Jurista Vārda satura arhīvs

Dina Gailīte, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Likumu kvalitāte kā tiesību sistēmas funkcionēšanas nosacījums

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

"Tiesības ir labā un taisnīgā māksla" (ius est ars boni et aequi) – šīs romiešu maksimas īstenošana praksē prasa nemitīgu pilnveidošanos. Arī Latvijas Universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību aktu kvalitāte un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā telpā", kas notika Rīgā no 2012. gada 3. līdz 5. oktobrim, bija veltīta tēmai, kas vienmēr ir bijusi un vienmēr būs aktuāla jebkurā tiesību sistēmā. Augstas kvalitātes tiesību akti ir nepieciešami tiesiskās kārtības, drošības un stabilitātes nodrošināšanai demokrātiskā valstī. ...

žurnāls / Tiesību politika

Oficiālā publikācija – jau trīs mēnešus elektroniski

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Jau trīs mēnešus Latvijā veiksmīgi darbojas oficiālā e-publikācija. 3. jūlijā iznāca pirmais oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" laidiens, kura saturam vietnē www.vestnesis.lv ir tāds pats juridiskais statuss kā papīra laikrakstam. Kāda ir bijusi pirmo mēnešu pieredze, un kādas ir elektroniskās oficiālās publikācijas priekšrocības lietotājiem? Oficiālo e-publikāciju nosaka Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas likums ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Tiesību politika

Vai 50. dzīvokļa gals?

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

"– Ko tur lai saka, – tas domīgi atbildēja, – viņi ir ļautiņi kā jau ļautiņi. (..) Vieglprātīgi… ko tur lai saka… reizēm arī žēlsirdība iezogas viņu sirdīs… cilvēki kā jau cilvēki… vispār līdzīgi agrākajiem... vienīgi dzīvokļu jautājums viņus ir samaitājis." ...

žurnāls / Informācija

Tiesiskums 20 gadus pēc komunisma sabrukuma

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Organizē: Sorosa fonds – Latvija un RJA sadarbībā ar Open Society Justice Initiative ...

žurnāls / Redaktora sleja

Godātie "Jurista Vārda" lasītāji!

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

"Jurista Vārds" pateicas saviem lasītājiem par līdzšinējo uzticību un arī turpmāk cer uz tikpat veiksmīgu sadarbību! Neskatoties uz uguņojošas reklāmas trūkumu, "Jurista Vārda" abonentu skaits stabili aug. Tas skaidri pamato faktu, ka pastāvīga diskusija par tieslietu sistēmas problēmām un attīstību ir nepieciešama un lietderīga un ka tā domā ne vien atsevišķi entuziasti, bet aizvien lielāks skaits Latvijas juristu. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par sadarbību Satversmes 78.panta piemērošanā

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Valsts prezidenta kanceleja ir iepazinusies ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju (arī Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju par plānoto darbību) par parakstu vākšanas pirmā posma noslēgumu likumprojektam, kas paredz Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Satversmes 78. pants citastarp paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu likuma projektu, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturs un nozīme

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

2010. gada 1. novembrī stājās spēkā Maksātnespējas likums,1 kas būtiski mainīja līdz 2010. gada 31. oktobrim spēkā esošo maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu, tai skaitā maksātnespējas procesa pasludināšanas kārtību. Lai vienkāršotu un paātrinātu maksātnespējas procesu uzsākšanu, likumdevējs atteicās no maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus", jo uzskatīja to par galveno bremzējošo faktoru savlaicīgai maksātnespējas procesa uzsākšanai.2 No publiskajā telpā pieejamās informācijas secināms, ka šīs pazīmes nozīme maksātnespējas tiesību sistēmā netiek viennozīmīgi vērtēta. Tāpēc raksta mērķis ir izvērtēt maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturu un nozīmi maksātnespējas tiesībās un rosināt diskusiju par šīs pazīmes atjaunošanu Maksātnespējas likumā, lai tādējādi uzlabotu komercdarbības vidi un nodrošinātu Latvijas maksātnespējas tiesību efektivitāti. Autore aplūkos starptautisko pieredzi un sniegs ieskatu par šīs pazīmes izpratni un piemērošanu Vācijas maksātnespējas tiesībās. Vācija ir viena no tām valstīm, kurā maksātnespējas tiesību politikas veidotāji jau vairāk nekā gadsimtu šo pazīmi saglabājuši kā patstāvīgu maksātnespējas procesa pasludināšanas pazīmi un pielāgojuši tās saturu ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem, arī ekonomisko krīžu radītajiem apstākļiem.3 ...

Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis

žurnāls / Informācija

Komerclikuma desmitgadē apkopotās atziņas

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Par godu Komerclikuma pirmajai desmitgadei Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridisko fakultāti šā gada 20. un 21. septembrī rīkoja starptautisko konferenci "Komerclikumam – 10". Konferencē uzstājās Komerclikuma izstrādātāji, Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbinieki, LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, tiesneši, komerctiesību praktiķi, kā arī ārvalstu lektori. Šajā rakstā apkopotas šo referentu konferencē paustās galvenās atziņas un būtiskākā informācija. ...

Rīgas Juridiskā augstskola

žurnāls / Tiesību politika

Rīgas Juridiskās augstskolas vēstule Nr. 2.15n/108 Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

1. Atbildot uz Jūsu 2012. gada 7. septembra vēstuli, jākonstatē, ka jautājums par to, vai likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – Likumprojekts) uzskatāms par "pilnīgi izstrādātu" Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 78. panta izpratnē, ir komplicēts jautājums, kas prasa plašu un detalizētu analīzi. Šajā vēstulē iespēju robežās tiks aplūkots jautājums par Likumprojekta iespējamo aizskārumu ...

LU Juridiskā fakultāte

žurnāls / Tiesību politika

LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vēstule Nr. 2020-V10-36 Latvijas Republikas Centrālajai vēlēšanu komisijai

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas 07.09.2012. vēstuli Nr. 02.01.7/17, kurā lūgts sniegt atzinumu, vai vēstulē norādītais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" ir uzskatāms par pilnībā izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē. Juridiskās fakultātes dekānes uzdevumā šo atzinumu sagatavojusi Valststiesību zinātņu katedra. Centrālās vēlēšanu komisijas vēstule apspriesta un atzinuma ...

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā fakultāte

žurnāls / Tiesību politika

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes atzinums par Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajiem grozījumiem Pilsonības likumā un to atbilstību Satversmes 78. pantam

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Latvijas Republikas Satversmes 78. pantā ir noteikts, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Valsts prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tas ir nododams tautas nobalsošanai. 1. Ja saskaņā ar minēto Satversmes 78. pantu iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts un ir ievērots ...

Saeimas Juridiskais birojs

žurnāls / Tiesību politika

Saeimas Juridiskā biroja vēstule Centrālajai vēlēšanu komisijai

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Juridiskais birojs saņēma Jūsu iesniegumu Nr. 02-01.7/126, kurā iekļauts 2012. gada 4. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtais vēlētāju parakstītais likumprojekts ,,Grozījumi Pilsonības likumā" un lūgts līdz š. g. 24. septembrim sniegt atzinumu, vai šis likumprojekts ir pilnībā izstrādāts. Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja (turpmāk – Birojs) nolikumam Birojs izskata likumdošanas iniciatīvas kārtībā Saeimai iesniegtos likumprojektus ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu ministrijas vēstule Nr. 02-01.7/126 Centrālajai vēlēšanu komisijai

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Tieslietu ministrija 2012. gada 10. septembrī ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli par Centrālajā vēlēšanu komisijā vēlētāju iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – likumprojekts) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 78. pantā ietvertajiem vārdiem "pilnīgi izstrādātu". Tieslietu ministrija ir izvērtējusi lūgumu un savas kompetences ...

žurnāls / Īsziņas

CVK turpina meklēt atbildi par likumprojekta pilnīgu izstrādātību

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

2012. gada 4. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", ar kuru paredzēts noteikt, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013. gada 30. novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem. Likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" ir parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits – 12 686 vēlētāju. Tomēr Centrālā vēlēšanu komisija līdz šim nav pieņēmusi lēmumu par otrās parakstu vākšanas kārtas organizēšanu, jo vēlas gūt pārliecību, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes 78. panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu. ...

žurnāls / Īsziņas

Ārvalstu padomnieku grupas sanāksme KNAB

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 26. septembrī rīkoja kārtējo ārvalstu padomnieku grupas (Foreign Advisory Panel) sanāksmi, kurā piedalījās vairāk nekā 30 ārvalstu vēstnieku, vēstniecību un starptautisko organizāciju pārstāvji. Sanāksmes laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks informēja sanāksmes dalībniekus par prioritātēm KNAB darbībā un nozīmīgākajiem šī gada darba rezultātiem ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež Latvijas prioritātes Eiropas Savienības prezidentūrā

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Saeimā 26. septembrī tika prezentētas pirmās aprises prioritātēm Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Iepriekš notikušajās diskusijās apkopotas vairāk nekā 140 tēmas, kas ir svarīgas Latvijai un Eiropai un varētu kalpot par pamatu prioritāšu noteikšanai. Parlamentārās plānošanas komitejas sastāvā ir iekļauti visu parlamentā pārstāvēto frakciju un pie frakcijām nepiederošo deputātu grupas pārstāvji, un tās mērķis ir izstrādāt ...

žurnāls / Īsziņas

Eiropas Oficiālo izdevēju devītais forums

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Aizvadītajā nedēļā, no 27. līdz 29. septembrim, Maltā devīto reizi notika Eiropas Oficiālo izdevēju forums, kurā piedalījās VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele. Viņa šogad pilda foruma prezidenta pienākumus, jo pagājušajā gadā Eiropas Oficiālo izdevēju astoto forumu rīkoja "Latvijas Vēstnesis" Rīgā. Eiropas Oficiālo izdevēju forums ir institūcija, ko veido Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Īsziņas

Prokuroriem būs par vienu svētku dienu vairāk

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Ģenerālprokuratūras telpās 26. septembrī notika svinīgs pasākums par godu Latvijas Republikas Prokuratūras izveidošanas 22. gadadienai, kurā svinīgo uzrunu teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Pasākuma laikā ar Pateicības rakstiem tika apbalvoti vairāk nekā 20 prokuratūras darbinieki, prokurori un viņu palīgi. Ģenerālprokurors darbiniekus informēja, ka nākamgad un turpmāk 6. jūnijs ir pasludināts par Starptautisko prokuroru dienu, kas ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Īsziņas

Ievēlēta jauna Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Latvijas tiesnešu neklātienes konferencē elektroniskajās vēlēšanās 21. septembrī ievēlēta jauna Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēti Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars un Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

Konstitucionālo tiesību komisija

žurnāls / Tiesību politika

Konstitucionālo tiesību komisija: Viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu – Gala secinājumi

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

[347] Apkopojot viedoklī izklāstīto, Konstitucionālo tiesību komisija nākusi pie šādiem secinājumiem un priekšlikumiem jautājumā par Latvijas valsts pamatiem un to neaizskaramības noteikšanu Satversmē: 1. Mūsdienu valsts būtība [348] Mūsdienu valstij ir daudz vairāk uzdevumu nekā tikai cilvēku aizsardzība no ārējā ienaidnieka un miera un kārtības nodrošināšana valsts iekšienē (aizsardzības uzdevumi). Tai ir jānodrošina arī ekonomiskās ...

žurnāls / Notikums

Iezīmē Satversmes kodola aprises un aicina to vārdiskot preambulā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Pagājušās nedēļas pirmdiena, 17. septembris, nāca ar juristu vidē ilgi gaidītu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – KTK) atzinuma publiskošanu. Šoreiz tiesību eksperti izteikušies par jautājumu, kas kopš nesena laika ir Latvijas sabiedrības, bet jo īpaši politiķu, mediju un juristu, diskusiju objekts, proti – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts un tas nav arī plaši diskutēts Latvijas valststiesību zinātnē, šāds kodols, protams, pastāv – pie šāda atzinuma 170 lappušu garajā viedoklī nonākuši KTK locekļi. Latvijas valsts dibināšanas laikā nevienam nebija šaubu par topošās valsts mērķiem – tas arī ir iemesls, kādēļ konstitucionālais kodols Satversmē nav tieši atspoguļots tekstā. Tomēr tas joprojām ir izsecināms gan no valsts dibināšanas apstākļu, gan tā laika dokumentu un Satversmes teksta kopsakara. Diemžēl 50 gadus ilgā padomju okupācija atstājusi iespaidu, kura dēļ šie jautājumi aktualizējušies 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas, un valsts pamati daudziem šobrīd nešķiet tikpat pašsaprotami kā Satversmes tēviem. Tādēļ KTK iesaka nākotnē domāt par grozījumiem Satversmes preambulā, lai konstitūcijas kodolu tajā varētu vārdiskot – tādējādi ne vien tiesību zinātniekiem, bet arī "katram skolēnam" būtu skaidrs, kādēļ dibināta, kādēļ un kādā formā pastāv Latvijas valsts. Tomēr ar grozījumiem Satversmē komisijas locekļi iesaka nesteigties, jo tiem būtu nepieciešama vispusīga diskusija un ne vien politiskās vides, bet plašas sabiedrības izpratne un atbalsts. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sāpīgais bumerangs

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Esam izmetuši apli un zināmā mērā atgriezušies sākuma punktā. 2010. gadā krimināllietu tiesneši un citi šīs tiesību nozares lietpratēji pauda bažas par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas iespējamajām sekām. Pagājuši vairāk nekā divi gadi, un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers secina, ka Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšana bija kļūda. Šobrīd Latvijai esot jādomā par tādas izglītības iestādes izveidi, kur apmācītu topošos izmeklētājus, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas, kura dzīvo ārvalstī, aicināšana uz tiesas sēdi

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Jautājumu par personas, kura dzīvo ārvalstī, konkrētajā gadījumā – Zviedrijā – aicināšanu uz tiesas sēdi regulē 1959. gada 20. aprīļa "Eiropas padomes Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās" (Latvijas Republikā spēkā no 1997. gada 31. augusta), kā arī 2000. gada 29. maija "Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu" (Latvijas Republikā spēkā no 2005. gada 23. augusta). Ja ir iemesls uzskatīt, ka adresāts nesaprot valodu, atbilstoši starptautisko tiesību normām nav pieļaujama situācija, ka tiesas pavēste tiek nosūtīta tieši pa pastu latviešu valodā bez attiecīga tulkojuma. ...

žurnāls / Informācija

Nestāvi malā! Piesaki sevi Latvijas jauno juristu vidū

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Jau septīto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Iepriekšējie "Jurista Vārda" rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst talantīgu jaunu juristu. Konkursos godalgotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas juristu saimei. Pašiem konkursantiem dalība šajā pasākumā savukārt ir vērtīga vismaz divos aspektos: pirmkārt, uzdrīkstēšanās atdot savu darbu pieredzējušu tiesību zinātnieku un praktiķu stingrajam vērtējumam kā savas pašapziņas un savā ziņā pat drosmes pārbaude; otrkārt, gadījumā, ja darbs tiek godalgots un publicēts "Jurista Vārdā", tas ir lielisks jaunā censoņa vārda pieteikums Latvijas juristu vidē. Domājams, ka mūsdienu darba tirgū šāds panākums var izrādīties arī noderīgs fakts jurista biogrāfijā kā radošuma, uzņēmības un centības apliecinājums potenciālā darba devēja acīs. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad jaunie juristi un tieslietu studenti konkursam var iesniegt gan speciāli rakstītu darbu, gan arī studiju procesa ietvaros tapušu pētniecisku darbu (tai skaitā bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu, kas aizstāvēts ne agrāk par 2011. gadu). Šogad konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2012. gada 31. oktobrim. Iesniegtos darbus vērtēs "Jurista Vārda" zinātniski konsultatīvā padome un redakcija, kā arī redakcijas pieaicinātie eksperti un konkursa atbalstītāju pārstāvji. Uzvarētājiem tiks piešķirts nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" abonements nākamajam gadam, iespēja publicēt atzinību guvušo darbu "Jurista Vārdā", kā arī juridiskā literatūra, kas iznākusi žurnāla "Jurista Vārds" izdevēja – VSIA "Latvijas Vēstnesis" – apgādā. Žūrijai ir tiesības piešķirt arī veicināšanas balvas. Pirmo reizi konkursa vēsturē ar īpašām balvām konkursa tiesību nozaru sekciju uzvarētājus sveiks arī atbalstītāji – Eiropas Savienības tiesību asociācija, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība, Latvijas Zvērinātu notāru padome. c. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam konkursa nolikumu. Atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par konkursu var iegūt, arī sazinoties ar organizatoriem (gatis.litvins@lv.lv). Aicinām jaunos juristus un tieslietu studentus iesniegt savus pētījumus konkursam un vēlam veiksmi! ...

žurnāls / Informācija

Meklē iespējas izskaust fiktīvus uzņēmumus

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Lai novērstu fiktīvo uzņēmumu reģistrāciju, tiesībsargājošajām iestādēm efektīvāk ir jācīnās ar dokumentu viltotājiem un šīs personas jāsauc pie kriminālatbildības – šāds secinājums izrietēja no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas sēdes trešdien, 19. septembrī, kad deputāti iztaujāja atbildīgo institūciju pārstāvjus par fiktīvo uzņēmumu reģistrācijas problēmām un to risinājumiem. Tiesa, atsevišķas ieceres, ar kurām nākotnē plānots novērst problēmas, pašu komersantu ieskatā tiek vērtētas kritiski. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par kļūdainu Augstākās tiesas Senāta spriedumu militārā dienesta jomā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012. gada 18. maijā pieņēma spriedumu, kurā nekonstatēja, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos 2010. gada beigās ir notikusi reorganizācija1 vai karavīru skaita samazināšana. Tāpat Senāts nevērtēja pieteicēja apgalvojumu par to, ka viņa amats tika pārveidots par civilā darbinieka amatu, jo tas tika izteikts tikai kasācijas sūdzībā un Senāta ieskatā nebija pamatots ar pierādījumiem, kas būtu pārbaudāmi.2 ...

Rīgas Juridiskā augstskola

žurnāls / Informācija

Rīgas Juridiskā augstskolā pulcē diskusijai par starptautisko tiesiskumu

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Pašlaik Latvijas politiskā un juridiskā dienas kārtība ir piesātināta ar diskusijām par referendumu tiesisko regulējumu, Satversmes kodolu, fotoradariem un izglītības reformām, līdz ar to dažkārt aizmirstas, ka apkārt risinās arī citi interesanti notikumi. Viens no tiem – 2012. gada 19. septembrī Rīgas Juridiskajā augstskolā norisinājās apaļā galda diskusija par starptautisko tiesību nozares aktualitātēm, kas pulcēja Latvijas starptautisko tiesību speciālistus, ārvalstu viesus, studentus un citus interesentus. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vācijas Konstitucionālās tiesas Eirospriedums un tā sekas

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ilgtspējīga un stabila Eiropas ekonomiskā attīstība. Tādējādi bez ievērības nedrīkst palikt šā gada 12. septembra Vācijas Konstitucionālās tiesas tā dēvētais Eirospriedums. Tā ietvaros tiesai nācās lemt par starptautisko līgumu – Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) ierīkošanu, Eiropas Savienības fiskālā līguma un Eiropadomes lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu attiecībā uz stabilitātes mehānisma izveidi – atbilstību valsts konstitūcijai, proti, tās pamatlikumam1 (das Grundgesetz – vācu val.). Arī Latvijā pirms šo Eiropas tiesību aktu ratifikācijas2 gan politikā, gan sabiedrībā pastāvēja bažas par valsts suverenitātes saglabāšanu un budžeta kompetences nodošanu Briseles rokās. Šī konstitucionālā problemātika, kā redzams, ir ne vienas vien neatkarīgas valsts "sāpju" jautājums. Kas tad konkrēti un ar kādu argumentāciju tika nolemts ar šo spriedumu, un kādas sekas no tā izriet Eiropas kontekstā? ...

žurnāls / Notikums

1,3 kilogrami juridiskās kultūras

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Lai gan "Jurista Vārda" lasītāji ar "Tiesu namu aģentūras" jaunākā izdevuma – Civilprocesa likuma komentāru otrās daļas – apskatu tika iepazīstināti jau 11. septembra numurā, oficiālā grāmatas atvēršana notika pagājušajā trešdienā, 19. septembrī. Saucot to par ilgi gaidītu un svarīgu pasākumu, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, profesors Jānis Rozenfelds atklāšanas uzrunā atzina: "Vēl ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Satversmes tiesas prakse ir apliecinājums tam, ka problēmas sociālo tiesību jomā, piemēram, sociālās drošības jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli. Analizējot sociālās drošības jomu, secināms, ka nozīmīga loma šā regulējuma attīstībā ir bijusi Satversmes tiesas nolēmumos paustajām atziņām. Ievērojot īpašo sociālo tiesību statusu, proti, šo tiesību tiešo saistību ar valsts ekonomisko situāciju un pieejamajiem resursiem, sociālās drošības jautājumi ir kļuvuši nozīmīgi tieši pēdējos gados. Satversmes tiesā gandrīz visas pēdējos gados ierosinātās un izskatītās lietas sociālo tiesību jomā varētu dēvēt par "ekonomiskās krīzes lietām". Neapšaubāmi, straujās ekonomiskās svārstības ir ietekmējušas tiesas spriedumos paustās atziņas. Tomēr tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs nav mainījies. Attīstot un pilnveidojot sociālās drošības sistēmu, ir svarīgi ievērot Satversmē noteikto ietvaru – ne tikai valsts tiesības un pienākumus, bet arī katra indivīda nepieciešamību līdzdarboties un iesaistīties sociālo jautājumu risināšanā. Rakstā autore apkopo aktuālākās Satversmes tiesas atziņas tiesību uz sociālo nodrošinājumu jomā. ...

žurnāls / Notikums

Komerclikums laika pārbaudi ir izturējis

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

"Ja pirms desmit gadiem man būtu šodienas pieredze un zināšanas, Komerclikums būtu par ceturtdaļu īsāks," pagājušajā ceturtdienā, referējot Komerclikuma desmitgadei veltītā konferencē, atzina viens no minētā likuma autoriem – Aigars Strupišs. Prakse gan liecina, ka daļai komersantu jeb tiem, kuri ar minēto likumu ir cieši saistīti, šī ceturtdaļa nav bijis šķērslis, lai aptaujā atzītu: Komerclikumā ir vienots un skaidri formulēts regulējums, kā arī daudzos gadījumos vienkārši un ātri īstenojami noteikumi. Tomēr vienlaikus prakse skaidri arī iezīmē šīs jomas vēl pilnveidojamos tiesību institūtus. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzskata Policijas akadēmijas likvidēšanu par kļūdu

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšana bija kļūda, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Pēc ģenerālprokurora domām, šo izglītības iestādi varēja reorganizēt, atstājot Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas struktūru darbinieku sagatavošanu. Ē. Kalnmeiers ir pārliecināts, ka nepieciešama izmeklēšanas iestāžu, prokuroru, tiesnešu tālākas izglītošanas mācību iestāde, jo ļoti daudzās valstīs eksistē tiesu varas darbinieku kvalifikācijas ...

Tieslietu padome

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes delegācijas pieredzes apmaiņas vizīte Varšavā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Pagājušajā nedēļā no 17. līdz 19. septembrim pieredzes apmaiņas vizītē Varšavā uzturējās Latvijas Tieslietu padomes delegācija, kuru vadīja tās priekšsēdētājs – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Delegācijas sastāvā bija Tieslietu padomes locekļi – Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts un Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane. Latvijas Tieslietu padomes pārstāvji tikās ar Polijas Tieslietu ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu ministrijas vadība piedalās konferencē Vīnē

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis pagājušajā nedēļā no 19. līdz 21. septembrim piedalījās Eiropas Padomes tieslietu ministru konferencē Vīnē. Šogad 31. Eiropas Padomes tieslietu ministru konference bija veltīta tieslietu sistēmas līdzekļu efektīvai piemērošanai cīņā ar noziedzību pilsētās, vērtējot, kā dažādu valstu tiesību sistēmas risina jautājumus attiecībā uz nepilngadīgajiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Iekļauj regulējumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Saeima 20. septembrī otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", nacionālajā likumdošanā iekļaujot regulējumu, kas sniedz iespēju sabiedrībai iesaistīties Eiropas Savienības politikas veidošanā. Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējuma ieviešanu prasa Eiropas regula. Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējums paredz, ka viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv ...

žurnāls / Īsziņas

Nevienojas par kompromisu referenduma parakstu sliekšņa paaugstināšanā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Saeimas Juridiskā komisija 18. septembrī nevienojās par kompromisu referenduma parakstu sliekšņa paaugstināšanā saistībā ar tautas nobalsošanas iniciatoru pienākumiem. Tomēr komisijai ir tiesības vienošanos par šo jautājumu panākt vēlāk. Sākumā komisija no grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atsevišķā likumprojektā nodalīja Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvu. Pēc tam komisija balsojumā neatbalstīja ...

žurnāls / Īsziņas

Saeima panāk Eiropas Savienības regulas projekta atsaukšanu

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Saeima kopā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem panākusi, ka tiek atsaukts ES regulas projekts par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību. Saeimas Eiropas lietu komisija, veicot subsidiaritātes pārbaudi un konstatējot minētā principa pārkāpumu, šī gada maijā Eiropas Komisijai (EK) nosūtīja atzinumu, norādot, ka ar regulas pieņemšanu netiktu sasniegts tajā definētais mērķis – ...

žurnāls / Redaktora sleja

Valsts izvēle starp tiesiskumu un izdevīgumu

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Pagājušajā nedēļā divu dienu vizītē Latvijā ieradās Turkmenistānas autoritatīvais prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs. Pēdējos gados Turkmenistānā novērojama atgriešanās pie vadoņa kulta un acīmredzama cilvēktiesību ignorēšana. Cilvēktiesību organizācijas Freedom House 2010. gada ziņojumā par preses brīvību pasaulē Turkmenistāna ierindota priekšpēdējā – 195. vietā, apsteidzot tikai Ziemeļkoreju. Neskatoties uz cilvēktiesību pārkāpumiem, Latvijas ...

žurnāls / Īsziņas

Vērtēs tiesu sistēmu trūkumus un priekšrocības dalībvalstīs

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Nesenie notikumi Ungārijā un Rumānijā, kas raisīja satraukumu par demokrātijas vērtībām šajās valstīs, apliecinājuši nepieciešamību pēc jauniem pasākumiem, kā nodrošināt likuma varas ievērošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, 12. septembrī, uzrunājot Eiropas Parlamentu, atzina ES tieslietu komisāre Viviana Redinga. "Mēs esam ļoti strikti attiecībā uz likuma varu jauno dalībvalstu pievienošanās procesa laikā. Taču tiklīdz valsts ir ...

žurnāls / Īsziņas

Vācijas Konstitucionālā tiesa apstiprina fiskālās disciplīnas līguma ratificēšanu

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Vācijas Konstitucionālā tiesa 12. septembrī apstiprināja Eiropas finansiālās stabilitātes fonda (ESM) un Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma atbilstību valsts pamatlikumam. Tiesa spriedumā noraidījusi vairākas prasības, kuru mērķis bija nepieļaut, lai šos abus līgumus apstiprina Vācijas prezidents Joahims Gauks. "Federālās Konstitucionālās tiesas otrais senāts ir noraidījis prasības ar nosacījumu, ka ESM līguma ratificēšana ...

žurnāls / Īsziņas

Saeima pieņem papildu finansējumu šā gada budžetā

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Saeima 13. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2012. gadam", atbalstot papildu finansējumu vairāk nekā 88 miljonu latu apmērā. Par grozījumiem budžetā balsoja 88 deputāti, pret nebija neviens, bet atturējās divi deputāti. Grozījumi veikti, nodrošinot, ka izdevumu pieaugums ir atbilstošs valsts ilgtermiņa izaugsmes rādītājiem, un ievērojot Eiropas Savienības noteikumus valsts budžeta deficītu ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Īsziņas

Ģenerālprokurora padomes sēdē apspriež vides aizsardzības efektivitāti valstī

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Ģenerālprokuratūrā 12. septembrī notika ģenerālprokurora padomes sēde. Sēdē apspriesta prokuratūras darba plāna izpilde, analizējot šogad veikto prokuratūras struktūrvienību pārbaužu rezultātus. Padomes sēdē secināts, ka nepieciešams turpināt veikt pārbaudes atsevišķās prokuratūras struktūrvienībās visos tiesu apgabalos. Akcentēta arī virsprokuroru atbildība, nosakot prioritāros darbības virzienus kvalitatīvas izmeklēšanas uzraudzības un ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Īsziņas

Noslēdzies komerctiesību teorijas un prakses pētniecisko darbu konkurss

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Lai atzīmētu Komerclikuma pirmo desmitgadi, Tieslietu ministrija un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" un žurnāla "Jurista Vārds" atbalstu izsludināja jauno juristu un tieslietu studentu pētniecisko darbu konkursu, aicinot iesniegt darbus par aktuāliem komerctiesību jautājumiem. Konkursa dalībnieki varēja iesniegt gan speciāli konkursam rakstītus, gan studiju procesā tapušus pētījumus ...

žurnāls / Tiesību prakse

Īres maksas paaugstināšanas brīdinājuma kārtības ievērošana, mainoties izīrētājam

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Mērķis sešu mēnešu brīdinājumam par īres maksas paaugstināšanu ir īrnieka savlaicīga un pienācīga informēšana par būtisku līguma nosacījumu – īres maksas grozīšanu, lai viņš varētu izšķirties piekrist vai nepiekrist piedāvātajam īres maksas apmēram. Tādējādi, ja ir izteikts priekšlikums paaugstināt īres maksu un šī priekšlikuma nosacījumi netiek grozīti, jaunais izīrētājs, uzturot iepriekšējā izīrētāja priekšlikumu, nepārkāpj likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13. panta otrajā daļā paredzēto brīdinājuma kārtību, jo savu tiesību neizmanto pretēji šīs tiesību normas mērķim vai par ļaunu citai personai – īrniekam. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Padomes sēdē šā gada 11. septembrī izskatīti šādi jautājumi. No advokātu kolēģijas pēc pašu vēlēšanās atskaitīti zvērināti advokāti Aivars Batrags, Silvija Demme un zvērināta advokāta palīdze Valda Knauere. Darbība advokātu kolēģijā atjaunota zvērinātām advokātēm Kristīnei Dadzītei un Aigai Klimovičai, kā arī zvērināta advokāta palīdzei Jevgēnijai Ziņģei. Darbība advokātu kolēģijā apturēta zvērinātiem advokātiem Maritai Ābolai, Kristīnei ...

Alvils Strīķeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lobēšanas atklātības likums: problēma vai risinājums

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) kompetenci, noteikti kādam radīsies jautājums, vai Birojam lobēšanu reglamentējošā likuma izstrāde uzdota tāpēc, ka lobēšana ir viens no korupcijas veidiem, vai tas ir kāds sinonīms kukuļošanai un tamlīdzīgi. Nē. Gluži otrādi. Mērķis ir skaidri un nepārprotami pateikt, ka lobēšana ir atļauta darbība, kā arī novilkt robežas tam, cik tālu un kādos rāmjos tā ir atļauta. Biroja kompetencē ir Krimināllikuma 326.1 panta piemērošana, un tajā ir noteikta kriminālatbildība par tirgošanos ar ietekmi. Latvijas vietējie lobētāji, kas par lobēšanu saņem arī samaksu, noteikti ir uztraukušies, vismaz viņiem tādiem vajadzētu būt, ka vienā dienā Biroja amatpersonas varētu pieklauvēt pie durvīm ar roku dzelžiem. Tomēr lobēšana ne visos gadījumos ir tirgošanās ar ietekmi. Birojam primāri dots uzdevums izstrādāt attiecīgu likumprojektu tieši tāpēc, lai novilktu skaidru un nepārprotamu līniju starp likumīgu lobēšanu un krimināli sodāmo tirgošanos ar ietekmi. Šādu uzdevumu Birojam ir devis Ministru kabinets. ...

Pēters Limmers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vācijas komercreģistra sistēma

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Komercreģistra sistēma atslogo tiesisko apgrozību, ļaujot īsākā laikā ar mazākiem spēkiem un mazākiem līdzekļiem iegūt nepieciešamo informāciju. Lai šādu rezultātu varētu sasniegt, komercreģistrā iekļauto ziņu pareizībai ir jābūt īpaši garantētai. Šis raksts iepazīstina ar to, kā Vācijā tiek nodrošināta komercreģistra pareizība un kā tiek sasniegts šā reģistra mērķis. ...

...

450

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls