāpumus komersantu lēmuma pieņemšanā, ko nevar secināt no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Šādos gadījumos ir jāapstrīd nevis valsts notāra lēmums, bet gan tieši attiecīgā komersanta pārvaldes institūcijas lēmums.1 Gatis Litvins ...

žurnāls / Notikums

Parlaments neizpratnē pats par sevi

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Pirms kāda laika "Jurista Vārds" ziņoja, ka trīs līdzautoru stāstam "Prokuratūras attīstība turpmākajos piecos gados" pirmā nodaļa uzrakstīta (sk.: Litvins G. Jānis Maizītis – ģenerālprokurora amata kandidāts. Jurista Vārds, 30.03.2010., Nr. 13). Viens no līdzautoriem – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs – uzrakstījis un publiski prezentējis pirmo nodaļu. Viņš izvirzīja pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti par nākamo ģenerālprokurora amata kandidātu. Pagājušajā ceturtdienā Saeima iesāka savu nodaļu. Tomēr to nepabeidza. Parlaments atzina, ka pirmā nodaļa uzrakstīta nepareizi. Augstākās tiesas priekšsēdētājam savs darbs būs jāpārraksta. Saeimas nodaļā ieraugāms: "Par – 45, pret – 47 deputāti, divas vēlēšanu zīmes nederīgas. Ģenerālprokurors nav ievēlēts." Skatoties uz nodaļas kulmināciju, gandrīz visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas pauž neizpratni. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Efektīva sabiedrības un indivīda tiesību un interešu aizsardzība ir viena no valsts pamatfunkcijām. To īstenojot, valsts veido un attīsta kriminālo justīciju – to tiesību normu un valsts institūciju sistēmu, kuru virsuzdevums ir aizsargāt sabiedrību no noziedzīgiem tīkojumiem. Attīstoties kriminālā justīcija iegūst jaunus vaibstus – kritiski tiek analizētas un pārvērtētas vecās koncepcijas, tiek radīta jauna kriminālās justīcijas izpratne. Tomēr jaunas teorijas un pat pašas progresīvākās kriminālās justīcijas koncepcijas negarantē straujas izmaiņas krimināltiesību sistēmā un sabiedrības izpratnē par to, kādai jābūt reakcijai uz ļaunumu, ko rada noziedzīgs nodarījums. Rakstā1 ieskicēti mūsdienu kriminālās justīcijas vaibsti. ...

žurnāls / Notikums

Cilvēktiesību aizsardzības mehānisma reformas gaidās

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Bez tiesas spriešanas par cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas kontinentā jau ilgāku laiku Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk tekstā – ECT) nodarbina akūts jautājums par tās nākotnes perspektīvām. Nevienam nav noslēpuma par tiesas pārslodzi un neizskatīto lielu sablīvējumu. Tiesa ir ne visai omulīgā situācijā. No vienas puses, tai jāvērtē nacionālo valstu spēja nodrošināt lietu iztiesāšanu saprātīgā termiņā, no otras puses, pašai ECT rodas acīmredzamas problēmas ar šī principa ievērošanu. Pēc ilgas Krievijas Federācijas "stīvēšanās" ratificēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) 14. protokolu beidzot 2010. gada 1. jūnijā tas stāsies spēkā, kas ievadīs jaunu ēru ECT darbā. Šis pietiekami fundamentālais notikums un citi nozīmīgi cilvēktiesību jautājumi 2010. gada 14. aprīlī pulcēja cilvēktiesību ekspertus un entuziastus Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotajā diskusijā par aktuālo cilvēktiesību jomā Latvijā. ...

žurnāls / Notikums

Pilsoņiem jāfokusējas arī uz Eiropas Savienību

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Konferenci organizēja ES Tiesību asociācija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Pasākuma galvenais “dzinējspēks” – Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā (EST) Kristīne Drēviņa – bija pieteikusi neierasti autoritatīvu un daudznacionālu konferences dalībnieku sastāvu, diemžēl Īslandes vulkāna kvēpu mākonis viesa savas korekcijas un daļu uzrunu nācās pārraidīt videokonferences režīmā, jo daži referenti atcelto avioreisu dēļ līdz Rīgai tā arī nenokļuva. ...

žurnāls / Notikums

Par cilvēktiesībām – skaidri un vienkārši

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Kā norādīja S. Osipova, viņu šī grāmata, lasot vācu valodā, apbūrusi ar savu vienkāršību un ideja par tulkojumu latviski radusies tādēļ, ka Vācijā valdošā cilvēktiesību doktrīna ir tuvāka Latvijas tradīcijām nekā cilvēktiesību izpratne ASV. Profesore arī atzina, ka M. Kēniga grāmata pēc savas kvalitātes un izteiksmes formas ir uzskatāma par ievadu cilvēktiesībās, tādēļ piemērota prātiem, kas sāk apgūt šo tiesību nozari, – vidusskolēniem, ...

žurnāls / Notikums

Pasniegta Gada notāra balva

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Pagājušajā nedēļā, 26. martā, kino "Rīga" telpās notika Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce. Tās darba kārtību veidoja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces pārskats par notariāta sistēmas darbību 2009. gadā, izaugsmes perspektīvām un izaicinājumiem nākotnē, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājas Sandras Stīpnieces pārskats par komisijas darbību 2009. gadā, kā arī balvas "Gada notārs 2009" pasniegšanas ceremonija. Pasākumā piedalījās gandrīz visi Latvijas zvērināti notāri, kā arī viesi, kuru vidū bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un lielākā daļa atjaunotās Latvijas tieslietu ministru – Dzintars Rasnačs, Guntars Grīnvalds, Aivars Aksenoks, Gaidis Bērziņš un Mareks Segliņš. Kopsapulci noslēdza Mārtiņa Rītiņa gādāts pārsteigums – torte gudrības simbola – pūces – formā. ...

žurnāls / Notikums

Jānis Maizītis – ģenerālprokurora amata kandidāts

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Ja Saeima tomēr nolems, ka stāsta pirmā nodaļa ir nepareizi uzrakstīta, tā liks Augstākās tiesas priekšsēdētājam to pārrakstīt. Bet tās jau ir spekulācijas. Uzmanīgi vērosim, kā viss norisināsies. Šoreiz tiks apskatīta šī pirmā nodaļa, lai varētu novērtēt tās kvalitāti. "Jurista Vārds" jau ir sekojis visa stāsta priekšvēsturei (sk.: Gailīte D., Pleps J. Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu; Litvins G. Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā. Jurista Vārds, 16.03.2010., Nr. 11) un noteikti turpinās sekot tam, kā tiks uzrakstītas atlikušās nodaļas. ...

žurnāls / Notikums

Kad iestādes pārstāvim nav ko teikt tiesā

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šā gada 10. martā ar spriedumu lietā Nr. SKA-34/2010 atcēla Administratīvās rajona tiesas 2009. gada 13. marta spriedumu un nolēma nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai. Ar rajona tiesas spriedumu bija atstāts spēkā Rīgas pilsētas izpilddirektora pagājušā gada lēmums aizliegt biedrībai "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkot pasākumus 16. martā. Savukārt attiecībā uz šā gada 16. marta pulcēšanos 15. martā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams atcēla Rīgas pašvaldības lēmumus, ar ko tā bija aizliegusi biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" un biedrības "Latvijas Antifašistiskā komiteja" plānotos pasākumus. Konkrētā tiesas sēde izgaismo vairākas problēmas ne tikai pulcēšanās brīvības izpratnē, bet arī citos jautājumos. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Skaidra valoda "karstā kartupeļa" jautājumā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Beidzot kāds to ir pateicis! Ka 16. marts nav karš un arī zemestrīce, kuras laikā valsti pēkšņi piemeklē tik smagi apstākļi, ka konstitūcijas ievērošana var būt pārāk sarežģīta. Atceļot gadu veco Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika atteikts biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” pieteikums gājienam un ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa, Senāts norāda, ka “pulcēšanās brīvība līdztekus biedrošanās brīvībai un vārda ...

žurnāls / Informācija

Korupcijas riski tiesā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Pirms pieciem, desmit gadiem, nemaz nerunājot par agrāku laiku, reti kad tika publiskoti pētījumi par tiesu varu un tiesu sistēmu, bet pēdējos gados arvien biežāk parādās pētījumi, kas analizē būtiskus tiesu varas jautājumus. 2008. gada beigās Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieki Valts Kalniņš, Iveta Kažoka un Gatis Litvins publicēja pētījumu "Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā". Turpinot ar tiesu sistēmu saistītu jautājumu analīzi, šā gada 3. martā Rīgas apgabaltiesas telpās "Providus" pētnieki V. Kalniņš un Linda Austere prezentēja pētījumu "Ētikas jautājumi un korupcijas riski Rīgas apgabaltiesā". Pētījumā izvērtēti korupcijas riski un izstrādātas konkrētas rekomendācijas risku mazināšanai. Lai arī pētīta ir tikai Rīgas apgabaltiesas darbība, tomēr pētījuma secinājumi un rekomendācijas noteikti varētu noderēt arī citām tiesām. ...

Gatis Litvins, Andris Guļāns, Gvido Zemribo

žurnāls / Numura tēma

Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Lai noskaidrotu, kā ģenerālprokurora amata kandidāts būtu izvirzāms, kādā procesā un kā līdz šim izvirzīšana ir notikusi, "Jurista Vārds" uzrunāja bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus. Te gan jāatzīmē, ka pašlaik tikai Andris Guļāns ir vienīgais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas reāli ir izvirzījis ģenerālprokurora amata kandidātu. Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Gvido Zemribo neveica šādu uzdevumu. Tomēr viņš ir piedalījies likuma "Par tiesu varu" sākotnējās redakcijas izstrādē. Viņš sniedza viedokli par šī likuma noteikumu, t. sk. ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas, procedūras attīstību. ...

Jānis Maizītis, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Mazāk nekā divi mēneši palikuši līdz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrā pilnvaru termiņa beigām – 11. maijam. Kas notiks dienu pēc tam, ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Saeimas ziņā – Ivaram Bičkovičam ir jāizvirza kandidāts, bet parlamentam tas vai nu jāapstiprina, vai arī jānoraida. Vai J. Maizītis turpinās darbu, vai arī par ģenerālprokuroru kļūs kāda cita persona – to joprojām var tikai minēt, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs par savu lēmumu sabiedrību ir nolēmis informēt marta beigās, savukārt Saeimā debates pagaidām risinās vien kuluāros. Skaidrs ir tikai viens – pats ģenerālprokurors ir gatavs turpināt darbu un to, kā pats atzīst, plašsaziņas līdzekļu spiests, paziņoja jau šī gada sākumā. "Jurista Vārds", izstāvējis garu "rindu" uz interviju pie J. Maizīša, centās neuzdot kolēģu žurnālistu jau vairākkārt iztirzātos jautājumus par skaļajām krimināllietām, tā vietā koncentrējoties uz juristiem sistēmiski interesanto ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru un prokuratūras darbu krīzes laikos. Nelaidām garām arī iespēju apjautāties par J. Maizīša studijām doktorantūrā. Saistībā ar ģenerālprokurora nominēšanas kārtību aptaujājām arī trīs ekspertus – bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus Gvido Zemribo un Andri Guļānu, kā arī Augstākās tiesas šā brīža vadītāju Ivaru Bičkoviču. Pirmie divi uz "Jurista Vārda" jautājumiem atbildēja, savukārt I. Bičkovičs arī šoreiz savu viedokli atturējās paust – pat procedūras jautājumā, jo tuvākajā laikā gatavojas pieņemt lēmumu par kandidāta izvēli ģenerālprokurora amatam. ...

Jānis Pleps, Dina Gailīte

žurnāls / Numura tēma

Pārmaiņas tiesu varā ir vajadzīgas, bet tās nenāks viegli

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" ar mērķi "atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību". Šajā darbā tiek norādīts gan uz parlamenta un valdības vilcināšanos stiprināt tiesu varu, gan uz pašas tiesu sistēmas neizmantotajām iespējām efektivizēt un uzlabot savu darbu. Līdz šim pētījums bija apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā (un guvis lielu deputātu atbalstu), kā arī nonācis atsevišķu interesentu rokās. Taču pagājušajā nedēļā, 3. martā, uz diskusiju LU Mazajā aulā pulcējās gandrīz visas tiesu un tieslietu sistēmas "atslēgas figūras", kā arī citu varas zaru pārstāvji. Pasākuma iemesls bija jau minētais pētījums, taču saruna izvērsās plašāk, jo rīkotāju – "Jurista Vārda", LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes – mērķis bija meklēt atbildes uz jautājumiem: vai un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas tiesu varā, kas tās atbalsta un kas varētu būt pārmaiņu virzītājs? Kā norādīja diskusijas vadītājs – Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, valstisku satricinājumu laikā, kādu šobrīd piedzīvo Latvija, katrai sistēmai (un tieslietas nav izņēmums) ir jādomā par savu darba mērķi un nepieciešamajām pārmaiņām. Vismaz uz daļu no uzdotajiem jautājumiem tika atbildēts. Proti, vairums runātāju atzina, ka tiesu varā ir problēmas: lietas tiek skatītas nesamērīgi ilgi, tiesu prakse nav vienveidīga, valsts izšķiež milzu resursus mazsvarīgu strīdu ilgstošai izskatīšanai, sabiedrība tiesām neuzticas, Tiesu iekārtas likuma projekts gadiem guļ nepieņemts... Tātad pārmaiņas ir vajadzīgas. Domas gan dalījās par to, kādām šīm pārmaiņām jābūt, kas varētu tās rosināt un kādēļ būtiski pozitīvi pārkārtojumi nav izdevušies līdz šim. Diemžēl diskusija pierādīja arī to, ka labvēlīgu tiesu sistēmas attīstību bremzē gan tiesu varas iekšējās domstarpības, gan nespēja rast kopīgu valodu ar likumdevēju un izpildvaru. Radikāli atšķiras arī tiesu varas pārstāvju izpratne par tiesu sistēmas pastāvēšanas mērķi, ko trāpīgi norādīja kāds runātājs: tā vietā, lai koncentrētos uz sava vienīgā uzdevuma sasniegšanu – nodrošināt indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu – un uzskatītu cilvēku, kas nonācis saskarē ar tiesu, par klientu, kas jāapkalpo pēc iespējas labāk, daudzi joprojām runā par to, kā izdarīt visu, "lai tikai tiesnesim vieglāk". Par efektīvu tiesu procesu traucējošu apstākli diskusijas dalībnieki atzina arī tiesu varai piederīgo juristu – tienešu, advokātu, prokuroru – vājo savstarpējo sadarbību un bieži vien pat apzināti pretrunīgo rīcību. Kaut arī pasākums nenoslēdzās ar dalībnieku vienotu pozīciju par tālāko rīcību, rīkotāji ir gandarīti arī par sasniegto rezultātu – diskusijā piedalījās gandrīz visi iespējamie lēmumu pieņēmēji, tātad šī viņiem bija iespēja redzēt viedokļu dažādību tiesu varā. Turklāt neapšaubāms konkrētā pētījuma novērtējums ir Vinetas Muižnieces paustā apņemšanās zinātniekus turpmāk aicināt uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdēm, kad tajās tiks apspriesti ar tiesu varu saistīti jautājumi. ...

žurnāls / Notikums

Maizītis atskaitās par paveikto. Vai būs arī nākamā reize?

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pagājušajā nedēļā, 24. februārī, notika ikgadējā virsprokuroru sanāksme, kuras pirmajā, publiskajā daļā, ģenerālprokurors Jānis Maizītis sniedza pārskatu par iestādes pagājušā gada darbu, kā arī atskatījās pats uz savu veikumu ģenerālprokurora amatā. Tā kā šī gada maijā beidzas J. Maizīša pilnvaru laiks, Augstākās tiesas priekšsēdētājam būs vai nu viņš jāvirza uz Saeimu apstiprināšanai amatā trešo reizi, vai arī jāpiedāvā parlamentam jauns kandidāts. Tieši šie apstākļi acīmredzot bija iemesls neredzēti lielajai žurnālistu un politiķu interesei par sanāksmi prokuratūrā: pasākumu apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kā arī deputāti no Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, savukārt žurnālistiem nācās sēdēt ārpus nelielās sanāksmju telpas un runas klausīties translācijas režīmā. ...

žurnāls / Notikums

Tiesnešu algas: patiesie skaitļi un viedokļi

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Lai vienotos par veidu, kā izpildīt Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedumu lietā Nr. 2009-11-01 “Par likuma “Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7. punkta otrā teikuma un 17. punkta (2008. gada 14. novembra likuma redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107. pantam” jeb tā sauktajā tiesnešu algu lietā, šā gada 10. februārī Saeimas Juridiskās komisijas sēdes ietvaros notika starpinstitūciju sanāksme. Pie viena galda bija sapulcējušies Saeimas Juridiskās komisijas deputāti, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičš un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, kā arī pārstāvji no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas. ...

Ilze Pilsētniece

žurnāls / Numura tēma

Jauns piedāvājums, kā atslogot tiesas un samazināt lietu skatīšanas termiņus

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Jau kādu laiku starp tiesnešiem un zvērinātiem notāriem notiek domu apmaiņa par iespēju no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas (tās varētu būt – bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšana un saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā) un nodot to izlemšanu notariāta ziņā. Idejas autori – zvērināti notāri – uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika "strīdus" lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt idejas pretinieki (un tādu netrūkst, tajā skaitā tiesnešu vidū) sauc šo priekšlikumu par notariāta interešu lobēšanu un uzskata, ka tādējādi valsts kasei garām aizplūdīs liela daļa valsts nodevās šobrīd iekasējamās naudas. Neraugoties uz viedokļu pretrunīgumu, priekšlikums vismaz daļēji guvis Tieslietu ministrijas atbalstu un paredzams, ka jau drīzumā Saeima varētu lemt vismaz par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu no tiesu kompetences notāru pārziņā. Galvenie ieguvumi, ko sola idejas virzītāji: tiesas atslogotas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas (šobrīd gadā skata vairāk nekā 100 tūkstošus bezstrīdus lietu); atslogots valsts budžets, jo lietas pārņems pašnodarbinātas personas; paātrināsies strīdus lietu skatīšana, jo tiesnešiem būs vairāk laika; palielināsies iekasēto valsts nodevu apjoms, jo tās ienāks gan no notāriem, gan tiesām; notāru birojos tiks radītas jaunas darbavietas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam sarunu ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Ilzi Pilsētnieci, vairāku nozares lietpratēju viedokļus par notariāta izvirzīto priekšlikumu, kā arī fragmentu no Dr.iur. S. Osipovas vadībā tapuša pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves", kur aplūkota iespēja no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas. ...

žurnāls / Notikums

Kliņģeris ar 600 rozīnēm

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Kopīgs foto par godu „Jurista Vārda” (JV) 600. numura iznākšanai: (pirmajā rindā no kreisās) VSIA „Latvijas Vēstnesis” (LV) valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, JV galvenā redaktore Dina Gailīte, JV literārā redaktore Baiba Saulīte, (otrajā rindā no kreisās) JV ārštata līdzstrādnieks Jānis Pleps, LV datormaketētājs Kornelius Briedis, JV atbildīgais redaktors Leonards Pāvils, LV fotoredaktors Boriss Koļesņikovs, JV padomes loceklis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, JV padomes loceklis, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, JV padomes loceklis, Augstākās tiesas senators, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, LV valdes loceklis Matīss Markuss, LV valdes loceklis Aivars Maldups, LV galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts, JV tieslietu redaktors Gatis Litvins, LV fotoredaktors Māris Kaparkalējs. Šoreiz klāt nevarēja būt JV zinātniski konsultatīvās padomes locekļi Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Latvijas Republikas tiesībsargs Dr.iur. Romāns Apsītis, Valsts kancelejas direktores vietniece Elita Dreimane un JV informācijas redaktore Sannija Matule (fotoreportāžu sk. JV fotogalerijā). ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Likums nedrīkst būt laupīšanas rīks

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Pagājušā gada decembrī Jānis Kļumels iztulkojis latviešu valodā un izdevis darbu, kurā atklāts likuma imanentais mērķis un pienācīgās robežas, kā arī kritizētas sociālistu idejas 19. gadsimta vidū Francijā, – Frederiks Bastiā. Likums. Rīga, 2009, 58 lpp. Grāmata ir interesanta ar tās autora Kloda Frederika Bastiā (Claude Frédéric Bastiat) liberālo skatījumu uz jautājumiem, kas ir cilvēks, kas ir leģitīma darbība, kāpēc sabiedrības inertums atrodas likumdevēja rokās, kāds ir likuma mērķis un uzdevums sabiedrībā, kur taisnīgi beidzas likumdevēja kompetence, kāpēc sociālisms apdraud indivīda brīvību utt. ...

žurnāls / Numura tēma

Saeimas loma starptautisko aizdevumu noslēgšanā

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Viens no visvairāk apspriestajiem Satversmes tiesas nolēmumiem nenoliedzami ir 2009. gada 21. decembra spriedums lietā Nr. 2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam" jeb, folklorizējot, – "Pensiju lieta". Viens no tajā analizētajiem jautājumiem ir "būtiskuma teorija". Satversmes tiesa konstatēja, ka konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj pašam likumdevējam. Kaut arī Saeima ir pieņēmusi ekonomikas stabilizācijas programmu, lēmusi par grozījumiem 2009. gada valsts budžetā un pieņēmusi 2010. gada valsts budžetu, tomēr šie lēmumi nevar aizstāt Satversmē noteiktās tiesības un vienlaikus arī pienākumu izlemt visus būtiskos jautājumus, kas attiecas uz minētajiem aizdevumiem, tostarp jautājumus par iespējamo pilnvarojumu Ministru kabinetam (sk. sprieduma daļu par "būtiskuma teoriju" šā "Jurista Vārda" 28.–29. lpp.). ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Senatore kļūst par asociēto profesori

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Ar vienotu Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes profesoru padomes un pieaicināto locekļu lēmumu pagājušajā nedēļā, 19. janvārī, senatore Dr.iur. Jautrīte Briede tika apstiprināta asociētā profesora amatā. Konkursu uz šo vietu bija izsludinājusi Valststiesību katedra. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai iecerētā Tieslietu padome attaisnos cerības

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Iepriekšējā "Jurista Vārda" numurā (sk.: "Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu padomes izveidi", JV, 21.01.2010., Nr. 3) jau tika ziņots, ka likumdevējs beidzot ir spēris noteiktus un mērķtiecīgus soļus Tieslietu padomes (turpmāk – TP) izveidošanas virzienā. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi likuma "Par tiesu varu" grozījumus. Ar tiem iecerēts izveidot jaunu institūciju – TP – pašreiz spēkā esošajā tiesu sistēmas "jumta" likumā, negaidot Tiesu iekārtas likuma pieņemšanu. Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi konkrēto grozījumu nodošanu pirmajam lasījumam. Šādu likumdevēja rīcību tiesu sistēmas darbinieki un visa sabiedrība ir gaidījusi gandrīz desmit gadus. Beidzot, kad sabiedrībai tiek piedāvāta iecere par TP veidolu, var sākties konkrēta diskusija par sagatavotā regulējuma saturu, cenšoties atbildēt uz jautājumu – vai tieši šādu TP vēlamies un vai tā attaisnos cerības? ...

žurnāls / Notikums

Ministrija deputātiem atklāj nākotnes ieceres

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Lai savstarpēji koordinētu likumprojektu virzību, pagājušās nedēļas nogalē, 15. janvārī, Tieslietu ministrijā notika Saeimas Juridiskās komisijas izbraukuma sēde. Pasākuma gaitā ministrijas politiskie un administratīvie vadītāji deputātus iepazīstināja ar pagājušajā gadā paveikto un šī gada iecerēm, savukārt parlamenta pārstāvji informēja izpildvaru par, viņuprāt, problemātiskajiem tiesību nozares jautājumiem, kas gaida risinājumu. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Arī "Turībā" notiks tiesas procesa izspēles

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Tagad var teikt, ka arī Biznesa augstskola "Turība" ir augstskola, kurā notiek studentu tiesas procesa izspēles. Ar šo gadu tā pievienojas augstskolām, kurās jau līdz šim ir noticis šis tik interesantais pasākums studentu un arī pasniedzēju dzīvē. Lai to oficiāli pieteiktu, šā gada 14. janvārī Biznesa augstskolā "Turība" notika tiesas procesa izspēles kāzusa prezentācija. Tās ietvaros studentiem un citiem klātesošajiem tika izklāstīti kāzusa galvenie fakti un izstāstīta tiesas procesa norise. Studentiem bija arī iespēja izjautāt personas, kuras ir piedalījušās šāda veida tiesas procesa izspēlēs un kuras tās ir arī organizējušas. ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Savienības nākamais attīstības solis – valsts

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai diskutētu un vērtētu konstitucionālo tiesu nostādnes Eiropas integrācijas jautājumā saistībā ar Lisabonas līgumu, šā gada 11. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās Baltijas un Vācijas Augstskolu birojs pulcēja Latvijas un ārvalstu konstitucionālo tiesību ekspertus un interesentus uz simpoziju “Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (III)”. ...

žurnāls / Notikums

Kā nodrošināt objektīvu tiesnešu karjeras attīstību

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pašlaik viena no karstākajām tēmām tiesu sistēmā ir tiesu varas neatkarība no pārējiem valsts varas atzariem. Tiek meklēts līdzsvars, lai nodrošinātu ne tikai neatkarīgu tiesas spriešanu (šaurākā nozīmē), bet arī apolitisku un nopelnos balstītu karjeras sistēmu. Šo jautājumu kontekstā tiek runāts par patstāvīgas tiesnešu pašpārvaldes sistēmas izveidošanu. Lai diskutētu par šiem jautājumiem, jaundibinātā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība šā gada 25. novembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā organizēja diskusiju "Tiesneša neatkarība politisku izaicinājumu priekšā". Pasākumu vadīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, bet kā referenti uzstājās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska un Sabiedriskās politikas centra "Providus" jurists Gatis Litvins. Diskusija tika organizēta kā brīva domu apmaiņa, kurā bez minētajiem runātājiem iesaistījās arī citi klātesošie. ...

žurnāls / Notikums

Labākais līdzeklis juristu savstarpējai saziņai un izglītībai

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pagājušajā nedēļā "Jurista Vārds" divas dienas viesojās Tartu universitātē zinātniskā konferencē "Law Journals: National, Regional, International", un tas bija ne vien informatīvi noderīgs, bet arī savā ziņā iedvesmojošs pasākums: redakcijas darbinieki iepazina savu kolēģu – citu valstu juridiskās preses izdevēju – veikumu, kā arī ikdienas problēmas, kas, izrādās, visiem ir ļoti līdzīgas. Konferencē uzkrātās zināšanas un iedibinātie kontakti noteikti būs noderīgi ne vien "Jurista Vārda" darbiniekiem, bet, ilgākā termiņā, kļūs arī par mūsu autoru un lasītāju ieguvumu. Kā norādīja vairāki konferences referenti, juridiskā prese ir katras valsts juridiskās kultūras attīstības stadijas un līmeņa rādītājs. Savukārt juridisko preses izdevumu galvenais uzdevums ir nodrošināt juristu savstarpējo komunikāciju un izglītošanos, kā arī sabiedrības izpratni par tiesībām. ...

žurnāls / Notikums

Paziņoti "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursa rezultāti

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Jau ceturto gadu žurnāls "Jurista Vārds" iesaista jaunos juristus diskusijās par tiesību sistēmas un prakses problēmām. Arī šogad notika studentu pētniecisko darbu konkurss, kura rezultāti tika paziņoti šā gada 27. novembra konferencē "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi". ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Juristi pulcējas konferencē "Krīze un tieslietas"

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu "instrumentiem" palīdzēt valstij vieglāk un ātrāk atkopties, – tie bija "Jurista Vārda" organizētās lasītāju un autoru konferences mērķi. Žurnāla aicinājumam dalīties pārdomās atsaucās ap 300 Latvijas juristu, kas pagājušajā piektdienā, 27. novembrī, pulcējās Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Liels bija pasākuma rīkotāju gandarījums, pirms konferences redzot negaidīti lielo interesi (uz reģistrāciju veidojās pat rinda, kas stiepās lejup pa Universitātes kāpnēm) – līdz ar to bija attaisnojusies arī visai drosmīgā norises vietas – Lielās aulas – izvēle, jo zāle bija faktiski pilna, turklāt liela daļa klausītāju pasākumu piektdienas vakarā "izturēja" līdz galam. Konferencē tika nolasīti 11 saturiski ļoti dažādi referāti – katrs runātājs lika aizdomāties par pilnīgi citu tiesību problēmu krīzes laikā, raisot klausītājos visa spektra emocijas: gan intelektuālu un emocionālu pārdzīvojumu, gan pārsteigumu, gan kritiskas iebildes, gan jautrību (tas šajos grūtajos laikos ir ļoti nepieciešami). Pasākumu noslēdza "Jurista Vārda" ceturtā pētniecisko darbu konkursa uzvarētāju apbalvošana (plašāku informāciju sk. 9. lpp). Šajā žurnāla numurā sniedzam īsu pārskatu par konferenci, ko papildina fotomateriāls, pilnus referātu tekstus publicēsim pēc to sagatavošanas. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadiena

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Latvijas Tiesnešu biedrībā ir apvienojušies 183 tiesneši. Uz 20. novembra pilnsapulci bija ieradušies tikai 79 tiesneši, kas nenodrošina nepieciešamo kvorumu. Līdz ar to pilnsapulcē netika pieņemti saistoši lēmumi un, pamatojoties uz biedrības statūtiem, nākamā pilnsapulce jāsasauc triju nedēļu laikā. Tomēr tika diskutēts par tiesu sistēmai šobrīd svarīgiem jautājumiem un pieņemti jaunu biedru iesniegumi. Tieslietu ministrs M. Segliņš ap ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Balodis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas "skaitliskā izteiksmē" šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010. gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijā pirmā grāmata par franšīzi

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Apgāds "Latvijas Vēstnesis" laidis klajā Viktorijas Jarkinas grāmatu Franšīze teorijā un praksē. Komerclikuma franšīzes līguma nodaļas komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 216 lpp. Tas ir Latvijā pirmais visaptverošais un fundamentālais pētījums par franšīzi. Jaunais izdevums ir vērtīgs ne tikai kā zinātnisks darbs – īpaši aktuāls tas ir tagad, jo 2010. gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma D daļa "Komercdarījumi", kurā līdzās citiem komercdarījumiem ir regulēts arī franšīzes līgums. ...

žurnāls / Informācija

Nākamajā gadā tieslietas izdzīvos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Līdz šim tika diskutēts par tieslietu sistēmai nepieciešamo finansējuma apmēru un sadali starp tās komponentiem. Diskusijas bija gan konstruktīvas, gan arī ne ļoti – tika izteikti arī nepārdomāti pieņēmumi un spekulācijas. Tagad tieslietu sistēmai nepieciešamais finansējuma apmērs un sadale ir ieguvusi konkrētas aplēses. Izteiktās idejas un aprēķini ir apkopoti 2010. gada valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta likumprojektam ir atlicis pēdējais spurts Saeimā, kurai jāizskata un jāpieņem izšķirošais lēmums par tā spēkā stāšanos. Lai padarītu šo procesu vieglāku un raitāku, šā gada 28. oktobrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš viesojās Saeimas Juridiskajā komisijā. Ministrs atsevišķi tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem un runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par advokāta izslēgšanu no advokatūras

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Par tiesnešu, advokātu un citu juridisko profesiju ētikas jautājumiem arvien biežāk un skaļāk tiek runāts gan juristu aprindās, gan arī visā sabiedrībā. Tiek diskutēts ne tikai par pārkāpumiem pēc būtības, bet arī par procesu, kā persona tiek disciplināri sodīta un kā tā var aizstāvēt savas iespējami aizskartās tiesības un tiesiskās intereses. Līdz šim vislielākās neskaidrības bija par Latvijas Republikas Advokatūras likuma regulējumu. Pastāv dažādi viedokļi, vai zvērinātu advokātu var izslēgt no zvērinātu advokātu skaita ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmumu. Beidzot arī tiesa ir devusi vērtējumu šim regulējumam. ...

Gatis Litvins, Andrejs Judins, Pāvels Gruziņš, Ēriks Kalnmeiers, Iveta Štrausa

žurnāls / Diskusija

Policijas kontrole: aktualitātes un perspektīvas

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šā gada 5. oktobrī notika diskusija, kuras mērķis bija apspriest aktuālus jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumā paredzēto papildsodu – policijas kontrole. Diskusija tika organizēta, lai pievērstu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, kā arī lai veicinātu vienotas prakses veidošanu, piemērojot tiesību normas, kas regulē policijas kontroles piespriešanu, izpildi un aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Diskusijā piedalījās Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Iveta Štrausa un Sabiedriskās politikas centra "Providus" krimināltiesību eksperts, Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors Andrejs Judins. ...

žurnāls / Informācija

Ekonomiskā krīze ietekmē ne tikai sociālās tiesības

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Ne tikai gadalaiki un ekonomika, bet arī konkrētas cilvēktiesības aktualitāte ir cikliska. Pirmskrīzes laikā aizsargjoslas noteikšana ap Saeimu izraisītu plašu diskusiju, bet tagad dzirdami tikai daži izsaukumi. Pēdējā gada laikā par cilvēktiesībām galvenokārt runā kā par sociālajām tiesībām. Tas izskaidrojams ar to, ka ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var atteikties no tā sociālā nodrošinājuma, kas pārsniedz Latvijas Republikas Satversmē noteikto minimālo slieksni. Neliels izņēmums bija šā gada 9. oktobra diskusija "Ekonomiskās krīzes ietekme uz sociālajām ekonomiskajām tiesībām Latvijā un Eiropā" Eiropas Savienības mājā Rīgā, kur tika analizēta ekonomiskās krīzes ietekme ne tikai uz sociālajām tiesībām, bet arī uz citām cilvēktiesībām. Diskusiju organizēja Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību komiteju un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības asociāciju. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Krievija turpina kavēt ECT reformu

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Krievija ir vienīgā no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, kura nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2004. gada 13. maija 14. protokolu, kas nosaka Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu. 2006. gada 20. decembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome – pieņēma lēmumu atlikt protokola ratifikāciju. Visu šo laiku Krievija tika kritizēta par protokola ratifikācijas novilcināšanu. Atbildot uz šo kritiku, šā gada 23. septembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta pieņēma paziņojumu, kurā uzskaitīja iemeslus, kāpēc tā neratificē Konvencijas 14. protokolu. Tādējādi ECT reforma tika atlikta uz nezināmu laiku, jo bez Krievijas ratifikācijas 14. protokols nevar stāties spēkā. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristu sasniegumu izstāde

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Kā informē izstādes rīkotāji, ekspozīcijā apkopota informācija par LU Juridiskās fakultātes mācībspēkiem, kuri līdztekus pedagoģiskajam darbam augstskolā veikuši zinātnisko pētniecību, rakstījuši mācību grāmatas par sava laika un pagātnes problēmām, kā arī piedalījušies likumprojektu izstrādāšanā, tā sekmēdami juridiskās zinātnes un prakses attīstību Latvijā. Izstāde iedalīta trīs laikposmos: no 1919. līdz 1940. gadam; no 1940. līdz 1991. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauna mācību grāmata par administratīvajām tiesībām

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Juridiskā koledža laidusi klajā otru, papildināto un pārstrādāto izdevumu 2006. gadā publicētajam pētījumam ar analogu nosaukumu – Stucka A. Administratīvās tiesības. Otrs, papildināts un pārstrādāts izdevums. Rīga: Juridiskā koledža, 2009, 352 lpp. Jaunajā grāmatā paplašināti aplūkoti nozīmīgākie administratīvo tiesību izpētes jautājumi, kas ilustrēti ar aktuālo tiesību aktu piemēriem, jaunāko administratīvo tiesu judikatūru un praktisku situāciju aprakstiem. ...

...

17

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls