Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 6 autori

žurnāls / Notikums

Pasniegta Gada notāra balva

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Pagājušajā nedēļā, 26. martā, kino "Rīga" telpās notika Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce. Tās darba kārtību veidoja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces pārskats par notariāta sistēmas darbību 2009. gadā, izaugsmes perspektīvām un izaicinājumiem nākotnē, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājas Sandras Stīpnieces pārskats par komisijas darbību 2009. gadā, kā arī balvas "Gada notārs 2009" pasniegšanas ceremonija. Pasākumā piedalījās gandrīz visi Latvijas zvērināti notāri, kā arī viesi, kuru vidū bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un lielākā daļa atjaunotās Latvijas tieslietu ministru – Dzintars Rasnačs, Guntars Grīnvalds, Aivars Aksenoks, Gaidis Bērziņš un Mareks Segliņš. Kopsapulci noslēdza Mārtiņa Rītiņa gādāts pārsteigums – torte gudrības simbola – pūces – formā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Skaidra valoda "karstā kartupeļa" jautājumā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Beidzot kāds to ir pateicis! Ka 16. marts nav karš un arī zemestrīce, kuras laikā valsti pēkšņi piemeklē tik smagi apstākļi, ka konstitūcijas ievērošana var būt pārāk sarežģīta. Atceļot gadu veco Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika atteikts biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” pieteikums gājienam un ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa, Senāts norāda, ka “pulcēšanās brīvība līdztekus biedrošanās brīvībai un vārda ...

Gatis Litvins, Andris Guļāns, Gvido Zemribo

žurnāls / Numura tēma

Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Lai noskaidrotu, kā ģenerālprokurora amata kandidāts būtu izvirzāms, kādā procesā un kā līdz šim izvirzīšana ir notikusi, "Jurista Vārds" uzrunāja bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus. Te gan jāatzīmē, ka pašlaik tikai Andris Guļāns ir vienīgais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas reāli ir izvirzījis ģenerālprokurora amata kandidātu. Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Gvido Zemribo neveica šādu uzdevumu. Tomēr viņš ir piedalījies likuma "Par tiesu varu" sākotnējās redakcijas izstrādē. Viņš sniedza viedokli par šī likuma noteikumu, t. sk. ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas, procedūras attīstību. ...

Jānis Maizītis, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Mazāk nekā divi mēneši palikuši līdz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrā pilnvaru termiņa beigām – 11. maijam. Kas notiks dienu pēc tam, ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Saeimas ziņā – Ivaram Bičkovičam ir jāizvirza kandidāts, bet parlamentam tas vai nu jāapstiprina, vai arī jānoraida. Vai J. Maizītis turpinās darbu, vai arī par ģenerālprokuroru kļūs kāda cita persona – to joprojām var tikai minēt, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs par savu lēmumu sabiedrību ir nolēmis informēt marta beigās, savukārt Saeimā debates pagaidām risinās vien kuluāros. Skaidrs ir tikai viens – pats ģenerālprokurors ir gatavs turpināt darbu un to, kā pats atzīst, plašsaziņas līdzekļu spiests, paziņoja jau šī gada sākumā. "Jurista Vārds", izstāvējis garu "rindu" uz interviju pie J. Maizīša, centās neuzdot kolēģu žurnālistu jau vairākkārt iztirzātos jautājumus par skaļajām krimināllietām, tā vietā koncentrējoties uz juristiem sistēmiski interesanto ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru un prokuratūras darbu krīzes laikos. Nelaidām garām arī iespēju apjautāties par J. Maizīša studijām doktorantūrā. Saistībā ar ģenerālprokurora nominēšanas kārtību aptaujājām arī trīs ekspertus – bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus Gvido Zemribo un Andri Guļānu, kā arī Augstākās tiesas šā brīža vadītāju Ivaru Bičkoviču. Pirmie divi uz "Jurista Vārda" jautājumiem atbildēja, savukārt I. Bičkovičs arī šoreiz savu viedokli atturējās paust – pat procedūras jautājumā, jo tuvākajā laikā gatavojas pieņemt lēmumu par kandidāta izvēli ģenerālprokurora amatam. ...

Jānis Pleps, Dina Gailīte

žurnāls / Numura tēma

Pārmaiņas tiesu varā ir vajadzīgas, bet tās nenāks viegli

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" ar mērķi "atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību". Šajā darbā tiek norādīts gan uz parlamenta un valdības vilcināšanos stiprināt tiesu varu, gan uz pašas tiesu sistēmas neizmantotajām iespējām efektivizēt un uzlabot savu darbu. Līdz šim pētījums bija apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā (un guvis lielu deputātu atbalstu), kā arī nonācis atsevišķu interesentu rokās. Taču pagājušajā nedēļā, 3. martā, uz diskusiju LU Mazajā aulā pulcējās gandrīz visas tiesu un tieslietu sistēmas "atslēgas figūras", kā arī citu varas zaru pārstāvji. Pasākuma iemesls bija jau minētais pētījums, taču saruna izvērsās plašāk, jo rīkotāju – "Jurista Vārda", LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes – mērķis bija meklēt atbildes uz jautājumiem: vai un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas tiesu varā, kas tās atbalsta un kas varētu būt pārmaiņu virzītājs? Kā norādīja diskusijas vadītājs – Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, valstisku satricinājumu laikā, kādu šobrīd piedzīvo Latvija, katrai sistēmai (un tieslietas nav izņēmums) ir jādomā par savu darba mērķi un nepieciešamajām pārmaiņām. Vismaz uz daļu no uzdotajiem jautājumiem tika atbildēts. Proti, vairums runātāju atzina, ka tiesu varā ir problēmas: lietas tiek skatītas nesamērīgi ilgi, tiesu prakse nav vienveidīga, valsts izšķiež milzu resursus mazsvarīgu strīdu ilgstošai izskatīšanai, sabiedrība tiesām neuzticas, Tiesu iekārtas likuma projekts gadiem guļ nepieņemts... Tātad pārmaiņas ir vajadzīgas. Domas gan dalījās par to, kādām šīm pārmaiņām jābūt, kas varētu tās rosināt un kādēļ būtiski pozitīvi pārkārtojumi nav izdevušies līdz šim. Diemžēl diskusija pierādīja arī to, ka labvēlīgu tiesu sistēmas attīstību bremzē gan tiesu varas iekšējās domstarpības, gan nespēja rast kopīgu valodu ar likumdevēju un izpildvaru. Radikāli atšķiras arī tiesu varas pārstāvju izpratne par tiesu sistēmas pastāvēšanas mērķi, ko trāpīgi norādīja kāds runātājs: tā vietā, lai koncentrētos uz sava vienīgā uzdevuma sasniegšanu – nodrošināt indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu – un uzskatītu cilvēku, kas nonācis saskarē ar tiesu, par klientu, kas jāapkalpo pēc iespējas labāk, daudzi joprojām runā par to, kā izdarīt visu, "lai tikai tiesnesim vieglāk". Par efektīvu tiesu procesu traucējošu apstākli diskusijas dalībnieki atzina arī tiesu varai piederīgo juristu – tienešu, advokātu, prokuroru – vājo savstarpējo sadarbību un bieži vien pat apzināti pretrunīgo rīcību. Kaut arī pasākums nenoslēdzās ar dalībnieku vienotu pozīciju par tālāko rīcību, rīkotāji ir gandarīti arī par sasniegto rezultātu – diskusijā piedalījās gandrīz visi iespējamie lēmumu pieņēmēji, tātad šī viņiem bija iespēja redzēt viedokļu dažādību tiesu varā. Turklāt neapšaubāms konkrētā pētījuma novērtējums ir Vinetas Muižnieces paustā apņemšanās zinātniekus turpmāk aicināt uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdēm, kad tajās tiks apspriesti ar tiesu varu saistīti jautājumi. ...

žurnāls / Notikums

Maizītis atskaitās par paveikto. Vai būs arī nākamā reize?

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pagājušajā nedēļā, 24. februārī, notika ikgadējā virsprokuroru sanāksme, kuras pirmajā, publiskajā daļā, ģenerālprokurors Jānis Maizītis sniedza pārskatu par iestādes pagājušā gada darbu, kā arī atskatījās pats uz savu veikumu ģenerālprokurora amatā. Tā kā šī gada maijā beidzas J. Maizīša pilnvaru laiks, Augstākās tiesas priekšsēdētājam būs vai nu viņš jāvirza uz Saeimu apstiprināšanai amatā trešo reizi, vai arī jāpiedāvā parlamentam jauns kandidāts. Tieši šie apstākļi acīmredzot bija iemesls neredzēti lielajai žurnālistu un politiķu interesei par sanāksmi prokuratūrā: pasākumu apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kā arī deputāti no Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, savukārt žurnālistiem nācās sēdēt ārpus nelielās sanāksmju telpas un runas klausīties translācijas režīmā. ...

Ilze Pilsētniece

žurnāls / Numura tēma

Jauns piedāvājums, kā atslogot tiesas un samazināt lietu skatīšanas termiņus

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Jau kādu laiku starp tiesnešiem un zvērinātiem notāriem notiek domu apmaiņa par iespēju no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas (tās varētu būt – bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšana un saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā) un nodot to izlemšanu notariāta ziņā. Idejas autori – zvērināti notāri – uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika "strīdus" lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt idejas pretinieki (un tādu netrūkst, tajā skaitā tiesnešu vidū) sauc šo priekšlikumu par notariāta interešu lobēšanu un uzskata, ka tādējādi valsts kasei garām aizplūdīs liela daļa valsts nodevās šobrīd iekasējamās naudas. Neraugoties uz viedokļu pretrunīgumu, priekšlikums vismaz daļēji guvis Tieslietu ministrijas atbalstu un paredzams, ka jau drīzumā Saeima varētu lemt vismaz par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu no tiesu kompetences notāru pārziņā. Galvenie ieguvumi, ko sola idejas virzītāji: tiesas atslogotas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas (šobrīd gadā skata vairāk nekā 100 tūkstošus bezstrīdus lietu); atslogots valsts budžets, jo lietas pārņems pašnodarbinātas personas; paātrināsies strīdus lietu skatīšana, jo tiesnešiem būs vairāk laika; palielināsies iekasēto valsts nodevu apjoms, jo tās ienāks gan no notāriem, gan tiesām; notāru birojos tiks radītas jaunas darbavietas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam sarunu ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Ilzi Pilsētnieci, vairāku nozares lietpratēju viedokļus par notariāta izvirzīto priekšlikumu, kā arī fragmentu no Dr.iur. S. Osipovas vadībā tapuša pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves", kur aplūkota iespēja no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas. ...

žurnāls / Notikums

Kliņģeris ar 600 rozīnēm

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Kopīgs foto par godu „Jurista Vārda” (JV) 600. numura iznākšanai: (pirmajā rindā no kreisās) VSIA „Latvijas Vēstnesis” (LV) valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, JV galvenā redaktore Dina Gailīte, JV literārā redaktore Baiba Saulīte, (otrajā rindā no kreisās) JV ārštata līdzstrādnieks Jānis Pleps, LV datormaketētājs Kornelius Briedis, JV atbildīgais redaktors Leonards Pāvils, LV fotoredaktors Boriss Koļesņikovs, JV padomes loceklis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, JV padomes loceklis, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, JV padomes loceklis, Augstākās tiesas senators, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, LV valdes loceklis Matīss Markuss, LV valdes loceklis Aivars Maldups, LV galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts, JV tieslietu redaktors Gatis Litvins, LV fotoredaktors Māris Kaparkalējs. Šoreiz klāt nevarēja būt JV zinātniski konsultatīvās padomes locekļi Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Latvijas Republikas tiesībsargs Dr.iur. Romāns Apsītis, Valsts kancelejas direktores vietniece Elita Dreimane un JV informācijas redaktore Sannija Matule (fotoreportāžu sk. JV fotogalerijā). ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Senatore kļūst par asociēto profesori

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Ar vienotu Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes profesoru padomes un pieaicināto locekļu lēmumu pagājušajā nedēļā, 19. janvārī, senatore Dr.iur. Jautrīte Briede tika apstiprināta asociētā profesora amatā. Konkursu uz šo vietu bija izsludinājusi Valststiesību katedra. ...

žurnāls / Notikums

Ministrija deputātiem atklāj nākotnes ieceres

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Lai savstarpēji koordinētu likumprojektu virzību, pagājušās nedēļas nogalē, 15. janvārī, Tieslietu ministrijā notika Saeimas Juridiskās komisijas izbraukuma sēde. Pasākuma gaitā ministrijas politiskie un administratīvie vadītāji deputātus iepazīstināja ar pagājušajā gadā paveikto un šī gada iecerēm, savukārt parlamenta pārstāvji informēja izpildvaru par, viņuprāt, problemātiskajiem tiesību nozares jautājumiem, kas gaida risinājumu. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista īpašais pienākums pret valsti

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

[1] Satversmes tiesā pašlaik izskatīšanā ir samērā daudz lietu, kas tieši ir saistītas ar konkrēto situāciju valstī – finansiālajām grūtībām (valstisko satricinājumu). Tāpēc pastāv dažādi ētiski un tiesiski priekšraksti, kas noteic, kāpēc man nav tiesību komentēt šīs lietas. Tomēr arī tiesneši ir sabiedrības sastāvdaļa un es esmu šīs valsts pilsonis, kuram rūp tās liktenis. 1985. gadā Milānā apstiprinātie tiesu neatkarības pamatprincipi citastarp ...

žurnāls / Notikums

Labākais līdzeklis juristu savstarpējai saziņai un izglītībai

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pagājušajā nedēļā "Jurista Vārds" divas dienas viesojās Tartu universitātē zinātniskā konferencē "Law Journals: National, Regional, International", un tas bija ne vien informatīvi noderīgs, bet arī savā ziņā iedvesmojošs pasākums: redakcijas darbinieki iepazina savu kolēģu – citu valstu juridiskās preses izdevēju – veikumu, kā arī ikdienas problēmas, kas, izrādās, visiem ir ļoti līdzīgas. Konferencē uzkrātās zināšanas un iedibinātie kontakti noteikti būs noderīgi ne vien "Jurista Vārda" darbiniekiem, bet, ilgākā termiņā, kļūs arī par mūsu autoru un lasītāju ieguvumu. Kā norādīja vairāki konferences referenti, juridiskā prese ir katras valsts juridiskās kultūras attīstības stadijas un līmeņa rādītājs. Savukārt juridisko preses izdevumu galvenais uzdevums ir nodrošināt juristu savstarpējo komunikāciju un izglītošanos, kā arī sabiedrības izpratni par tiesībām. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Juristi pulcējas konferencē "Krīze un tieslietas"

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu "instrumentiem" palīdzēt valstij vieglāk un ātrāk atkopties, – tie bija "Jurista Vārda" organizētās lasītāju un autoru konferences mērķi. Žurnāla aicinājumam dalīties pārdomās atsaucās ap 300 Latvijas juristu, kas pagājušajā piektdienā, 27. novembrī, pulcējās Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Liels bija pasākuma rīkotāju gandarījums, pirms konferences redzot negaidīti lielo interesi (uz reģistrāciju veidojās pat rinda, kas stiepās lejup pa Universitātes kāpnēm) – līdz ar to bija attaisnojusies arī visai drosmīgā norises vietas – Lielās aulas – izvēle, jo zāle bija faktiski pilna, turklāt liela daļa klausītāju pasākumu piektdienas vakarā "izturēja" līdz galam. Konferencē tika nolasīti 11 saturiski ļoti dažādi referāti – katrs runātājs lika aizdomāties par pilnīgi citu tiesību problēmu krīzes laikā, raisot klausītājos visa spektra emocijas: gan intelektuālu un emocionālu pārdzīvojumu, gan pārsteigumu, gan kritiskas iebildes, gan jautrību (tas šajos grūtajos laikos ir ļoti nepieciešami). Pasākumu noslēdza "Jurista Vārda" ceturtā pētniecisko darbu konkursa uzvarētāju apbalvošana (plašāku informāciju sk. 9. lpp). Šajā žurnāla numurā sniedzam īsu pārskatu par konferenci, ko papildina fotomateriāls, pilnus referātu tekstus publicēsim pēc to sagatavošanas. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Balodis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas "skaitliskā izteiksmē" šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010. gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristu sasniegumu izstāde

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Kā informē izstādes rīkotāji, ekspozīcijā apkopota informācija par LU Juridiskās fakultātes mācībspēkiem, kuri līdztekus pedagoģiskajam darbam augstskolā veikuši zinātnisko pētniecību, rakstījuši mācību grāmatas par sava laika un pagātnes problēmām, kā arī piedalījušies likumprojektu izstrādāšanā, tā sekmēdami juridiskās zinātnes un prakses attīstību Latvijā. Izstāde iedalīta trīs laikposmos: no 1919. līdz 1940. gadam; no 1940. līdz 1991. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Ar šo nelielo rakstu1 vēlētos vērst uzmanību uz divām konstitucionālām vērtībām, kurām, kā to apliecina Satversmes tiesas prakse, ir vislielākā nozīme valsts sociāli ekonomiskās politikas noteikšanā un īstenošanā: 1) sociāli atbildīgas valsts principu kā valsts sociāli ekonomisko procesu stimulētāju, 2) tiesiskās paļāvības principu kā procesu stabilizētāju. ...

Gagiks Arutjunjans

žurnāls / Intervija

Konstitucionālās tiesas likvidācija nav iedomājama

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Armēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija šā gada jūnija vidū ieradās oficiālā vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un Armēnijas konstitucionālās tiesas darba aktualitātes un piedalītos seminārā “Konstitucionālās tiesvedības aktuālie jautājumi”. Vizītes laikā Armēnijas tiesu pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējiem. Neraugoties uz saspringto vizītes grafiku, Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans (Gagik Harutyunyan) tikās arī ar žurnāla “Jurista Vārds” pārstāvjiem un sniedza īsu redzējumu par konstitucionālās tiesvedības attīstību Armēnijā un tās attīstības paralēlēm ar pasaules notikumiem. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Nedēļas jurists

Gunārs Kūtris

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Notikums

Vācu notāri meklē sabiedrotos Latvijā

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Mēneša sākumā, 2. un 3. jūlijā, Rīgā viesojās ietekmīgās vācu juristu apvienības – Federālās notāru kameras (Bundesnotarkammer) – prezidents Dr. Tilmans Gete (Tilman Götte) un kameras pārstāvniecības Briselē vadītājs Dr. Mariuss Kolers (Marius Kohler), kas centās pārliecināt Latvijas atbildīgās institūcijas ieņemt kritisku nostāju pret Eiropas Komisijas iniciatīvu Eiropas Savienībā vienādot patērētāju tiesību aizsardzību un ieviest privāttiesību sabiedrības institūtu. Latvijā šāda vācu notariāta prakse būtu uzlūkojama kā labs paraugs, lai vēl Eiropas Savienības tiesību aktu tapšanas procesā censtos novērst konkrētai valstij nepieņemamu normu iestrādi tajos, meklējot savai pozīcijai aktīvu atbalstu citās dalībvalstīs un lobējot savu viedokli gan valsts institūcijās, gan profesionālajās organizācijās. ...

Mareks Segliņš, Mārtiņš Lazdovskis

žurnāls / Intervija

Mums ir vismaz viena laba ziņa

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Jau “Jurista Vārda” pirmsjāņu numurā (Nr. 24/25, 16.06.2009.) lasītājiem piedāvājām sarunu ar Mareku Segliņu. Tā kā intervija notika divu Saeimas balsojumu starplaikā, 5. jūnijā, lasītāji toreiz neuzzināja viņa viedokli par nozares budžetu pēc sāpīgās budžeta apcirpšanas, jo publicēšanas brīdī ministra iepriekš teiktais sakarā ar Saeimā pieņemtajiem budžeta grozījumiem bija zaudējis aktualitāti. Tādēļ devāmies pie M. Segliņa vēlreiz. Šoreiz sarunā, papildinot to ar uzskatāmiem finanšu skaitļiem un redzējumu par tieslietu sistēmas iestāžu reformām, piedalījās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Protams, arī šīs intervijas laikā vēl bija daudz neskaidrību par to, no kā atteikties un ko saglabāt, lai varētu nodrošināt tieslietu nozares darbību krīzes apstākļos. Taču nu zināms bija jau vismaz “rāmis” jeb tieslietu kopējais finansējums, kura robežās abām atbildīgajām amatpersonām – nozares politiskajam pārraugam un administratīvajam vadītājam – jāpieņem lēmumi. Šoreiz intervijai pievienots arī plašs “uzskates materiāls” – shēmās un tabulās katrs var iepazīties ar tieslietu nozares finansējuma pēdējo gadu pieaugumu un tagadējo kritumu, noskaidrot, cik liela daļa no kopējās naudas tiek izlietota ministrijas, tiesu, ieslodzījuma vietu uzturēšanai un citu funkciju veikšanai, par cik samazināsies darbinieku skaits tieslietu sistēmā un kāds jau šomēnes būs viņu vidējais atalgojums. Noteikti ir vērts izpētīt arī tabulas, kurā redzami jau paveiktie un tuvākajos gados plānotie pasākumi naudas taupīšanai un tieslietu sistēmas optimizācijai. ...

žurnāls / Notikums

Pieredzējuši, zinīgi, nesavtīgi un godīgi

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Mazliet vairāk nekā pusgads pagājis kopš 2008. gada novembra, kad saistībā ar Latvijas Republikas dibināšanas 90. gadadienu tika iedibinātas un pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Pirmajā reizē apbalvojumus saņēma 49 tieslietu sistēmas darbinieki. Šī gada 18. jūnijā nozares augstāko apbalvojumu pasniedza atkal – šoreiz tieslietu ministrs Mareks Segliņš, klātesot arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, ar Tieslietu sistēmas Goda zīmēm izteica atzinību 17 tieslietu sistēmas darbiniekiem. ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Nedēļas jurists

Ivars Bičkovičs

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Mareks Segliņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un zvērināts advokāts, kopš 1998. gada aktīvi darbojas politikā: 7., 8. un 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vairāk nekā četrus gadus (dažādās valdībās) ministra amatā vadījis iekšlietu resoru. Nākamnedēļ apritēs simts dienas, kopš M. Segliņš ir tieslietu ministrs. Taču šai valdībai minēto periodu nebija iespējams vadīt tradicionālajā iesildīšanās režīmā. Visiem zināms, ka jau vairāk nekā pusgadu Latvija cenšas bremzēt tautsaimniecības bezdibenīgo kritumu un glābt valsts kasi. Arī tieslietu ministra darba kārtībā budžeta samazinājums un nozares izdzīvošana šajos mēnešos ir bijis galvenais temats. Uz laiku “pēc krīzes” atlikti daudzi valdības deklarācijas tieslietu sadaļā minēti pasākumi, bet dažiem no valdības nospraustajiem mērķiem naudas trūkuma dēļ klājies pavisam bēdīgi. Piemēram, tā vietā, lai pilnveidotu un efektivizētu Valsts probācijas dienesta darbu (deklarācijas tieslietu sadaļas 14. p.), ar grozījumiem valsts budžeta likumā tiks lemts par šīs iestādes funkciju būtisku ierobežošanu vai pat likvidāciju. Kas bija un vēl būs sāpīgākie cirpieni tieslietu nozares budžetā – tas bija galvenais tieslietu ministra Mareka Segliņa un “Jurista Vārda” sarunas temats 5.jūnijā, dienu pēc budžeta grozījumu pirmā lasījuma Saeimā. Kad žurnāls 12. jūnijā bija jānodod tipogrāfijā drukāšanai, kļuva skaidrs, ka ministra viedoklis par finanšu samazinājumu tieslietu sistēmai par sākotnēji plānotajiem 7 miljoniem latu vairs nav aktuāls. Saskaņā ar 11. jūnijā panākto valdības un sociālo partneru vienošanos valsts budžeta izdevumi tiks mazināti par 500 miljoniem latu. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē dažu dienu laikā Tieslietu ministrijas vadībai bija jālemj par to, kur “nogriezt” vēl vairāk nekā piecus miljonus latu, un nebija skaidrs, vai, piemēram, tiesnešu un līdz ar to arī prokuroru algu samazinājums varēs apstāties pie iepriekš plānotajiem 15 procentiem. Jādomā, ka 16. jūnijā, “Jurista Vārda” iznākšanas dienā, situācija būs kļuvusi daudz skaidrāka, jo svētdien paredzēta vēl viena valdības sēde, lai Saeima šonedēļ varētu lemt par budžeta grozījumiem galīgajā lasījumā. Līdz ar to 5. jūnija intervijas daļu, kas skar budžetu, nepublicējam. Taču “Jurista Vārda” redakcija ļoti cer, ka jau nākamajā žurnāla numurā 30. jūnijā lasītāji varēs uzzināt tieslietu ministra Mareka Segliņa detalizētu viedokli par tieslietu sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos. Tātad – turpinājums sekos nākamajā “Jurista Vārdā”. ...

žurnāls / Informācija

Darba tiesību "diskriminācija" krīzes laikos

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Ekonomiskās grūtības, ko šobrīd izdzīvo Latvijas tautsaimniecība, jau kādu laiku atspoguļojas darba tiesību nozarē – atdzīvojas parādības, kas, labklājībai augot, šķita aizmirstas: bailēs no darba zaudēšanas darbinieki atkal piekrīt, ka algas tiek maksātas aploksnēs, netiek atalgots virsstundu darbs un darbs naktīs un svētku dienās, darba sludinājumos atgriežas diskriminējošas kandidāta dzimuma un vecuma norādes, darbu zaudē grūtnieces, netiek slēgti darba līgumi, kavējas algu izmaksa utt. Trauksmes zvanu par darba tiesību pārkāpumiem sākusi sist Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas pagājušajā nedēļā prezentēja divus ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību tapušus darba ņēmēju situācijas pētījumus: SKDS veikto Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju aptauju un Baltijas Sociālo zinātņu institūta (BSZI) pētījumu par darba tiesību un darba drošības problēmām. ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesu praksi lietās par krāpšanu

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Apspriedusi tiesu praksi lietās par krāpšanu, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā pieņēmusi lēmumu, kurā izteikts viedoklis par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Pēdējos gados tiesās palielinās lietu skaits par krāpšanu, tai skaitā par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, nav vienveidības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Lēmumā izteikts viedoklis, kas attiecas uz noziedzīgā nodarījuma pamatsastāva un kvalificējošām pazīmēm. Ja vainīgā persona ir izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma (KL) 177. panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās KL 177. panta daļas. Kvalificēt pēc KL 177. panta trešajā daļā norādītās kvalificējošās pazīmes – liels apmērs – var tikai tad, ja kaut viens no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir kvalificējams pēc šīs panta daļas. Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce vērš uzmanību, ka Krimināllikumā nav speciāla panta, kas paredzētu atbildību par nelikumīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai kvalificētu nekustamā īpašuma izkrāpšanu atbilstoši KL 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes. Gadījumos, kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav ierakstījis nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Skaidrojums sniegts arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Ja ir konstatēts, ka vainīgā persona sniegusi nepatiesas ziņas subsīdiju, kredītu vai citu aizdevumu saņemšanai, bet nav vēlējusies radīt kredīta vai aizdevuma devējam materiālus zaudējumus, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 210. pantu, tas ir, par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Savukārt gadījumā, ja vainīgā persona izdarījusi minētās darbības, lai izmantotu saņemto aizdevumu pēc saviem ieskatiem, un jau aizdevuma saņemšanas brīdī zinājusi, ka neizpildīs līguma nosacījumus un neatmaksās saņemto aizdevumu, izdarītais papildus KL 210. pantam kvalificējams arī kā krāpšana saskaņā ar KL 177. vai 180. pantu. Rekomendāciju izstrādāšanai izmantots tiesu prakses apkopojums lietu iztiesāšanā par krāpšanu, ko veikusi Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar speciālistu krimināltiesību jautājumos asociēto profesoru A. Judinu. Pētījumā izanalizēti 150 krimināllietu materiāli, kuros apsūdzības saskaņā ar Krimināllikuma 177., 180., 177.1, 178., 204. un 321. pantu uzrādītas 202 personām. Analizētās krimināllietas izskatītas pirmās instances tiesā laikā no 2004. gada līdz 2008. gadam, bet galīgie nolēmumi pieņemti 2007. un 2008. gadā. ...

Filips Švarcs, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem. Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk "sajauktu galvu", klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu valodā, grāmatas autors ar nepārprotami "vācisku" vārdu un uzvārdu kā savu dzīvesvietu norādīja Somiju. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture1 – tāds ir Filipa Švarca vairāk nekā 300 lappušu biezā pētījuma nosaukums. Kā vēlāk noskaidrojas, 2008. gada nogalē par šo darbu Greifsvaldes universitātē (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) autors ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu ar izcilību (summa cum laude). Šobrīd F. Švarcs ir Eiropas Savienības finansētas pārrobežu sadarbības programmas2 sekretariāta vadītājs ar darbavietu Turku pilsētā Somijā. Dzimis Hamburgā, tiesību zinātnes studējis Pasavas universitātē (Universität Passau) Bavārijā, dažādos jurista amatos praktizējies un otro valsts juridisko eksāmenu nokārtojis Meklenburgā- Priekšpomerānijā, pasniedzis komerctiesības Štrālzundes augstskolā un civiltiesības – Eirofakultātē Rīgā. Darbojies arī dažādos ar Ziemeļeiropu un Austrumeiropu saistītos projektos. Protams, ir pārsteigums turēt rokās grāmatu par Latvijas Civillikuma vēsturi, ko sarakstījis vācu jurists. Kas viņu uz to pamudinājis? Cik ilgu laiku autors veltījis šādam fundamentālam pētījumam? Un kā vispār to bijis iespējams paveikt, ņemot vērā, ka lielākā daļa pētījumā izmantoto avotu ir latviešu valodā? F. Švarcs ar prieku piekrīt sarunai ar "Jurista Vārdu". Viņš, protams, cer, ka arī mūsu žurnāla lasītājiem viņa grāmata varētu būt interesanta. Vēl labāk – ja kāda izdevniecība atbalstītu tās tulkošanu un izdošanu Latvijā. Jo ir taču skaidrs: lai gan sarakstīts vācu valodā, šis pētījums visvairāk noderētu latviešu studentiem un tiesībvēsturniekiem, kā arī zinātniekiem un juristiem, kas mūsdienās pēta un piemēro Civillikuma normas. Starp citu, Latvija ir nozīmīga vieta ne tikai F. Švarca akadēmiskajā biogrāfijā. Tieši Rīgā viņš savulaik iepazinies ar savu sievu – somieti Eiju, kura Latvijā ir mācījusies latviešu un krievu valodu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu disciplinārlietu komisijas pirmie pieci gadi

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (Disciplinārlietu komisija) izveidota atbilstoši 2004. gada grozījumiem Advokatūras likumā.1 Kopš 2004. gada 1. jūnija Latvijā advokatūras pārvaldes iestāde – Padome – ir nodalīta no disciplinārlietu izskatīšanas un advokātu pārkāpumu vērtēšanas, izņemot atsevišķas funkcijas. ...

žurnāls / Notikums

Kas šogad svarīgs advokatūrai

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Jau iepriekš bija izziņots, ka kopsapulcē ar ziņojumu par paveikto uzstāsies Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, kā arī ZAP loceklis advokāts Saulvedis Vārpiņš informēs par sagatavotajiem grozījumiem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos un advokātu kopsapulce lems par to apstiprināšanu. Taču dienu pirms kopsapulces kļuva skaidrs, ka tieši kolēģijas statūtu grozījumi raisīs asas diskusijas, jo pret ...

žurnāls / Notikums

Arī krīzē valsts nedrīkst liegt juridisko atbalstu

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Pateicoties Juridiskās palīdzības administrācijas organizatoriskajiem pūliņiem un Eiropas Komisijas Kriminālās justīcijas programmas finansiālajam atbalstam, pagājušajā nedēļā, 29. aprīlī, Rīgā notika starptautiska konference “Juridiskā palīdzība un atbalsts noziegumos cietušajiem”. Pasākums pulcēja ne vien Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības valstu speciālistus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un noziegumos cietušajiem sniedzamā atbalsta un kompensāciju jautājumos. ...

Pols Kosta Žans, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Intervija

Mūsu lēmumi balstās uz tiesiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

"Jurista Vārds" jau ziņoja, ka aprīļa vidū Latvijā viesojās ietekmīgās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) augstākā amatpersona – priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kopā ar viņu tiesas delegācijas sastāvā bija arī ECT tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele un tiesas sekretariāta vadītāja vietnieks Maikls O’Boils (Michael O’Boyle). Latvijas apmeklējuma laikā ECT pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Ministru prezidentu, tieslietu un ārlietu ministru un citām Latvijas amatpersonām. Ž.P. Kosta arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju un nolasīja publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā. Esam pagodināti, ka spraigajā vizītes grafikā Ž.P. Kosta rada iespēju tikties arī ar žurnālu "Jurista Vārds". Kādas ir Latvijas un citu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas1 dalībvalstu šā brīža problēmas cilvēktiesību īstenošanā; vai ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstis drīkst samazināt cilvēktiesību standartus; vai ECT būtu jāsamazina kompensācijas, kas valstīm jāmaksā par cilvēktiesību neievērošanu; kāda ir tiesneša loma ECT procesā pret valsti, kuru tas pārstāv; politiski "nedraudzīgu" valstu tiesnešu sasvstarpējās attiecības, – uz šiem un citiem jautājumiem intervijas laikā atbildēja ECT prezidents Ž.P. Kosta. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Diskusija

Valsts ir apsolījusies, ka nodrošinās, lai visi zinātu savas tiesības

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

1. Visupirms ar "oficiālo informāciju" es saprotu to, ko valsts jau konstitūcijā vai ar likumu ir apsolījusies izsludināt publiski. Valsts pat ir apsolījusies, ka tā nodrošinās, lai visi zinātu savas tiesības (Satversmes 90. pants). Pamatā šī oficiālā informācija ir ārējie normatīvie akti (likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi). Turklāt bez kādām diskusijām tiek prezumēts, ka ikviens zina, kas rakstīts ...

žurnāls / Notikums

Administratīvās tiesas atskatās uz piecu gadu darbu

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Šī gada 1. februārī apritēja pieci gadi, kopš spēkā stājies Administratīvā procesa likums (APL) un darbu uzsākušas administratīvās tiesas. Pagājušās nedēļas nogalē, 27. martā, klausītājiem pārpildītā Latvijas Universitātes Lielā aula liecināja – administratīvais process tiesā, lai arī kļuvis par ierastu valsts un privātpersonu domstarpību risināšanas līdzekli, joprojām nav zaudējis aktualitāti Latvijas juristu vidū. Konferencē “Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā”, ko rīkoja Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments (ALD), tika apspriesti gan tiesu darba organizācijas un efektivitātes jautājumi, gan analizēti administratīvā procesa jēdzieni, principi, tiesvedības procesuālās problēmas, atsevišķu kategoriju lietas un citi jautājumi. Šoreiz – neliels ieskats konferences atklāšanā. Savukārt referāti, kuru autori, atsaucoties “Jurista Vārda” redakcijas aicinājumam, savas domas ietērps raksta formātā, tiks publicēti nākamajos žurnāla numuros. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tiesa būs taisnīga arī krīzes laikā

24. Marts 2009 /NR. 12 (555)

Jau iepriekšējā "Jurista Vārdā" informējām par 13. martā notikušo Augstākās tiesas (AT) plēnumu, šajā numurā vēl: tiesas darbs skaitļos, īss ieskats plēnuma debatēs un tiesas vadības viedoklis par ekonomiskās krīzes ietekmi uz Augstāko tiesu. ...

Artūrs Kučs, Māris Burbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai – 60

23. Decembris 2008 /NR. 48 (543)

Šā gada 10. decembrī apritēja sešdesmit gadi kopš pirmā universālā cilvēktiesību dokumenta – Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (turpmāk VCD vai Deklarācija) – pieņemšanas. Deklarācijas sešdesmitgadei veltīti pasākumi un diskusijas par Deklarācijas saturu un piemērošanu notika gan Latvijā, gan ārpus tās. Šo gadu laikā tiesību zinātnieki un citu zinātņu nozaru akadēmiķi ir pauduši atšķirīgus viedokļus par deklarācijā ietverto tiesību saturu ...

Jānis Pleps, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Intervija

Lai tiesnesis var pildīt pienākumus tā, kā pieklājas

23. Septembris 2008 /NR. 36 (541)

Šodien aprit tieši simts dienas, kopš Augstāko tiesu vada tās jaunais priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Šā gada 5. jūnijā Saeima viņu apstiprināja šajā amatā uz septiņiem gadiem, savukārt 16. jūnijs bija trešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmā darba diena priekšsēdētāja amatā. Ar Ivaru Bičkoviču “Jurista Vārds” tikās nedēļu iepriekš, lai pārrunātu ne vien simts dienās paveikto, bet arī vairākus jautājumus, kas šobrīd ir aktuāli tiesu sistēmai. Saruna notika tiesas priekšsēdētāja kabinetā, kurā vēl bija jūtami jurģi un jauna saimnieka ienākšana. Taču tajā pašā laikā mēs runājām par konkrētām lietām, kas jau ir izdarītas, par lietām, kuras tiek darītas un kuras iecerēts paveikt. Jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs sācis aktīvi strādāt ar pirmo dienu, un, šķiet, daudziem juristiem vēl lielā mērā ir noslēpums, kāds tad īsti būs jaunais Augstākās tiesas vadības kurss. Iespējams, dažas atbildes uz jautājumiem par Augstākās tiesas un visas tiesu varas sistēmas attīstības perspektīvām varēs gūt jau šajā intervijā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Citu pieredze

Likumu robi un Eiropas konstitucionālās tiesas

1. Jūlijs 2008 /NR. 24 (529)

1972. gadā četru valstu (Vācija, Austrija, Itālija un Dienvidslāvija) konstitucionālo tiesu prezidenti izveidoja Eiropas konstitucionālo tiesu konferenci (turpmāk – EKT Konference). Tā ir organizācija, kas apvieno nu jau četrdesmit Eiropas valstu konstitucionālās tiesas vai tām līdzīgas institūcijas, kuru uzdevums ir īstenot uzraudzību pār valsts pamatlikuma ievērošanu (konstitucionālo kontroli). Tā ir organizācija, kas, ievērojot šo institūciju neatkarību un savstarpējo cieņu, rīko regulāras apspriedes, lai apmainītos ar pieredzi un izteiktu viedokli par aktuālām konstitucionālo tiesu prakses problēmām. ...

Gaidis Bērziņš, Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Gads tieslietu ministra amatā. Vai būs turpinājums?

4. Decembris 2007 /NR. 49 (502)

Jau ilgāku laiku ir skaidrs, ka līdzšinējās valdības dienas ir skaitītas, un precīzi vēl nav zināms, kam turpmāk tiks uzticēta arī Tieslietu ministrijas vadība. Nedaudz vairāk par gadu tajā valdījis Gaidis Bērziņš, kuru šoreiz aicinājām uz interviju, lai ministrs atskatītos uz savu veikumu tieslietu sistēmā. - Iepriekš, kad bijāt zvērināts advokāts un komersants, ticamākais, jums par Tieslietu ministriju un tieslietu sistēmu jau bija izveidojies savs priekšstats. Kā tas ir mainījies, kad visu esat iepazinis, tā sacīt, arī no virtuves puses? - Pirms stājos šajā amatā, man jau bija priekšstats gan par ministriju, gan tās darbu. Tomēr, protams, iepazīstoties ar situāciju uz vietas, esmu ieguvis jaunas atziņas, to skaitā par jautājumiem, pie kā rūpīgāk jāstrādā un kas būtu jāuzlabo. Kopumā es sacītu, ka, manuprāt, Tieslietu ministrija ir strādājusi labi pirms manis, tā labi strādā šobrīd un tā būs arī nākotnē. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Ar konferenci piemin tiesību vēsturnieka simtgadi

27. Novembris 2007 /NR. 48 (501)

Šoruden aprit 100 gadi, kopš dzimis Latvijas Universitātes ilggadējs mācībspēks, profesors Voldemārs Kalniņš (1907-1981). Visu savu 50 gadus ilgo darba dzīvi viņš veltījis tiesību zinātņu studentu izglītošanai, kopš 1931. gada strādājot vienā mācību iestādē - Latvijas Universitātē. Lai godinātu šī latviešu tiesību vēsturnieka piemiņu, kā arī lai iztirzātu V. Kalniņa savulaik pētīto tiesību nozaru tematiku, divas dienas pagājušās nedēļas nogalē, 22. un 23. novembrī, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte rīkoja starptautisku konferenci. Pasākumā lielāko daļu referātu nolasīja Tiesību teorijas un vēstures katedras mācībspēki (katedras vadītāja prof. Dr.iur. Sanita Osipova bija arī pasākuma galvenā rīkotāja), taču dalībnieku vidū bija arī citu katedru pārstāvji, kā arī viesi no ārvalstīm - Igaunijas un Krievijas. ...

žurnāls / Numura tēma

Sveicināts, mūsu lasītāj, jau 500. reizi!

20. Novembris 2007 /NR. 47 (500)

Šodien iznāk jau pustūkstošais "Jurista Vārda" numurs. Vairāk nekā 12 gados no rubrikas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tas ir pārtapis par patstāvīgu žurnālu, un šobrīd ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā. Lai nosvinētu savu jubileju, pagājušajā nedēļā - vēl pirms šī numura iznākšanas - "Jurista Vārds" ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atbalstu rīkoja konferenci "Latvijas tiesību sistēma šodien". Uz šo pasākumu bijām aicinājuši savu ilggadējo autoru "zelta izlasi", un mums par lielu pārsteigumu un prieku lasītāju interese par pasākumu, kurā viņi šoreiz tieši, bez žurnāla starpniecības, varēja smelties Latvijas labāko juristu atziņas, bija tik liela, ka daudziem pat nācās atteikt dalību. ...

žurnāls / Notikums

Darvas karote medus mucā: vai ir griba un spēks to izsmelt

6. Novembris 2007 /NR. 45 (498)

Pagājušajā piektdienā, 2. novembrī, uz konferenci, kas ir tiesu varas pašpārvaldes institūcija, pulcējās lielākā daļa Latvijas Republikas tiesnešu - pasākumā piedalījās gandrīz 400 no kopumā 520 Latvijas tiesnešiem. Ētika un morāle cilvēkam vai nu ir, vai arī nav - tik vienkāršs secinājums vairākkārt izskanēja un tika ar aplausiem sveikts Latvijas tiesnešu konferencē pagājušās nedēļas nogalē. Bet - kā panākt, lai tiesu varā darbotos tikai tādi cilvēki, kuriem šīs kategorijas piemīt, un tie, kas gatavi "morāles kompromisiem", no tiesnešu vides tiktu izslēgti, - atbildes uz šiem jautājumiem diemžēl bija daudz grūtāk sadzirdēt. Kaut gan tieši tiesnešu ētikas pārkāpumi bija pasākuma iemesls. Bija vēl arī citi jautājumi, kurus runātāji uzdeva Latvijas tiesnešiem: vai tiesu vara Latvijā ir patiesi neatkarīga; vai tā šobrīd atrodas krīzes situācijā; kādēļ sabiedrība neuzticas tiesām; vai Latviju vispār var dēvēt par tiesisku valsti un ar ko beigsies (vai ir jau beidzies) tiesu varas amatpersonu noklausīto telefonsarunu skandāls, ko pirms pāris mēnešiem izraisīja grāmata "Tiesāšanās kā ķēķis"? ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps, Miroslavs Vižikovskis

žurnāls / Intervija

Konflikts starp tiesu un politiķiem ir demokrātiskas valsts pamatos

16. Oktobris 2007 /NR. 42 (495)

Oktobra sākumā Rīgā viesojās Polijas Konstitucionālā tribunāla tiesnesis profesors Miroslavs Vižikovskis (Mirosław Wyrzykowski). Vizītes laikā profesors M. Vižikovskis ne vien uzstājās ar priekšlasījumu "Varas dalījuma apdraudējumi Polijā: mācībstunda citiem" (Sorosa fonda Latvija 15 gadu jubilejas pasākumu ietvaros), bet arī sniedza interviju "Jurista Vārdam". Konstitucionālais tribunāls (Trybunał konstytucyjny) saskaņā ar Polijas Konstitūciju ir šīs valsts konstitucionālā tiesa, kas izvērtē Polijas likumu un citu tiesību normu atbilstību Konstitūcijai, kā arī savos spriedumos iztulko Konstitūciju. Saskaņā ar Polijas Konstitūciju tribunālā strādā 15 tiesneši, kurus amatā uz deviņu gadu pilnvaru termiņu apstiprina Seims. M. Vižikovskis par Polijas Konstitucionālā tribunāla tiesnesi apstiprināts 2001. gadā. Līdzās tiesneša pienākumu pildīšanai viņš ir arī Varšavas universitātes profesors. ...

žurnāls / Notikums

Kas notiek ar medijiem Latvijā

18. Septembris 2007 /NR. 38 (491)

Reti kurš mūsdienās šaubās par plašsaziņas līdzekļu ietekmi sabiedrībā. Kaut arī "ceturtās varas" vieta klasiskajā valsts varas dalījumā (parlaments, izpildvara, tiesa) nav formāli noteikta, par šī žurnālistu pašiem sev piešķirtā titula pamatotību var pārliecināties brīžos, kad raksts avīzē vai raidījums televīzijā izraisa tāda mēroga skandālu, kas līdz pavisam reālai krīzei noved kādu no trim formālajiem varas zariem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izeja no krīzes jāmeklē kopīgi

11. Septembris 2007 /NR. 37 (490)

Šajā JV turpinām iepriekšējā numurā aizsākto diskusiju gan par tiesnešu un advokātu attiecībām, gan arī par Jāņa Brūkleņa grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" radītajām sekām. Šoreiz lasītāju uzmanībai piedāvājam zvērināta advokāta un LU Juridiskās fakultātes lektora Laura Liepas viedokli, kā arī Rīgas apgabaltiesas tiesneša Valdemāra Šubrovska sagatavoto atklāto vēstuli, kuru viņš, pamatojoties uz Satversmes 100. pantu, lūdzis publiskot plašsaziņas līdzekļos. ...

Sannija Matule, Gunārs Kūtris

žurnāls / No citas puses

Jurists, kurš uzticīgs likumam un gladiolām

11. Septembris 2007 /NR. 37 (490)

Citkārt mēs viņu pieteiktu kā juristu, Satversmes tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju, LU mācībspēku, bijušo Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas direktoru vai Tieslietu ministrijas valsts sekretāru, tomēr atbilstoši izvēlētā raksta tematikai šajā reizē precīzāk būtu sacīt - gladiolu kolekcionārs ar pāris desmitu gadu stāžu - GUNĀRS KŪTRIS. ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps, Semjuels Elito

žurnāls / Intervija

Viens no deviņiem ietekmīgajiem

11. Septembris 2007 /NR. 37 (490)

Šovasar Rīgā viesojās ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito (Samuel Alito), viens no deviņiem ietekmīgākajiem šīs valsts tiesnešiem. Pēc personiska Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma viņš bija ieradies uz starptautisko konferenci "Juridiskā ētika, reformas, caurspīdīgums", kas 2. un 3. jūlijā Latvijas Universitātē pulcināja septiņu valstu pārstāvjus, galvenokārt tiesnešus (par šo pasākumu "Jurista Vārda" lasītāji jau tika plašāk informēti). Neraugoties uz saspringto Latvijas apmeklējuma grafiku, tiesnesis S. Elito īsi pirms izlidošanas uz ASV tomēr veltīja brīdi atsevišķai sarunai ar "Jurista Vārdu". Piedāvājam lasītājiem viņa iespaidus par Latvijas tiesu sistēmu un pārdomas par tiesnešu attiecībām ar politiķiem, par sabiedrisko domu un plašsaziņas līdzekļiem, par nāvessodu, kā arī par reliģijas un valsts attiecībām Amerikā. ...

Ivars Bičkovičs, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Telefonsarunu skandāls nebeigsies ar "čiku"

4. Septembris 2007 /NR. 36 (489)

- Tiesnešu konferences datums jau noteikts, un daudzi tajā cer sadzirdēt ko būtisku. Ko jūs no tās sagaidāt? - Personīgi es uzskatu, ka 2. novembrī ieplānotā tiesnešu konference vairāk būs vērsta uz sabiedrību un tās šobrīd pamatoto interesi. Konferences gaitā svarīgi būs tas, kā mainīt sabiedrības viedokli uz pozitīvo pusi. Esmu absolūti pārliecināts, ka tiesnešu starpā nevarētu būt diskusijas un strīda par nepieciešamību ievērot tiesneša ētikas normas. Nešaubos, ka ikviens Latvijas tiesnesis, vismaz publiski izsakoties, protams, ir par absolūtu likumību savā darbā un ētisko normu ievērošanu (cits jautājums, kā viņš to līdz galam saprot vai - gluži pretēji - neizprot), tādēļ diezin vai šim uzstādījumam konferencē būs oponenti. ...

Dina Gailīte, Andris Guļāns

žurnāls / Intervija

Vēl sliktāk būs tad, ja šobrīd nekas nemainīsies

4. Septembris 2007 /NR. 36 (489)

- Vispirms jautājums, ko varētu uzdot ne tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājam: kā, jūsuprāt, šobrīd, kad klajā nākušas it kā noklausītās tiesnešu un advokātu sarunas, Latvijā jūtas jauns jurists, kurš tikko sācis profesionālās gaitas? Cik daudz vērības viņam jāvelta tiesību zinātņu apguvei un cik - draudzīgu sakaru dibināšanai? - Jauni cilvēki ir maksimālisti. Kāds no viņiem varbūt teiks, ka sen jau to ir zinājis, kāds būs šokā. Tomēr es gribētu jaunos kolēģus, tāpat arī visus pārējos juristus, aicināt neietekmēties no "vispārējā" viedokļa un katram pašam analizēt situāciju. Protams, jāatzīst, ka stāvoklis tiesu sistēmā tieši šobrīd, saistībā ar atklātībā nākušajām sarunām, manuprāt, ir ļoti kritisks. Līdz šim Latvijas tiesu sistēmas vēsturē tā vēl nav bijis. Taču tieši jaunieši ir tie, kuriem sistēma ir jāpārveido. Es ļoti ceru, ka jaunie juristi neņems vērā grāmatā atspoguļoto praksi, kad tiesu lietas tiek kārtotas ar draugu būšanas palīdzību, un savu karjeru balstīs uz zināšanām, nevis kādām "netradicionālām" attiecībām tiesu sistēmā. ...

žurnāls / Notikums

Vai valstij ir jāmaksā upurim par noziedznieka nodarīto

28. Augusts 2007 /NR. 35 (488)

Kāds varētu jautāt - kādēļ gan valstij būtu jākompensē morālais un materiālais kaitējums cilvēkam, kuru kādā vārtu rūmē smagi piekauj pieckārtējs recidīvists vai narkomānu bariņš nolūkā dabūt pārdesmit latus savas dienišķās devas iegādei? Katram pilsonim taču pašam sevi jāaizstāv! Un, galu galā, juristi teiktu - pēc tam invalīdu krēslā mūža atlikumu pavadošais upuris var celt civilprasību tiesā un mēģināt no dzīves jēgu zaudējušajiem tipiem piedzīt ārstēšanās izdevumus, kompensāciju par ciešanu pilno dzīvi, darba nespējas dēļ zaudētos ienākumus utt. Diemžēl gandrīz katram ir arī skaidrs, ar ko šāda tiesāšanās beigtos. Turklāt, plašāk raugoties, skaidri ir saredzama valsts līdzatbildība - cietušais taču ir maksājis nodokļus, tādējādi uzturējis tiesību aizsardzības iestādes, to skaitā valsts un municipālo policiju, līdzfinansējis izglītības un probācijas, un vēl daudzas citas iestādes, kurām būtu jārūpējas, lai noziedzība valstī mazinātos, lai reiz ieslodzījumā vietā pabijusi persona atgrieztos normālā dzīvē... ...

žurnāls / Eiropas telpā

Kurš nav pārliecināts, ka zina visu par Eiropas tiesībām

24. Jūlijs 2007 /NR. 30 (483)

Jau vairāk nekā trīs gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un mūsu juristiem vajadzētu būt plašām vai vismaz pietiekamām zināšanām par šo organizāciju un tās ietekmi uz tiesību piemērošanu Latvijā - vismaz tajās nozarēs, kur katrs ir specializējies. Taču tādu, kas jūtas pilnībā informēti par spēkā esošajām Eiropas tiesību normām un to attīstību, droši vien Latvijā nav īpaši daudz. Jāatzīst, arī "vecās" Eiropas kolēģi apzinās savu zināšanu robus un nepieciešamību nepārtraukti izglītoties. ...

žurnāls / Notikums

Bezgalīgā cīņa par tiesu varas spēku un godīgumu

10. Jūlijs 2007 /NR. 28 (481)

Pagājušajā nedēļā, 2. un 3. jūlijā, Latvijas Universitātē risinājās konference "Juridiskā ētika, reformas, caurspīdīgums". Diskusiju temati (likumības nostiprināšana, tiesu varas un likumdevēja attiecības, tiesu loma korupcijas apkarošanā, sabiedrības uzticība tiesu varai u. c.), kā arī iespaidīgais dalībnieku sastāvs (atklāšanas runas teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito) gluži dabīgi žurnālistu vidū raisīja jautājumu: kas pamudinājis tieši šobrīd, piecpadsmit gadus pēc neatkarības atgūšanas, Latvijā rīkot šādu pasākumu un vai tas nozīmē, ka tiesu varai mūsu valstī ir samilzušas kādas īpašas problēmas? ...

...

12

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls