Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības – Jurista Vārds

Konstitucionālās tiesības Administratīvās tiesības un process

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauna mācību grāmata par administratīvajām tiesībām

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Juridiskā koledža laidusi klajā otru, papildināto un pārstrādāto izdevumu 2006. gadā publicētajam pētījumam ar analogu nosaukumu – Stucka A. Administratīvās tiesības. Otrs, papildināts un pārstrādāts izdevums. Rīga: Juridiskā koledža, 2009, 352 lpp. Jaunajā grāmatā paplašināti aplūkoti nozīmīgākie administratīvo tiesību izpētes jautājumi, kas ilustrēti ar aktuālo tiesību aktu piemēriem, jaunāko administratīvo tiesu judikatūru un praktisku situāciju aprakstiem. ...

Gatis Litvins, Gaidis Bērziņš, Aleksejs Dimitrovs, Mīkols Romeris

žurnāls / Diskusija

Vai Latvija ir nacionāla valsts

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ievērojot tiesības, kas piemīt Latvijas tautai kā indivīdu kopumam, secināms, ka to veido Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Tomēr ik pa laikam tiek pieminēts nacionālas valsts princips. Dažādi aizliegumi ieņemt amatus vai baudīt citas politiskās tiesības tiek pamatoti arī ar nacionālo drošību. Interpretējot Latvijas tiesību normas starptautisko tiesību aktu gaismā, nereti tiesību piemērotājs lieto jēdzienu “nacionālie normatīvie akti”. Tiek arī piesaukta pamatnācija.1 Rietumeiropā pastāv divi nācijas tipi – valstsnācija un kultūrnācija. Valstsnācija ir valstiski orientēta nācija, kultūrnācija ir etniski orientēta nācija. Kā tipiskākais valstsnācijas piemērs ir Francija, kurā franču nāciju veido Francijas pilsoņu kopums. Tā rezultātā Francijā valda viendabīgās nācijas princips un tā noliedz nacionālo minoritāšu eksistenci savā teritorijā. Visi Francijas pilsoņi tiek uzskatīti par frančiem. Savukārt kā kultūrnācijas tipa piemēru varētu nosaukt Vāciju. Nācijas jēdziens tiek saistīts ar kopīgo vēsturi, kultūru un valodu. Tomēr jāsaka, ka Vācijas nācijas izpratne ir paplašinājusies un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka to veido tikai trīs minētie elementi. No Pamatlikuma 116. panta izriet gan šis valstsnācijas, gan kultūrnācijas elements. Līdz ar to precīzāk būtu teikt, ka Vācija reprezentē jaukto tipu. Turklāt, kā tika uzsvērts 1949. gada 23. maija Vācijas Pamatlikuma 60. gadadienas atzīmēšanas pasākumos, tieši Pamatlikumā ietvertās vērtības vāciešus ir spējušas apvienot vienā valstī.2 Būtisks ir jēdzienu “nācija” un “nacionāla valsts” saturs un izpratne – ar ko būtu jāsaprot nācija Latvijā, kas to veido un kādām attiecībām tai būtu jābūt ar valsti. No atbildēm tad arī varētu izsecināt, vai Latvijā ar nāciju būtu jāsaprot tikai latviešu nācija, kurai blakus pastāv nacionālās minoritātes, kā arī nepilsoņi, vai arī latviešu nācija ir pilsoņu kopums. Konkrēto jautājumu var aplūkot gan no valststiesību, gan no politiskā viedokļa. “Jurista Vārda” iepriekšējā numurā (JV Nr. 38(581), 22.09.2009.) tika publicēta Dr.iur.h.c. Egila Levita intervija, kurā viņš komentē nacionālas valsts jēdzienu konstitucionālo tiesību izpratnē. Savu skatījumu uz Latviju kā nacionālu valsti un nacionālas valsts principa saturu “Jurista Vārdam” šoreiz sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg.iur. Gaidis Bērziņš un Mg.iur. Aleksejs Dimitrovs.3 Sniedzam ieskatu arī lietuviešu konstitucionālo tiesību autoritātes M. Romera atziņās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību (blakus lēmums)

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: senators J. Neimanis, tiesnese V. Kakste, senators A. Guļāns, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tukuma auto", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ogres autobuss", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles ATU", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "AIPS" un sabiedrības ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Pieteicēja subjektīvo tiesību esamības pārbaude ir veicama pēc tam, kad pārbaudīts pieteikuma veids jeb tā mērķis. Nav izšķirošas nozīmes, kādiem tieši vārdiem lēmumā par lietas ierosināšanu ir formulēts pieteikuma priekšmets, par kuru lieta ierosināta. Izšķiroši ir, kāds lietā ir pieteicējas mērķim atbilstošais pieteikuma priekšmets. Pretējā gadījumā pieteikuma pieņemšana, lietas ierosināšana un sekojošā lietas izskatīšana būtu bezmērķīga. Ja prasījums ir neskaidri vai nepareizi formulēts, tiesnesim ir pienākums prasījumu iztulkot. Tiesnesim ir pienākums izdibināt pieteicēja patieso gribu. Rezultātam ir jāatbilst gan kopējam rakstītajam burtam, gan tajā iekļautajam atpazīstamajam mērķim. Saņemot pieteikumu, jāvērtē, vai pieteikumā ietvertais prasījums nav saistīts ar kādu citu tiesas tiesvedībā esošu lietu. Tas, ka pieteicējs lūgumu pirms vēršanās tiesā ir izteicis arī iestādē, nenozīmē, ka tādēļ tā vērtējama kā jaunas administratīvās lietas uzsākšana par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. ...

Dzintra Pededze

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parakstītāju daudzums neatsver trūkumus pieteikuma saturā

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Acīmredzami nekvalitatīva advokātes I. Bašas darba dēļ Satversmes tiesa ir spiesta atteikties ierosināt lietu par pieteikumu Satversmes tiesai, ko parakstījuši vairāk nekā trīs simti vecāku. ...

Egils Levits, Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Objektīvās izmeklēšanas principa pārkāpums

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Iestādei, izskatot lietu par nodokļa uzrēķinu, ir jāiegūst visa informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, tādējādi panākot tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu. Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un soda nauda piedzenami no personas, kuras valdījumā ir alkoholiskie dzērieni, ar kuriem veiktas nelikumīgas darbības, vai no personas, kas veica nelikumīgās darbības ar tiem, ja netiek konstatēts alkoholisko dzērienu valdītājs. Administratīvā pārkāpuma lietā par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu konstatētie apstākļi nav vienīgie pierādījumi lietā par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtajā lēmumā, kas ir izpildīts, nodibinātiem faktiem nav prejudiciāla nozīme, izskatot jautājumu par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu. ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Rakstā analizēti tiesnešu tiesību tiesiskuma priekšnoteikumi, tiesu varas un politiskās varas attiecības, varas dalīšanas principa īstenošana kontekstā ar tiesas tiesībām identificēt tiesību normas un tiesnešu tiesību kontroles mehānismi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieslodzītā režīma pārkāpumu sodu būtība

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Kad Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika publicēta kāda ziņa par noziegumiem, ko izdarījuši bijušie notiesātie, kurus tiesa nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda izciešanas,1 Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore I. Gratkovska norādīja uz dažādu institūciju atbildību2 un atzīmēja, ka "iepriekš tiesa nevarēja atteikt pirmstermiņa atbrīvošanu, ja notiesātais ieslodzījuma vietā nebija izdarījis nekādus pārkāpumus". Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijas izstrādes darba grupas vadītāja M. Lustes rakstā "Notiesāto personu resocializācija – solis pareizajā virzienā"3 norādīts, ka noziedzības recidīva novēršanai svarīga ir riska faktoru novērtēšana un šajos faktoros starp galvenajiem nav notiesātā disciplīna soda izciešanas laikā. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vietējo pašvaldību institucionālā sistēma

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Ar vietējo pašvaldību visbiežāk saprot vietējo iedzīvotāju ievēlētu domi, kas īsteno likumos noteikto kompetenci un nodrošina publisko pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem. Lai gan dome, neapšaubāmi, ir būtiskākā pašvaldības institūcija, jo veido iedzīvotāju likumīgo interešu pārstāvniecību, tomēr lielā mērā kompetenci īsteno un publiskos pakalpojumus sniedz domes izveidotas iestādes, aģentūras, citas izpildinstitūcijas, kas līdz ar domi veido pašvaldību institucionālo sistēmu. Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likums nostiprina visu valsts pārvaldes institūciju institucionālo sistēmu un likums "Par pašvaldībām" nosaka pašvaldības domes kompetenci administrācijas izveidošanā, ne viss, kas ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, der pašvaldībām un ne viss, kas ir noteikts likumā "Par pašvaldībām", atbilstošā veidā tiek noteikts pašvaldību nolikumos un īstenots pašvaldību darbā. Šajā rakstā autore analizēs pašvaldības institucionālo sistēmu, galvenokārt pievēršoties jautājumam par pašvaldību administrāciju, pašvaldības izpilddirektora statusu, dažādiem pašvaldību institucionālās sistēmas modeļiem, atsevišķu iestāžu īpatnībām un citiem ar pašvaldību institucionālo sistēmu saistītiem jautājumiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Latgaliešu valoda pielīdzināma svešvalodai

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ar jēdzienu "latviešu valoda" Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmajā teikumā apzīmēta latviešu literārā valoda. Dokuments jāraksta skaidri salasāmā rakstā literārā valodā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas un terminoloģiju. Latviešu literārās valodas kā valsts valodas atzīšanas mērķis ir nostiprināt valsts administratīvo vienotību. Atsevišķas latviešu valodas izloksnes izdalīšana un valsts valodas statusa piešķiršana būtu pretēja likumdevēja noteiktajam mērķim. Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmās daļas izpratnē valsts valoda ir latviešu literārā valoda un citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110. panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas, un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā. Blakus sūdzības pieņemšanas brīdī ir ļoti būtisks tiesvedības valodas jautājums, un arguments, ka tiesvedības valodas jautājumu tiesnesis nevar skatīt, bet to var izskatīt tikai tad, ja lietu skata pēc būtības, nav pareizs. Administratīvā procesa likuma 292. panta pirmā daļa un 318. panta pirmā daļa tieši nenoteic, ka apelācijas vai blakus sūdzībai būtu jābūt noformētai valsts valodā. Tomēr tas nenozīmē, ka varētu atstāt bez ievērības Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmajā daļā iekļauto pamatprincipu, ka tiesvedība notiek valsts valodā. Pretējā gadījumā tiesnesim būtu jālemj par apelācijas vai blakus sūdzības pieņemšanu, kuras saturu viņš nesaprot. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pavēle par karavīra disciplinārsodīšanu, tās apstrīdēšanas kārtība

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Valsts drošība ir svarīgākais valsts pastāvēšanas un saglabāšanās nosacījums. Valsts drošība var tikt apdraudēta divējādi: iekšēji un ārēji. Iekšējās valsts drošības nodrošinātājas valstī ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, savukārt ārējās – Aizsardzības ministrijas Nacionālie bruņotie spēki. Pašlaik Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk tekstā – NBS) dien ap 4800 profesionālā dienesta karavīru: virsnieki, instruktori, kareivji, kā arī militārie darbinieki, kas ir civilpersonas, kuras ieņem karavīra amatus. Karavīri ir amatpersonas, kurām ir īpašas dienesta attiecības ar Latvijas Republiku. Tā ir sabiedrības daļa, kas rūpējas par valsts drošību gan Latvijā, gan starptautisko misiju rajonos kolektīvās aizsardzības ietvaros. ...

Staņislavs Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krievija un Latvija: strīds par Pitalovu

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ne tik sen kārtējo reizi starptautiskajā politikā aktualizējās jautājums par Pitalovas pilsētas piederību, kas izraisīja saspīlējumu Krievijas un Latvijas attiecībās. ...

Kristaps Kretainis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par latgaliešu rakstu valodas statusu

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Šā gada 19. augustā interneta medijos tika izplatīta ziņa, ka Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atzinis par pamatotu lēmumu atteikties pieņemt izskatīšanai sūdzību, kas noformēta nevis Latvijas oficiālajā, latviešu valodā, bet gan latgaliešu rakstu valodā,1 tādējādi pieliekot punktu vairāk nekā divus gadus ilgušajam administratīvajam procesam, kurā tika risināts strīds par latgaliešu rakstu valodas statusu. ...

Gatis Litvins, Anita Kovaļevska, Edgars Pastars, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Sociālās tiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Valsts nodrošinātās sociālo tiesību garantijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa. Latvijas Republikas Satversme paredz tikai minimālo sociālā nodrošinājuma slieksni. Līdz ar to ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var nolemt atteikties no tā nodrošinājuma, kas pārsniedz minimālo slieksni. Lai gūtu plašāku priekšstatu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām, ekspertiem tika uzdoti pieci jautājumi. LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante Mg.iur. Anita Kovaļevska un Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mg.iur. Edgars Pastars atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Dr.iur. Ineta Ziemele sniedza tikai nelielu komentāru – tā kā jautājumi ir ļoti konkrēti un prasa arī konkrētas atbildes, diskusijas par tiem varētu sniegt priekšstatu par to, kā, piemēram, potenciāli tāda lieta varētu tikt skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Ar šo nelielo rakstu1 vēlētos vērst uzmanību uz divām konstitucionālām vērtībām, kurām, kā to apliecina Satversmes tiesas prakse, ir vislielākā nozīme valsts sociāli ekonomiskās politikas noteikšanā un īstenošanā: 1) sociāli atbildīgas valsts principu kā valsts sociāli ekonomisko procesu stimulētāju, 2) tiesiskās paļāvības principu kā procesu stabilizētāju. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Rakstā apspriests administratīvā procesa dalībnieka tiesā – trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem – tiesību institūta saturs. Administratīvi procesuālās tiesību normas nodala trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem no personām, kurām šādu prasījumu nav. Ar trešo personu tiesisko regulējumu administratīvais process tiesā atšķiras no civilprocesa. ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidents pirmo reizi vēršas Satversmes tiesā

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Šā gada 3. augustā Valsts prezidents Valdis Zatlers Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu lietas ierosināšanai par likumu atbilstību Satversmei, apstrīdot Saeimas 2009. gada 16. jūlijā pieņemtā likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” regulējuma atbilstību Satversmei. Šis notikums ir nozīmīgs ar to, ka kopš Satversmes tiesas likuma pieņemšanas pirmo reizi kāds no valsts prezidentiem izmanto tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. ...

Gagiks Arutjunjans

žurnāls / Intervija

Konstitucionālās tiesas likvidācija nav iedomājama

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Armēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija šā gada jūnija vidū ieradās oficiālā vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un Armēnijas konstitucionālās tiesas darba aktualitātes un piedalītos seminārā “Konstitucionālās tiesvedības aktuālie jautājumi”. Vizītes laikā Armēnijas tiesu pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējiem. Neraugoties uz saspringto vizītes grafiku, Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans (Gagik Harutyunyan) tikās arī ar žurnāla “Jurista Vārds” pārstāvjiem un sniedza īsu redzējumu par konstitucionālās tiesvedības attīstību Armēnijā un tās attīstības paralēlēm ar pasaules notikumiem. ...

Kristaps Kretainis

žurnāls / Diskusija

Personvārdu lietošana kapitālsabiedrības nosaukumā

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Šā gada 14. jūlija "Jurista Vārdā" tika publicētas Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas un ekspertu komentāri par personvārdu izmantošanu kapitālsabiedrības nosaukumā. Minētajā publikācijā paustais pamudināja autoru sniegt savu skatījumu par šo problēmjautājumu, tādējādi par to aizsākot plašāku diskusiju. ...

Andris Rimša, Māris Onževs

žurnāls / Diskusija

Par personvārdiem kapitālsabiedrību firmās

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Šī gada 14. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicētas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p. i. (turpmāk – UR) atziņas, kas ietvertas lēmumos Nr. 1-5/85 un Nr. 1-5/1111 (turpmāk – Lēmumi vai katrs atsevišķi – Lēmums), ar kuriem tika atteikts ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar firmām "Valdis Zatlers", "Vineta Muižniece" un "Alnis Zaķis". Patērētāju aizsardzības biedrībai (turpmāk – Biedrība) nelabvēlīgajos UR Lēmumos paustās atziņas ir izraisījušas diskusijas juristu vidū par kapitālsabiedrības firmā iekļaujamo vārdu saturu un par personas vārda un uzvārda tiesisko aizsardzību kopumā.2 Raksta autori uzskata, ka UR, pieņemot minētos Lēmumus, ir kļūdaini iztulkojis tiesību normas, interpretējot tās neatbilstoši tiesību normu piemērošanas metodoloģijai, tai skaitā ignorējot Komerclikuma tiesību normu iztulkošanas robežas, un līdz ar to ir veicis nepamatotu tiesību tālākveidošanu. Šajā rakstā tiks analizēta Lēmumos ietvertā argumentācija, kā arī sniegts izklāsts autoru viedoklim, ka saskaņā ar pašreizējām tiesībām UR nebija tiesīgs atteikt ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar norādītajiem personvārdiem to firmās, pamatojoties uz Komerclikuma 29. un 30. pantu. ...

žurnāls / Notikums

Valststiesību aktualitātes Bīriņu seminārā

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Ierasti jūlija nogalē Latvijas valststiesību teorētiķi un praktiķi pulcējas uz kopēju domu apmaiņu vairāku dienu garumā Bīriņos. Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās politikas seminārs šajā gadā notika jau sesto reizi. Pa šiem gadiem Bīriņu seminārs gan pēc dalībnieku loka, gan pēc apspriesto tēmu un aktualitāšu skaita neapšaubāmi kļuvis par autoritatīvāko un prestižāko valststiesību forumu Latvijā. Atklājot šā gada diskusijas Bīriņos, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece uzsvēra: līdzās vispārējiem tiesību principiem un rakstītajām tiesību normām juristiem publisko tiesību jomā ir vēl viens nozīmīgs avots – Bīriņu konstitucionālās politikas semināru materiāli. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Sakarā ar pašvaldību vēlēšanām vēlreiz uzjundīja diskusija par Latvijas nepilsoņu statusu un balsstiesībām pašvaldību līmenī. Tādējādi rakstā tiks sniegta Latvijas nepilsoņa statusa un tiesību analīze un salīdzinājums ar Igaunijas regulējumu.1 ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iestādes lēmuma un civiltiesiska līguma mijiedarbība

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Iestāde privāto tiesību jomā var darboties tikai tad, ja kādā tiesību normā ietverts attiecīgs pilnvarojums. Vispārējais pilnvarojums iestādes darbībai privāto tiesību jomā paredzēts Valsts pārvaldes iekārtas likuma1 87. pantā. Tomēr vairākos normatīvajos aktos noteikts, ka iestādei pirms līguma noslēgšanas ir jāizdod administratīvais akts, kas vai nu nosaka, ar kuru personu līgums slēdzams, vai arī pēc būtības izlemj, vai personai ir subjektīvās tiesības prasīt attiecīga līguma noslēgšanu. Šajos gadījumos notiek divu dažādu tiesību apakšnozaru galveno institūtu – administratīva akta un civiltiesiska līguma – mijiedarbība, kuras izpausmēm un problēmu risinājumiem veltīts šis raksts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina atsevišķās domas

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas netiek paziņotas kopā ar tiesas spriedumu, bet tiek pievienotas lietas materiāliem slēgtā aploksnē. Atsevišķās domas tiek publiskotas trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas (Satversmes tiesas reglamenta 225. punkts). Pēc tam Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas spriedumu krājumā. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi publicēt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina 2009. gada 21. aprīļa atsevišķās domas par Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-35-01 "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam". Sprieduma teksts publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 9. aprīlī. Spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" ir pieņemts Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un līdz ar to atbilst Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ieskats Robežlīguma sprieduma tapšanā

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Jaunā grāmata savā ziņā ir eksperiments, piedāvājot lasītājam iespēju nokļūt tiesneša lomā un, patstāvīgi iepazīstoties ar galvenajiem dokumentiem, izvērtēt to, cik pareizs un tiesisks ir attiecīgās lietas risinājums. Šo aspektu grāmatas priekšvārdā uzsvēris arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: "Pateicoties šai grāmatai jeb, precīzāk, krājumam, ikviens lasītājs varēs iepazīties ar daļu no tiem dokumentiem, kas veidoja ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības un privātpersonas noslēgta līguma tiesiskā daba

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, izpildes pareizību, tiesai vispirms jāpārbauda publisko tiesību līguma esamība. Savukārt, lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas paredz iestādei tiesības noslēgt publisko tiesību līgumu un vai ir saistošs iestādes apsolījums slēgt publisko tiesību līgumu. Publisko tiesību līgums ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Tā kā publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem, ir jānorobežo publisko tiesību līgums no privāttiesiska līguma. Latvijā publisko tiesību līgumu tipus likumdevējs ir uzskaitījis Valsts pārvaldes iekārtas likumā (12. panta pirmā daļa). Vienlaikus likumā var būt paredzēti arī citi publisko tiesību līgumu tipi un nosacījumi. Jēdziens "likums" ir jāsaprot nevis formālā, bet materiālā izpratnē, iekļaujot šajā jēdzienā Ministru kabineta noteikumus, bet ne pašvaldības saistošos noteikumus, jo no valsts pārvaldes vienotības principa izriet, ka vienā pašvaldībā nevar ieviest tikai tur pastāvošu jaunu publisko tiesību līguma tipu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto publisko tiesību līgumu tipu uzskaitījuma jēga ir tipizēt valsts pārvaldes slēgtos publisko tiesību līgumu veidus un katram no tiem noteikt īpašus, tiesā pārbaudāmus pieļaujamības un satura priekšnoteikumus, kā arī noteikt likumā pieļautajiem publisko tiesību līgumu tipiem zināmus nosacījumus, kuriem tie ir pakļauti. Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Uz kapitālsabiedrībām attiecas Komerclikuma 30. pantā noteiktais tādu personu vārdu un uzvārdu izmantošanas aizliegums, kas aizskar personu subjektīvās tiesības un maldina trešās personas. Firmai pašai par sevi jābūt nepārprotamai, kas izslēdz iespēju radīt maldīgu priekšstatu par tās saistību ar kādu citu personu. Kapitālsabiedrības firmā var izmantot tikai dibinātāja vai dalībnieka vārdu un uzvārdu. Vienīgā atkāpe no šīs prasības ir tikai ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības mainīt likumā noteikto pieteikuma pakļautību

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2009. gada 10. marta lēmumu lietā Nr. SKA-1701 (turpmāk – Lēmums) nolemts, ka personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana ir būtiskāka tiesiska vērtība par precīzu kompetences sadalījuma ievērošanu starp dažādām tiesām. Tāpēc, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu uz tā pamata, ka lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, un persona attiecīgi iesniegusi pieteikumu administratīvajā tiesā, administratīvajai tiesai pieteikums ir jāpieņem izskatīšanai pat tad, ja tā atzīst, ka lieta atbilstoši likumam izskatāma civilprocesa kārtībā. Šis lēmums ir viens no retajiem, kas pieņemts atbilstoši likuma "Par tiesu varu"2 50. panta piektajai daļai un Administratīvā procesa likuma3 (turpmāk – APL) 121. panta ceturtajai daļai, kas noteic: ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Publiskās pārvaldes jēdziens mūsdienu demokrātiskajās valstīs ietver ne tikai valdības lēmumus un likumu ieviešanu vai administratīvo lēmumu pieņemšanu, bet arī politikas izstrādi un politisko padomu sniegšanu. Parasti valsts pārvaldes definīcija aptver arī publiskos pakalpojumus, faktiski visas publiskās funkcijas, izņemot komercdarbību.1 Lai īstenotu publiskās funkcijas, ir izveidota valsts pārvaldes institucionālā sistēma, kuras mērķis ir kalpot sabiedrībai. Šā mērķa īstenošana var izpausties vismaz divos veidos. Pirmkārt, tādas pārvaldes sistēmas izveidošana, kas nodrošina kvalitatīvu un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pārvaldes funkciju veikšanu. Otrkārt, pašas sabiedrības iesaistīšana valsts pārvaldīšanas lietu kārtošanā, atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi deleģējot privātpersonām. ...

žurnāls / Informācija

Latvijas nepilsoņu balsstiesības kā integrācijas līdzeklis

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Jau ierasti plašu Latvijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību bieži vien izpelnās Latvijas nepilsoņu tiesību stāvoklis. Jautājums par nepilsoņu balsstiesībām aktualizējas laikā, kad pilsoņiem ir iespēja aktīvi izmantot savas politiskās tiesības – doties vēlēt. Izņēmums nebija arī pirms mēneša notikušās pašvaldību vēlēšanas. Šā gada 4. jūnijā Sorosa fonda – Latvija telpās tika prezentēti pētījuma “Latvijas nepilsoņi un tiesības vēlēt: vai kompromiss ir vajadzīgs un vai tas ir iespējams?” secinājumi. Pētījums tapa sabiedrības “Euro Civitas” projekta “Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi” ietvaros, kuru finansēja Sorosa fonds – Latvija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības faktisko rīcību; pienākums nodrošināt siltumapgādes pakalpojumus

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Viena no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, ieskaitot siltumapgādi (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punkts). Pienākums organizēt siltumapgādi nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt siltumapgādes pakalpojumus. Tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, ir pašvaldības izvēle. Tā kā pašvaldībai ir ar likumu uzlikts pienākums nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt siltumapgādes pakalpojumus, pašvaldības bezdarbība, nepildot šo pienākumu, ir saistīta ar publisko tiesību jomu. Šo funkciju nepildot, tiek aizskartas iedzīvotāju likumā garantētās tiesības. Vērtējot, vai pašvaldības rīcība pakalpojumu sniegšanas gadījumā ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, var tikt izmantota divpakāpju teorija. Pirmajā pakāpē pašvaldība lemj, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem. Minētajā gadījumā pašvaldības rīcība ir publiski tiesiska. Savukārt otrajā pakāpē tiek risināts jautājums, kā pakalpojumi tiks sniegti. Šajā gadījumā rīcība var būt publiski tiesiska vai privāttiesiska. ...

Aivars Endziņš

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ieguldījums konstitucionālās kontroles izpratnē

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Plašam lasītāju lokam tiek nodots juridisko zinātņu doktores Anitas Rodiņas monogrāfisks pētījums par konstitucionālās sūdzības teoriju un praksi Latvijā. Latvijas juridiskajā literatūrā tas ir pirmais apkopojošs un analītisks darbs par konstitucionālo kontroli, kas neapšaubāmi palīdzēs pilnveidot konstitucionālās sūdzības iesniegšanas, lietu ierosināšanas un izskatīšanas praksi Satversmes tiesā. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesībpolitiska kļūda ceļu satiksmes regulējumā

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" uz Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 40 tonnas (izņemot ar speciālām atļaujām). Ar 2009. gada 22. janvāra likuma "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"1 9. punktu izdarīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā. Ar šā likuma spēkā stāšanos būtiski (vairāk nekā sešas reizes) samazināti administratīvā soda apmēri kravas nosūtītājiem – juridiskajām personām – par autopārvadājumu neatļautu veikšanu ar īpaši smagām kravām. Rakstā analizēta likumprojekta sagatavotāju griba, likumdevēja griba un tiesībpolitiskās sekas. ...

Andris Rozenbahs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai piekrastes josla ir jāieraksta zemesgrāmatā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Šajā rakstā autors vēlas apspriest aktuālu valsts pārvaldes ieceri – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šī iecere jau tikusi apspriesta dažādās ministrijās un ir pat tapusi attiecīga koncepcija par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda (turpmāk – Koncepcija). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likuma atrunas princips

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Likuma atrunas princips ierobežo jebkura nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, neesot Satversmes, likuma vai starptautisko tiesību normu pilnvarojumam. Likuma atrunas princips attiecas uz publisko pārvaldi, ja tā iejaucas privātpersonas tiesību sfērā un ierobežo tās brīvības vai īpašumu, proti, ja iestāde uzliek privātpersonai pienākumu vai apgrūtinājumu. Analoģija šajā gadījumā nav pieļaujama. ...

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Tiesību prakse

Vai vispārējās jurisdikcijas tiesa var lemt par pašvaldības lēmuma tiesiskumu

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 4. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–1761 ir interesants ar to, kā Senāts tajā pamatojis vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences robežu pārkāpšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša kompetence, lemjot par sūdzības virzību

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Ja tiesā ir iesniegta sūdzība, rajona tiesas tiesnesim par tās virzību ir jālemj atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām, kas nosaka sūdzības izskatīšanas kārtību, nevis jāpieņem lēmums kā par pieteikumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo tiesu efektivitāte Latvijā un Lietuvā

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Personai, nonākot saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm, nav izbēgamas strīdu situācijas. Valsts pārvalde izdod administratīvos aktus, veic faktisko rīcību un ar privātpersonām slēdz publisko tiesību līgumus, kas ietekmē indivīda ikdienas dzīvi. Ne vienmēr šāda ietekmēšana ir tiesiska un pamatota, kā arī ne vienmēr persona samierinās ar valsts pārvaldes izvirzītajiem noteikumiem. Turklāt konfliktsituācijas rodas arvien biežāk, līdzko sabiedrība arvien vairāk apzinās savas tiesības un iespējas tās aizsargāt. Tāpēc ir nepieciešams efektīvs mehānisms aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai un atjaunošanai. Diemžēl jāsecina, ka salīdzinājumā ar Lietuvu arī šajā jautājumā Latvija ir iepakaļ. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu un pierādījumu vērtēšanu

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Iespējamības formā izteiktam eksperta atzinumam lietā ir tikai tāda nozīme, ka tas ļauj spriest par citu tādu pierādījumu ticamību, kas norāda, ka parakstu izpildījusi konkrēta persona. Proti, ja ir šādi citi pierādījumi attiecībā uz konkrētu personu, eksperta atzinums, ka parakstus, iespējams, izpildījusi šī persona, netieši pastiprina šo citu pierādījumu ticamību. Tomēr tādā gadījumā jābūt šādiem citiem pierādījumiem, jo iespējamības formā izteikts atzinums pats par sevi nepierāda, ka parakstu izpildījusi konkrēta persona. Tiesai pierādījumu vērtēšanā jāievēro Administratīvā procesa likuma 162. panta pirmā un ceturtā daļa, atbilstoši kurai liecinieka liecības attiecas uz lietā noskaidrojamiem faktiem. Liecinieku liecības ir izmantojamas kā pierādījums lietā, ja tās satur ziņas par lietā noskaidrojamo faktu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai ir jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Autortiesības interneta vidē: "YouTube" videoklipu piemērs

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par "YouTube" videoklipu pārpublicēšanu vietējās interneta mājaslapās – cik tas ir legāli un vai un kam par to būtu jāmaksā.1 Jāatzīst, ka situācija nav viennozīmīga un tās juridiskais vērtējums var būt dažāds. Tomēr izbrīna, ka liela daļa lietotāju un pat ar interneta vidi saistīti profesionāļi acīmredzot joprojām uzskata, ka autortiesību aizsardzības internetā vispār nav.2 Tāpēc šī raksta mērķis ir atgādināt, ka internets nav bezlikumu zona, un, balstoties uz aktuālo piemēru, noskaidrot atbilstošo Autortiesību likuma3 normu saturu un piemērošanas iespējas. Ņemot vērā iesaistītās puses, situācija tiks apskatīta tikai attiecībā uz autortiesībām, ar atsevišķām norādēm uz piemērojamām blakustiesību normām.4 ...

Jānis Pleps, Satversmes tiesa

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes tiesas gada veikums – grāmatas vākos

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Tiesu namu aģentūra jau tradicionāli klajā laidusi Satversmes tiesas spriedumu krājumu par kārtējo gadu (Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi. 2007. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009, 682 lpp.). Kā ierasts, krājumā publicēti visi konkrētajā – 2007.gadā ierosinātajās lietās pieņemtie Satversmes tiesas spriedumi, kā arī šiem spriedumiem pievienotās atsevišķās domas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par administratīvo līgumu

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Kredītam pielīdzināto stipendiju zinātniskā grāda ieguvei studentam piešķir, pamatojoties uz stipendiju piešķiršanas komisijas vai šobrīd augstākās izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas lēmumu un augstskolas un studenta noslēgta līguma pamata. Administratīvi tiesiskās attiecības starp augstākās izglītības iestādi un studentu, piešķirot studentam subjektīvās tiesības saņemt stipendiju, tiek nodibinātas ar stipendiju piešķiršanas komisijas lēmumu. Augstākās izglītības iestāde, noslēdzot līgumu par stipendijas saņemšanu, vairs nedibina ar personu ne jaunas publiski tiesiskās, ne jaunas privāttiesiskās attiecības, bet pēc būtības papildina administratīvā akta – lēmuma par stipendijas piešķiršanu – saturu. Tā kā līgums par kredītam pielīdzinātās stipendijas saņemšanu ir paredzēts kā palīginstruments stipendijas saņemšanas procedūrā, līgums par šādas stipendijas saņemšanu ir administratīvais līgums. Tādējādi jautājums par tā izpildi ir skatāms administratīvā procesa kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Par izmaiņām kapitālsabiedrības statūtos Kapitālsabiedrības statūtos nevar iekļaut normu, kas dod tiesības valdei nosūtīt dalībniekiem paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu vēlāk nekā divas nedēļas pirms sapulces. Uzņēmumu reģistram nav tiesiska pamata tulkot Komerclikuma 214. panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktās dalībnieku tiesības tādā veidā, kas dalībniekiem liegtu laikus uzzināt par dalībnieku sapulces sasaukšanas faktu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāds varētu būt krīzes novēršanas tiesiskais regulējums

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām vajadzībām, nepieciešamība ievērot stingru fiskālo disciplīnu un pildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, samazinot tēriņus valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, – tie ir šī brīža aktuālie jautājumi. Situācija Latvijas tautsaimniecībā izskatās pietiekami bēdīga. Un vēl sliktāku to padara fakts, ka joprojām nav piedāvāts komplekss krīzes situācijas risinājums. Šķiet, visi gaida, lai situācija atrisinās pati no sevis. Visdrīzāk, tā tomēr nebūs. Līdz šim piedāvātie politikas plānošanas dokumenti un tiesību aktu grozījumi galvenokārt ir orientēti uz finanšu līdzekļu taupīšanu un valsts pārvaldes sektora pakalpojumu optimizēšanu, nevis uz valsts attīstības veicināšanu. Ja par šo jautājumu mēs laikus nedomāsim, tad var gadīties, ka pēc pāris gadiem, kad citas pasaules valstis sāks atgūties no ekonomiskās lejupslīdes, Latvija joprojām cīnīsies ar krīzi un tai nebūs stabila pamata turpmākai izaugsmei. Šā raksta uzdevums ir piedāvāt iespējamos rīcības variantus tiesiskajam regulējumam – kompleksam valsts krīzes situācijas risinājumam, kā arī ieskicēt tos jautājumus, kuriem šajā tiesiskajā regulējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība. ...

žurnāls / Notikums

Satversmes grozījumi juristu domās

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Šā gada Juristu dienu atklāšanu ievadīja diskusija par iespējamiem Satversmes grozījumiem. Šīs diskusijas nozīmīgumu apliecināja Valsts prezidenta Valda Zatlera līdzdalība pasākumā, ne tikai to atklājot ar uzrunu, bet arī sekojot līdzi juristu debatēm. Valsts prezidents akcentēja, ka "Satversmes sapulces atstātais mantojums mūs ne vien bagātina, tas arī uzliek pienākumu turpināt un neapstāties pie jau sasniegtā". Pēc Valsts prezidenta ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atlīdzinājuma saņemšanu

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību, ietilpst mantiskā zaudējuma kategorijā, jo, izmantojot juridisko palīdzību, personai rodas izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniedzēja darba apmaksu. Turpretim par mantisko zaudējumu nav uzskatāms laiks un pūles, ko privātpersona pati veltījusi konkrētas lietas risināšanai, jo šādā gadījumā personai izdevumi nerodas. Tādēļ izskatīšanai nav pieņemams personas prasījums par šādu izdevumu atlīdzināšanu. Personas pašas veikts darbs lietas atrisināšanai nav arī darbs darba tiesisko attiecību izpratnē, jo persona tikai sagatavo dokumentus savu interešu aizsardzībai, nevis tiek nodarbināta citas personas labā. Tādēļ šādā gadījumā nav piemērojamas tiesības bez jebkādas diskriminācijas saņemt līdzīgu apmaksu par līdzīgu darbu. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Koncentrēšanās uz detaļām aizēno lietas būtību

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Ar šo rakstu dodu iespēju plašākai publikai iepazīties ar tiesneša lēmumu par administratīvās lietvedības izbeigšanu (sk. komentāra beigās). Jāteic, ka sākotnēji tiesneša lēmums izraisīja smaidu, tad šaubas, vai lēmums nav humoristiska kompilācija, bet, noskaidrojot, ka tas ir īsts un ka tādi Rīgas Centra rajona tiesā 2009. gadā pieņemti vairākkārt, – šoku par šādiem tiesnešu lēmumiem. Manuprāt, šādu lēmumu redakcija demokrātiskā un tiesiskā valstī nav pieļaujama, jo kaitē tiesas un tiesneša autoritātei. Taču viens ir emocionālais aspekts, bet otrs – juridisks lēmumu izvērtējums. Emocionālo reakciju atstāju katra lasītāja ziņā, bet komentāru veltīšu lēmumu kritikai no tiesību viedokļa. ...

žurnāls / Diskusija

Oficiālā publikācija Eiropas valstīs: forma, saturs, administrēšana un finansējums

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

...

20

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

2. Jūlijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls