Jurista Vārda satura arhīvs

Jautrīte Briede

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vienlīdzības principa satversmības pārbaude tiesību ierobežojuma gadījumā

6. Februāris 2024 /NR. 6 (1324)

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes tiesā ir izskatīts salīdzinoši daudz lietu, kurās vērtēta tiesību normu atbilstība šim pantam.1 Daļā no tām vērtētas tiesību normas, kurās noteikts kāds ierobežojums. Viena no šādām lietām bija ierosināta pēc kādas personas konstitucionālās sūdzības par ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nosacījuma iekļaušana administratīvajā aktā un tā kontrole tiesā

19. Decembris 2023 /NR. 51/52 (1317/1318)

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 68. pantam administratīvajā aktā var iekļaut nosacījumu, piemēram, termiņu, priekšnoteikumu, uzdevumu vai atrunu.1 Atbilstoši šā panta otrajai daļai nosacījumu var iekļaut tad, ja nosacījuma iekļaušanu paredz piemērojamā tiesību norma, ja tiek izdots brīvais vai daļēji brīvais administratīvais akts,2 kā arī tad, ja ar nosacījumu var panākt administratīvā akta atbilstību tiesību normām. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nenoteiktā tiesību jēdziena piepildīšana ar saturu administratīvajā procesā iestādē un tiesā

20. Decembris 2022 /NR. 51/52 (1265/1266)

No Latvijas Republikas Satversmes 92. panta izrietošo tiesību uz taisnīgu tiesu pienācīgā nodrošināšanā administratīvajā procesā nereti mēdz būt nozīme tādu jēdzienu kā "nenoteiktais tiesību jēdziens", "rīcības brīvība" un "novērtēšanas brīvība" pareizai izpratnei. Šajā rakstā vispirms apkopotas atziņas par nenoteikto tiesību jēdzienu un tā piepildīšanu ar saturu iestādē, kā arī aplūkots termina lietojums praksē. Tālāk tiek atgādinātas nenoteiktā tiesību jēdziena un rīcības brīvības dažādās sekas un pārbaudīts, vai visur šie tiesību institūti tiek nošķirti. Pēc tam tiek aplūkots, kā tiesa pārbauda nenoteiktā tiesību jēdziena piemērošanu. Visbeidzot tiek aplūkoti gadījumi, kad šāda tiesas kontrole ir ierobežota, jo iestādei ir novērtēšanas brīvība. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autore Jautrīte Briede

20. Decembris 2022 /NR. 51/52 (1265/1266)

Juridisko zinātņu doktore. Satversmes tiesas tiesnese, iepriekš – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore. 2013. gadā ievēlēta par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori. J. Briede ir divu monogrāfiju, Satversmes komentāru un Administratīvā procesa likuma komentāru, kā arī daudzu zinātnisku publikāciju autore un līdzautore. Zinātniskie pētījumi publicēti Latvijas, Grieķijas, Ukrainas, Vācijas izdevumos. Bijusi ad hoc tiesnese Eiropas Cilvēktiesību tiesā. No 2017. gada līdz 2019. gadam – ilgtermiņa eksperte Twinning projektā Ukrainā. Līdz šim "Jurista Vārdā" publicēts 21 raksts, kā arī vairākas intervijas. Pirmā publikācija – 2002. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā juristavards.lv. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Viedoklis

15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)

Tā kā saule ābeļziedam Esiet savam bērnam klāt, Lai no jūsu mīlestības Viņš var mūžu darināt! (K. Apškrūma) To, kāds mēs katrs esam, lielā mērā nosaka ne tikai mūsu gēni, bet arī mūsu bērnība, piederība konkrētai ģimenei. Tieši ģimene liek pamatu mūsu vērtībām, paradumiem, valodai, arī attieksmei pret līdzcilvēkiem, notikumiem un pienākumiem. Mēdz teikt, ka arī dzimtenes mīlestība sākas ģimenē. Gluži dabiski, ka cilvēka ...

žurnāls / Intervija

Mēs esam daudzi šī projekta vecāki. Administratīvā procesa likumam – 20

21. Decembris 2021 /NR. 51/52 (1213/1214)

Šogad Administratīvā procesa likums ir likums – jubilārs, kas svin savu divdesmito gadadienu kopš tā pieņemšanas. Bet ne tikai. Arī pati administratīvā justīcija šogad atzīmē savu simto gadskārtu, kopš Satversmes sapulce 1921. gadā pieņēma Likumu par administratīvām tiesām. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Augstskolas diploma anulēšanas tiesiskie aspekti

30. Novembris 2021 /NR. 48 (1210)

Administratīvi tiesiski strīdi starp privātpersonu un augstskolu, it īpaši tādi, kas rodas pēc tam, kad privātpersona vairs nav studējošais, ir reti. Tomēr šādi gadījumi ir, un šogad vismaz divi no tiem pievērsa arī plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tāpēc šajā rakstā1 aplūkoti vairāki jautājumi, kas ir vai varētu būt aktuāli saistībā ar diploma anulēšanu. ...

Natālija Laveniece-Straupmane, Jautrīte Briede, Valentija Liholaja, Andrejs Judins, Ilze Ziemane

žurnāls / Viedoklis

Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu

17. Marts 2020 /NR. 11 (1121)

Pasaules Veselības organizācija ir izsludinājusi vīrusa Covid-19 pandēmiju, savukārt Ministru kabinets – ārkārtējo situāciju Latvijā. Nepieredzētais bīstamās slimības uzliesmojums nes ne vien draudus mūsu sabiedrības veselībai un risku labklājībai ekonomiskās krīzes veidā, bet, izrādās, ir arī izaicinājumus tiesiskajā ziņā, jo būs jāpiemēro normas, par kurām līdz šim nav nekādas pieredzes. "Jurista Vārds" piedāvā lietpratēju viedokļus par to, ko nozīmē ārkārtējā situācija, kādi ir iedzīvotāju pienākumi epidemioliģiskās drošības ievērošanā utt. Pateicamies autoriem par īpašo operativitāti, gatavojot šos skaidrojumus! ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts iestāžu rūpības pienākuma princips: saturs un piemērošana administratīvajās tiesībās

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Nesen, meklējot tīmeklī informāciju par administratīvā procesa principiem, uzdūros Eiropas Savienības administratīvā procesa principu analīzei.1 Analīzē kā viens no pamatprincipiem bija norādīts rūpības pienākums (angļu val. the duty of care, franču val. devoir de vigilance vai obligation de diligance2 ).3 Ja vairākums no analīzē minētajiem principiem Latvijas juridiskajā literatūrā4 ir aplūkoti un tiek arī izmantoti tiesu praksē, tad rūpības pienākuma principa saturs no administratīvo tiesību viedokļa nav analizēts. Tāpēc nolēmu noskaidrot rūpības pienākuma principa saturu un rosināt ieteikumus tā piemērošanai administratīvo tiesību jomā. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Vēstules

Vēstules no Ukrainas: Par vārda un piketu brīvību un tās robežām Ukrainā

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šajā vēstulē padalīšos ar saviem novērojumiem par dažiem notikumiem, kas saistīti ar vārda un piketu brīvību un tās robežām Ukrainā. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Vēstules

Vēstules no Ukrainas: tiesu reformas un jauno tiesnešu atlase Ukrainā

5. Decembris 2017 /NR. 50 (1004)

Jau deviņus mēnešus esmu ilgtermiņa eksperte Eiropas Savienības finansētajā mērķsadarbības (Twinning) projektā "Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību jomā" (projekta kopējais ilgums – divi gadi), kurā partneri ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Vācijas Starptautiskās tiesiskās palīdzības organizācija "IRZ". Šajā vēstulē gribu pastāstīt par pārmaiņām, kas skar Ukrainas tieslietu sistēmu un jo īpaši Augstāko tiesu. ...

žurnāls / Diskusija

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes rīcībā esošas ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana sabiedrības interesēs

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Ikvienam cilvēkam saskaņā ar konstitūciju ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.1 Valsts pārvaldes atklātība, kas ietver iespēju pieprasīt (pat nenorādot izmantošanas mērķi) un iegūt no valsts pārvaldes iestādes informāciju, kas ir tās rīcībā, ir atzīta par vienu no demokrātiskas valsts administratīvo tiesību principiem. Vienlaikus šis princips pieļauj informācijas iegūšanas ierobežojumus, kas nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu leģitīmas sabiedrības intereses (valsts drošību, sabiedrisko kārtību, ekonomisko labklājību u.c.), privāto dzīvi un citas leģitīmas intereses.2 ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu regulējošiem tiesību aktiem, bet lielu daļu no valsts pārvaldes darbībām juridiski apstrīdēt vispār nav iespējams. Sistemātisku pārskatu par valsts pārvaldes darbībām un tās juridisko raksturojumu sniedz mācība par valsts pārvaldes darbības formām. Saskaņā ar šo mācību valsts pārvaldes darbības formas vispirms iedala darbībā publisko un privāto tiesību jomā. Valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā var būt gan normatīva (piemēram, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie normatīvie akti), gan individuāla (rīcība, kas attiecas uz noteiktu personu loku vai atsevišķu gadījumu). Savukārt individuālās pārvaldes darbības formas ir administratīvi akti, publisko tiesību līgumi, starplēmumi, iekšēji lēmumi, kriminālprocesuāli lēmumi, lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, politiski lēmumi, faktiskā rīcība un t.s. vienkāršās pārvaldes darbības. Šis raksts veltīts līdz šim maz aplūkotai un aktuālai valsts pārvaldes darbības formai – politiskam lēmumam. Raksts iecerēts kā studiju avots tiesību zinātņu studentiem, bet tajā ietvertās atziņas var noderēt arī plašākam juristu lokam. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / 2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Lielākā daļa tiesnešu arī 2014. gadā ir strādājuši godprātīgi

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Pirmkārt, gribētos runāt par tiesu un tiesnešu reputāciju, par tiesu un tiesnešu attiecībām ar sabiedrību un politiķiem, kas ir 2014. gadā daudz apspriests jautājums. Par to šajā gadā diezgan daudz gan šaurākā, gan plašākā lokā ir runājuši arī administratīvie tiesneši. Vispirms tas tika darīts administratīvo tiesu 10 gadu jubilejai veltītajā konferencē aprīlī, ko Augstākā tiesa rīkoja kopīgi ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un ...

žurnāls / Numura tēma

Administratīvais process Latvijā: no idejas līdz likumam un tiesai

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Sagaidot Administratīvā procesa likuma un administratīvo tiesu desmito gadadienu, žurnāls "Jurista Vārds" 2014. gada 23. janvārī aicināja uz tikšanos un diskusiju par administratīvā procesa izveidi Latvijā, kurā piedalījās Administratīvā procesa likuma projekta izstrādes dalībnieki – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits, pensionēta juriste Gunta Višņakova, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dr.iur. Jautrīte Briede. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti1, un parasti praktiskas problēmas VPIL ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja nebūt, ja vien 2011. gada nogalē profesors Kalvis Torgāns nebūtu publicējis netradicionālu viedokli par valsts pārvaldes iestādi kā privāttiesisku juridisku personu.2 Tādēļ, atgādinot jau zināmus jautājumus, šajā publikācijā tiek piedāvāts "valststiesībnieku" skats uz publisko tiesību subjektu tiesībspēju privāttiesiskajās attiecībās. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Nedēļas jurists

Jautrīte Briede

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Jautrīte Briede

žurnāls / Eiropas telpā

Diskusija par Kopienu tiesību aspektiem nacionālajās tiesās

7. Oktobris 2008 /NR. 38 (543)

Tiesneši Latvijā arvien biežāk saskaras ar Eiropas Savienības tiesību piemērošanu un interpretācijas jautājumiem. Tam veltīts bija arī starptautisks seminārs par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu nacionālajās tiesās (Convergence of the supreme administrative courts of the European Union in the application of Community law), kas septembra sākumā notika Santanderā, Spānijā. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Acīmredzami nepamatotie pieteikumi: problēmas un risinājumi

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kas strādāja pie grozījumiem Administratīvā procesa likumā, ir ierosinājusi likumā ietvert jaunu 191.1 pantu, kas ļautu tiesai atteikties izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus. Panta mērķis ir samazināt administratīvo lietu noslodzi un sekmēt pamatoto pieteikumu ātrāku izskatīšanu. Latvijas likumos, kas regulē procesu tiesās, līdz šim šāds instruments nav bijis iestrādāts. Tāpēc šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar līdzīgu pieredzi citās valstīs, ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām attiecīgajā jautājumā, darba grupas piedāvāto risinājumu, kā arī rosināt diskusiju par šāda panta nepieciešamību un iespējamiem tā uzlabojumiem. Raksta daļa, kas attiecas uz citu valstu regulējumu, lielā mērā balstās uz recenzētu zinātnisko pētījumu, kas rudenī tiks publicēts krājumā “Latvijas Universitātes Raksti”. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls