MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Diskusija
29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)
Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ievērojot tiesības, kas piemīt Latvijas tautai kā indivīdu kopumam, secināms, ka to veido Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Tomēr ik pa laikam tiek pieminēts nacionālas valsts princips. Dažādi aizliegumi ieņemt amatus vai baudīt citas politiskās tiesības tiek pamatoti arī ar nacionālo drošību. Interpretējot Latvijas tiesību normas starptautisko tiesību aktu gaismā, nereti tiesību piemērotājs lieto jēdzienu “nacionālie normatīvie akti”. Tiek arī piesaukta pamatnācija.1 Rietumeiropā pastāv divi nācijas tipi – valstsnācija un kultūrnācija. Valstsnācija ir valstiski orientēta nācija, kultūrnācija ir etniski orientēta nācija. Kā tipiskākais valstsnācijas piemērs ir Francija, kurā franču nāciju veido Francijas pilsoņu kopums. Tā rezultātā Francijā valda viendabīgās nācijas princips un tā noliedz nacionālo minoritāšu eksistenci savā teritorijā. Visi Francijas pilsoņi tiek uzskatīti par frančiem. Savukārt kā kultūrnācijas tipa piemēru varētu nosaukt Vāciju. Nācijas jēdziens tiek saistīts ar kopīgo vēsturi, kultūru un valodu. Tomēr jāsaka, ka Vācijas nācijas izpratne ir paplašinājusies un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka to veido tikai trīs minētie elementi. No Pamatlikuma 116. panta izriet gan šis valstsnācijas, gan kultūrnācijas elements. Līdz ar to precīzāk būtu teikt, ka Vācija reprezentē jaukto tipu. Turklāt, kā tika uzsvērts 1949. gada 23. maija Vācijas Pamatlikuma 60. gadadienas atzīmēšanas pasākumos, tieši Pamatlikumā ietvertās vērtības vāciešus ir spējušas apvienot vienā valstī.2 Būtisks ir jēdzienu “nācija” un “nacionāla valsts” saturs un izpratne – ar ko būtu jāsaprot nācija Latvijā, kas to veido un kādām attiecībām tai būtu jābūt ar valsti. No atbildēm tad arī varētu izsecināt, vai Latvijā ar nāciju būtu jāsaprot tikai latviešu nācija, kurai blakus pastāv nacionālās minoritātes, kā arī nepilsoņi, vai arī latviešu nācija ir pilsoņu kopums. Konkrēto jautājumu var aplūkot gan no valststiesību, gan no politiskā viedokļa. “Jurista Vārda” iepriekšējā numurā (JV Nr. 38(581), 22.09.2009.) tika publicēta Dr.iur.h.c. Egila Levita intervija, kurā viņš komentē nacionālas valsts jēdzienu konstitucionālo tiesību izpratnē. Savu skatījumu uz Latviju kā nacionālu valsti un nacionālas valsts principa saturu “Jurista Vārdam” šoreiz sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg.iur. Gaidis Bērziņš un Mg.iur. Aleksejs Dimitrovs.3 Sniedzam ieskatu arī lietuviešu konstitucionālo tiesību autoritātes M. Romera atziņās. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)
Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)
Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)
Ar jēdzienu "latviešu valoda" Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmajā teikumā apzīmēta latviešu literārā valoda. Dokuments jāraksta skaidri salasāmā rakstā literārā valodā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas un terminoloģiju. Latviešu literārās valodas kā valsts valodas atzīšanas mērķis ir nostiprināt valsts administratīvo vienotību. Atsevišķas latviešu valodas izloksnes izdalīšana un valsts valodas statusa piešķiršana būtu pretēja likumdevēja noteiktajam mērķim. Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmās daļas izpratnē valsts valoda ir latviešu literārā valoda un citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110. panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas, un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā. Blakus sūdzības pieņemšanas brīdī ir ļoti būtisks tiesvedības valodas jautājums, un arguments, ka tiesvedības valodas jautājumu tiesnesis nevar skatīt, bet to var izskatīt tikai tad, ja lietu skata pēc būtības, nav pareizs. Administratīvā procesa likuma 292. panta pirmā daļa un 318. panta pirmā daļa tieši nenoteic, ka apelācijas vai blakus sūdzībai būtu jābūt noformētai valsts valodā. Tomēr tas nenozīmē, ka varētu atstāt bez ievērības Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmajā daļā iekļauto pamatprincipu, ka tiesvedība notiek valsts valodā. Pretējā gadījumā tiesnesim būtu jālemj par apelācijas vai blakus sūdzības pieņemšanu, kuras saturu viņš nesaprot. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)
Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas netiek paziņotas kopā ar tiesas spriedumu, bet tiek pievienotas lietas materiāliem slēgtā aploksnē. Atsevišķās domas tiek publiskotas trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas (Satversmes tiesas reglamenta 225. punkts). Pēc tam Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas spriedumu krājumā. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi publicēt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina 2009. gada 21. aprīļa atsevišķās domas par Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-35-01 "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam". Sprieduma teksts publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 9. aprīlī. Spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" ir pieņemts Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un līdz ar to atbilst Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)
Lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, izpildes pareizību, tiesai vispirms jāpārbauda publisko tiesību līguma esamība. Savukārt, lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas paredz iestādei tiesības noslēgt publisko tiesību līgumu un vai ir saistošs iestādes apsolījums slēgt publisko tiesību līgumu. Publisko tiesību līgums ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Tā kā publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem, ir jānorobežo publisko tiesību līgums no privāttiesiska līguma. Latvijā publisko tiesību līgumu tipus likumdevējs ir uzskaitījis Valsts pārvaldes iekārtas likumā (12. panta pirmā daļa). Vienlaikus likumā var būt paredzēti arī citi publisko tiesību līgumu tipi un nosacījumi. Jēdziens "likums" ir jāsaprot nevis formālā, bet materiālā izpratnē, iekļaujot šajā jēdzienā Ministru kabineta noteikumus, bet ne paš­valdības saistošos noteikumus, jo no valsts pārvaldes vienotības principa izriet, ka vienā pašvaldībā nevar ieviest tikai tur pastāvošu jaunu publisko tiesību līguma tipu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto publisko tiesību līgumu tipu uzskaitījuma jēga ir tipizēt valsts pārvaldes slēgtos publisko tiesību līgumu veidus un katram no tiem noteikt īpašus, tiesā pārbaudāmus pieļaujamības un satura priekšnoteikumus, kā arī noteikt likumā pieļautajiem publisko tiesību līgumu tipiem zināmus nosacījumus, kuriem tie ir pakļauti. Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos). ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)
Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām vajadzībām, nepieciešamība ievērot stingru fiskālo disciplīnu un pildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, samazinot tēriņus valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, – tie ir šī brīža aktuālie jautājumi. Situācija Latvijas tautsaimniecībā izskatās pietiekami bēdīga. Un vēl sliktāku to padara fakts, ka joprojām nav piedāvāts komplekss krīzes situācijas risinājums. Šķiet, visi gaida, lai situācija atrisinās pati no sevis. Visdrīzāk, tā tomēr nebūs. Līdz šim piedāvātie politikas plānošanas dokumenti un tiesību aktu grozījumi galvenokārt ir orientēti uz finanšu līdzekļu taupīšanu un valsts pārvaldes sektora pakalpojumu optimizēšanu, nevis uz valsts attīstības veicināšanu. Ja par šo jautājumu mēs laikus nedomāsim, tad var gadīties, ka pēc pāris gadiem, kad citas pasaules valstis sāks atgūties no ekonomiskās lejupslīdes, Latvija joprojām cīnīsies ar krīzi un tai nebūs stabila pamata turpmākai izaugsmei. Šā raksta uzdevums ir piedāvāt iespējamos rīcības variantus tiesiskajam regulējumam – kompleksam valsts krīzes situācijas risinājumam, kā arī ieskicēt tos jautājumus, kuriem šajā tiesiskajā regulējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība. ...
Pievienot mapei
1 ... 18 19 20 21 22 ... 37
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties