Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

žurnāls / Juridiskā literatūra

Rakstu krājums – veltījums Satversmei

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Jūnija vidū Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā 400 lappušu apjomā iznācis LU 75. zinātniskās konferences rakstu krājums "Latvijas Republikas Satversmei – 95", kurā kopskaitā ietverti 45 konferencē nolasītie referāti. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Satversmes tiesa ir izdevusi grāmatu "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī". Grāmatā ir apkopoti referāti un priekšlasījumi no Satversmes 20 gadu jubilejas gadam par godu rīkotās starptautiskās konferences 2016. gada maijā.1 Konferenci rīkoja Satversmes tiesa sadarbībā ar Venēcijas komisiju, un tā pulcēja vairāku Eiropas valstu konstitucionālo tiesu pārstāvjus. Grāmata dod iespēju iepazīties ar konferences referātiem visiem interesentiem, kuriem nebija iespējas piedalīties konferencē, kā arī tiem, kas vēlas padziļinātāk izpētīt noteiktus tematus. ...

Jolanta Derkevica-Pilskunga

žurnāls / Numura tēma

Riska un krīzes komunikācijas tiesiskā regulējuma nākotnes perspektīvas

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Komunikācija ir termins, kuru ir grūti vai pat neiespējami ielikt juridiskos rāmjos, lai gan normatīvajos aktos Latvijā un citās valstīs ir centieni informācijas plūsmu regulēt. Salīdzinot normatīvos aktus Latvijā, citās Eiropas valstīs un ASV, nākas secināt, ka komunikācijas regulējums galvenokārt iedalās četros normatīvajos blokos, proti: aizliegumi, tiesības, pienākumi un embargo. Šajā rakstā piedāvāju tiesību zinātņu speciālistiem ieklausīties ...

žurnāls / Numura tēma

Informācijas vakuums nav draugs

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Latvijas Žurnālistu asociācijas pieņemtais žurnālistu ētikas kodekss paģēr sabiedrībai sniegt patiesu un pārbaudītu informāciju. Faktu rūpīga pārbaude ir kļuvusi vēl svarīgāka mūsdienās, kad informācija un tās sagrozīšana, pasniegšana sev garšīgākā mērcē ir nozīmīgs ierocis tā dēvētajā hibrīdkarā. Mans vectēvs bija mednieks. Bitenieks un zvejnieks. Pēdējās divās nodarbēs viņš mūs, savus mazbērnus, labprāt iesaistīja. Ņēma līdzi apkopt bišu ...

žurnāls / Numura tēma

Kritika ir nepietiekama un nekvalitatīva

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Mediji ir viens no efektīvākajiem kanāliem, kā uzrunāt sabiedrību un izglītot to juridiski svarīgos jautājumos, bet, no otras puses, medijs ir arī sabiedrības viedokļa un kritikas atspoguļotājs. Notiekošo tieslietās, t.sk. notariātā, ne tikai vajag, bet ir pienākums kritizēt. Tas būtu jādara gan medijiem, gan arī tiesību zinātniekiem un ekspertiem, gan sabiedrībai. Latvijā šī kritika ir nepietiekama un tās kvalitāte ir uzlabojama. Īpaši ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Tiesneša atvērtība informācijai

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Šobrīd mēs dzīvojam laikmetā, kurā prasība pēc informācijas pieejamības ir viena no sabiedrības pamatvajadzībām. Ar aizsardzību no valsts iejaukšanās tiesībās uz vārda un informācijas brīvību vairs nav pietiekami, lai šo pamatvajadzību apmierinātu. Sabiedrība arvien vairāk sagaida, ka valsts ne tikai sniegs privātpersonu pieprasīto informāciju, bet arī pati ar savu iestāžu starpniecību sniegs informāciju tai par jaunākajām un aktuālākajām ...

Dāvis Volksons

žurnāls / Numura tēma

Sīkumi, kas ietekmē sabiedrisko domu

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir profesionāla organizācija, kas apvieno Latvijā praktizējošus zvērinātus advokātus. Katrs advokāts ir tiesu varai piederīga persona, un līdz ar to arī katra advokāta uzdevums ir rūpēties par savu tēlu, advokatūras tēlu un tiesu varas tēlu kopumā. Sabiedrisko attiecību veidošanas mērķis ir sabiedrības uzticības stiprināšana advokatūrai, tiesu varai un mūsu valstij. Ticības vairošana, ka tiesas ceļā pastāv ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesu nolēmumu kritikas robežas un kritika, kuras pietrūkst

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Iespējamība un pieļaujamība kritizēt nolēmuma saturu un/vai procesa kvalitāti Satversmes 83. pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Minēto tiesību normu izpratnē tiesnešu neatkarība ir saistīta ar padotību likumam – neatkarība nav absolūta, tiesnesim ir saistošas judikatūrā nostiprinātās atziņas. Tajā pašā laikā domājams, ka vēl šobrīd daudziem sabiedrībā nav līdz galam izprotams, ka tiesu priekšsēdētāji nedod ...

Anda Rožukalne

žurnāls / Numura tēma

Tiesas un mediji. Atrisināmas vai neatrisināmas pretrunas?

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Katra no virsrakstā minētajām pusēm – kā tiesas, tā mediji – vēlētos, lai otra labāk izprot tās darba specifiku. Tā varētu īsi atbildēt uz jautājumiem par to, kāpēc tiesnešiem un tiesu darbiniekiem ne vienmēr ir skaidri žurnālistu radītā satura profesionālās kvalitātes kritēriji. ...

žurnāls / Numura tēma

Kritika: tiesu varas autoritātes stiprinātāja un tiesnešu neatkarības veicinātāja

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Tiesu varas pienācīga reakcija uz kritiku ir nozīmīgs faktors tiesas neatkarības un autoritātes nodrošināšanai. Lai adekvāti reaģētu, jālīdzsvaro divas fundamentālas konstitucionālas vērtības – vārda brīvība, no vienas puses, un tiesas autoritāte un neatkarība, no otras puses. Šā raksta mērķis ir izpētīt kritikas ietekmi uz tiesu varas autoritāti un neatkarību. Lai sasniegtu raksta mērķi, autore sniegs ieskatu dažādos kritikas veidos, to izpausmē un radītajos riskos, kā arī runās par tiesas reakciju uz kritiku. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Numura tēma

Kāda ir tiesu komunikācija mediju vērtējumā

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Pirms diviem gadiem Tieslietu padome apstiprināja divus dokumentus: Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas (Tieslietu padomē pārstāvētajām institūcijām) un Tiesu komunikācijas stratēģiju, kas ir rīcības normatīvs tiesām. Stratēģija nosaka – komunikācija ir tiesas darba sastāvdaļa, tās nodrošināšana ir tiesas priekšsēdētāja pienākums. Pārvarot nedrošību, zināmā mērā arī iekšējo pretestību un vēsturisko noslēgtību, tiesas – cita atvērtāk, cita formālāk – komunikāciju ar medijiem nodrošina. Vai mediji to izjūt un novērtē, kādi ir komunikācijas šķēršļi? To noskaidrot bija mērķis aptaujai, ko aprīlī Tieslietu padomes vārdā veica Augstākā tiesa. Aptaujas anketu Augstākā tiesa izstrādāja sadarbībā ar Tiesu administrācijas un Rīgas apgabaltiesas komunikācijas darbiniekiem. Anketas izsūtītas iespējami daudziem medijiem, atbildes saņemtas no 23. Kaut skaits nav liels, atbildes ir vērā ņemamas, jo ir pārstāvēts viss mediju spektrs – nacionālā un reģionālā prese, specializētie mediji, TV, radio, portāli. 78 % atbildējuši, ka viņiem ir tieslietās specializējušies žurnālisti – tātad atbildēja tie, kas reāli saskārušies ar tiesām. ...

žurnāls / Numura tēma

Numura tēma: tieslietu sistēmas un sabiedrības komunikācija

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Šis žurnāla laidiens veltīts komunikācijai tieslietu sistēmā. Neskatoties uz vispārējo un plašo tvērumu, tas nav ne vienkāršs, ne arī viennozīmīgs temats. Atslēgvārds "komunikācija" ir kopīga atbildība un dažkārt negribētas galvassāpes gan visām juristu profesijām, gan sarežģīts ikdienas pienākums masu medijiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šī gada 25. aprīlī uz pēdējo – divpadsmito – sēdi pulcējās Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Tās pirmā sēde notika 2015. gada 12. maijā, un aizvadītajos divos gados Saeimas deputāti caurlūkoja visu Satversmes trešo nodaļu, kurā regulēts Valsts prezidenta institūts Latvijas Republikā. Darba grupu vadīja Saeimas deputāts prof. Dr. iur. Ringolds Balodis, un, viņu ieskaitot, tajā darbojās pieci locekļi – Saeimas deputāti, kuru sastāvs gan laika gaitā mainījās: uz pirmo darba grupas sēdi pulcējās Imants Parādnieks, Jūlija Stepaņenko, Inese Lībiņa-Egnere un Juris Viļums, savukārt atzinuma pieņemšanas sēdē pēdējos divus aizstāja Ivars Brīvers un Guntis Kalniņš. Uz visām sēdēm, izņemot pēdējo, kurā tika apstiprināts darba grupas atzinums, ekspertu lomā tika aicināti tieslietu lietpratēji, bijušie Valsts prezidenti un citas personas. Uzklausījuši dažādos, bieži vien pretējos ekspertu viedokļus par iespējām un vajadzību grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, palielināt tā funkciju apjomu, par nepieciešamību precizēt Valsts prezidenta atbildības regulējumu un atcelšanas no amata nosacījumus un veikt citus iespējamus labojumus Satversmē, pieci Saeimas deputāti 25. aprīlī pieņēma atzinumu, ko nosūtīja Juridiskajai komisijai. Divi centrālie darba grupas un pieaicināto ekspertu diskusiju jautājumi bija – Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa (vai nepieciešams to grozīt uz tautas vēlētu Valsts prezidentu vai paredzēt kādu citu modeli, piemēram, Igaunijai līdzīgo elektoru kolēģiju) un Valsts prezidenta funkciju paplašināšana (uzticot tam vairāku nozīmīgu amatpersonu nominēšanas iespēju u.tml.). Līdz ar šīm diskusijām likumsakarīgi aktuāls bija jautājums par Satversmē noteiktā valsts orgānu līdzsvara saglabāšanu, kā arī varbūtību, ka pārmaiņu rezultātā Latvija varētu kļūt no parlamentāras par prezidentālu republiku. Deputātu darba grupas atzinums jau paspējis gūt samērā plašu mediju uzmanību un raisīt dažādas reakcijas. Juridiskā komisija, kurai darba grupa savu veikumu iesniegusi, paredzējusi to izsūtīt Saeimas frakcijām. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kopumā atzinīgi vērtēdams darba grupas ieguldīto darbu Valsts prezidenta institūcijas inventarizācijā, jau paguvis paust skepsi par nepieciešamību uzticēt Valsts prezidentam KNAB priekšnieka izraudzīšanos. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas tiesību sistēma ir atvērta tiesību sistēma, jo Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un starptautisko tiesību principi tiek piemēroti tieši.1 Latvijas tiesību normu hierarhijā viena juridiskā ranga starptautisko tiesību normām būs prioritārs raksturs pār tā paša ranga nacionālo tiesību normām. Starptautisko tiesību normas atkarībā no to satura un leģitimācijas pakāpes var izkārtoties dažādos tiesību sistēmas juridiskā ranga līmeņos.2 ...

žurnāls / Viedoklis

Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Vācijas Federatīvās Republikas pēckara kanclers, kristīgi demokrātiskais politiķis Konrāds Adenauers 20. gadsimta 50. gados atzina, ka demokrātija vienmēr ir apdraudēta. Klasisks demokrātijas apdraudējums ir, piemēram, korupcija. Tomēr šī raksta uzmanības centrā būs četri šobrīd aktuālie jaunie demokrātijas apdraudējumi: populisms, manipulācija ar sabiedrisko domu, indivīda privātās sfēras izzušana un autonomijas apdraudējums, demokrātijas idejas erozija. ...

žurnāls / Viedoklis

Ievainojamā pasaules kārtība

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienai, ir gan iemesls, gan nepieciešamība analizēt Latviju pasaulē, Latvijas pienesumu pasaules procesos un tās kārtības veidošanā 21. gadsimtā. Kādi ir iemesli un kāpēc to vajadzētu darīt? ...

žurnāls / Informācija

Piektais ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Šī gada 10. aprīlī publiskots piektais ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – The 2017 EU Justice Scoreboard. Dokumentā apkopoti rādītāji par 28 dalībvalstu tiesu sistēmu darba kvalitāti, tiesu neatkarību un tiesas spriešanas efektivitāti, koncentrējoties galvenokārt uz civilo un administratīvo tiesvedību. Ziņojuma galvenie pozitīvie secinājumi: tiesu sistēmas efektivitāte lielā daļā ES dalībvalstu ir palielinājusies, un vairums valstu, kam tas ir bijis nepieciešams, ir veikušas reformas tiesu sistēmā vai vismaz tās sākušas. Šie procesi atspoguļojas arī galvenajos tiesu sistēmas darba rādītājos – lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējos gados ir samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi (tai skaitā Latvijā), kas vienlaikus daudzējādā ziņā tomēr saistāms arī ar ekonomiskās krīzes izraisītā lietu pieauguma pārvarēšanu. Taču ziņojumā konstatētas arī problēmas, piemēram, vairākās dalībvalstīs trūcīgām personām ir apgrūtināta pieeja tiesai, sarežģīta informācijas ieguve par tiesu procesiem, augstas tiesu sistēmas izmaksas, lielas tiesu nodevas, sabiedrības neuzticība tiesām u.c. Ziņojums guvis atbalsi arī Latvijā – Tieslietu ministrija ar gandarījumu konstatējusi, ka Latvijas rādītāji šajā pētījumā ir uzlabojušies, savukārt Tieslietu padome Justice Scoreboard 2017 secinājumus apspriedusi savā 24. aprīļa sēdē. ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša rīcību, izmantojot amata prestižu sadzīviskā konfliktā

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Tiesnešu ētikas komisijas 2017. gada 17. marta atzinums,1 izvērtējot iesniegumu par tiesneša rīcību, izmantojot tiesneša amata prestižu sadzīviskā konfliktā. ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā, aicinot puses uz izlīguma noslēgšanu

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Tiesnešu ētikas komisijas 2017. gada 28. februāra atzinums,1 izskatot jautājumu par tiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā, aicinot puses uz izlīguma noslēgšanu. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Būtiskākais Augstākās tiesas darbā 2016. gadā: reforma un civillietu uzkrājuma samazinājums

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Piektdien, 3. martā, Augstākās tiesas (AT) plēnums jeb tiesnešu kopsapulce izvērtēja AT darbu 2016. gadā. Plēnumā piedalījās 29 no 36 AT tiesnešiem un viens tiesneša pienākumu izpildītājs, kā arī viesi – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Šajā materiālā sniegts plašāks pārskats par plēnumā izskanējušajām būtiskākajām norisēm AT aizvadītajā gadā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses ...

žurnāls / Tiesību politika

Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Francijā un Nīderlandē valsts konstitucionālo orgānu vidū ir arī tā sauktā Valsts padome (Conseil d"État, Raad van Staat). Nīderlandes Valsts padome ir viens no senākajiem konstitucionālajiem orgāniem pasaulē. Tā ir izveidota 1531. gadā. Šāda konstitucionālā orgāna funkcijas pamatā var būt divējādas. Valsts padome sniedz padomus likumdošanas procesā. Tā var arī darboties kā augstākā administratīvā jurisdikcija. Valsts padomnieki parasti ...

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas tiesneša apsvērumi un jautājumi ētikas komisijai

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Aizvadītajā nedēļā Tiesnešu ētikas komisijas sēdē tika lemts nākamajā – 10. marta – sēdē skatīt Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneša Aigara Strupiša iesniegumu, kurā viņš saistībā ar 2017. gada 19. februāra Latvijas Televīzijas 1. programmas raidījumā De Facto izskanējušo informāciju sniedz gan savu izvērstu viedokli par konkrētajiem faktiem, gan arī Tiesnešu ētikas komisijai adresējis vairākus jautājumus. Ņemot vērā faktu, ka šajā iesniegumā atspoguļojas augstākās tiesu instances tiesneša apsvērumi par dažādiem ar tiesneša darbu saistītiem jautājumiem, publicējam šī iesnieguma saīsināto versiju (bez pielikumiem.) ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupas divu gadu aktivitātēm, apsverot iespējas grozīt Satversmē noteiktās Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību. 21. februārī noritēja darba grupas kārtējā – desmitā – sēde, un tajā tika aplūkots Satversmes 53. pants (Valsts prezidenta politiskā "neatbildība" un kontrasignācijas institūts), kā arī Valsts prezidenta kreatīvās funkcijas (dalība amatpersonu kandidātu izvēlē, iecelšanā un apstiprināšanā). Sēdē klāt bija gan darba grupas aicinātie konstitucionālo tiesību un politikas eksperti, gan amatpersonas un institūcijas, kuras varētu skart Valsts prezidenta funkciju eventuālā paplašināšana (Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, Tieslietu padome, KNAB), ko apsver Saeimas deputāti. Tāpat savu viedokli par Satversmes normām izteica divi bijušie prezidenti – Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers. Paredzams, ka 21. martā notiks darba grupas pēdējā sēde (par Satversmes 35., 36. un 54. pantu), kam sekos darba grupas ziņojums Saeimai, kurā tiks pausti deputātu priekšlikumi par Satversmes III nodaļu "Valsts prezidents". Ziņojumu plānots pabeigt šī gada pavasarī, un tas acīmredzot varētu ietvert priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā Satversmes nodaļā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Dots starts Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumam

21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)

Pagājušo otrdien, 14. februārī, valdība apstiprināja ziņojumu par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izveidi. Šāds novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomā ar mērķi novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas turpmākai attīstībai. Valdības akcepts nozīmē zaļo gaismu reāla darba uzsākšanai novērtējuma izstrādē. ...

žurnāls / Diskusija

Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Šogad Latvijas Republikas Satversmei aprit 95 gadi. 1922. gada 15. februārī Latvijas Satversmes sapulce pēc nepilnu divu gadu darba – debatēm par Latvijas valsts iekārtu un turpmāko attīstību – pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, 30. jūnijā tā tika oficiāli izsludināta, bet 7. novembrī stājās spēkā. Tā ir vienīgā Latvijas valsts konstitūcija līdz pat šim brīdim, turklāt viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera zinātnisko mantojumu. "Tiesu namu aģentūras" apgādā tikko kā nācis klajā atkārtots 1930. gada grāmatas "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē" izdevums, ko publicēšanai, komentējot to atbilstoši mūsdienu Latvijas situācijai, sagatavojuši zinātniskie redaktori Dr. iur. Jānis Pleps un Mg. iur. Signe Terihova. Grāmatas svinīgā atvēršana paredzēta 13. februārī – Latvijas Universitātes 75. konferences juridiskās zinātnes plenārsēdes laikā. Notikumi ir simboliski saistīti, jo visi plenārsēdes priekšlasījumi koncentrēsies uz Latvijas Republikas Satversmi – tās pieņemšanu, situāciju pēc 1934. gada valsts apvērsuma, Satversmes darbības atjaunošanu un Satversmes tiesas praksi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi

17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)

Valsts amatpersonu darbu regulāri vērtē, piemēram, žurnālistikā, tomēr Latvijas jurisprudencē nav padziļināti vērtēta juridisko prasību kvalitāte, piemēram, politiskiem amatiem likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību darbā, kā arī valsts kapitālsabiedrību vadošiem amatiem. Autors sagatavojis rakstu par tiesiski aizsargājamām interesēm valsts amatpersonu kompetences vērtēšanas procesā un iesaka to tiesībpolitiski pilnveidot ar, piemēram, autovadīšanas tiesību piešķiršanas un pagarināšanas kārtībai līdzīgu kārtību. Lai to ciniski nesauktu par "idiotu testu",1 to var dēvēt par valsts amatpersonu medicīnisko un psiholoģisko profilēšanu (turpmāk – MPP). ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam

17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)

Pagājušā gada nogalē, tas ir, 2016. gada 22. decembrī, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam. Tajā ir noteiktas divas prioritārās darbības jomas: efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana. Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai (stratēģija pilnā versijā pieejama Augstākās tiesas mājaslapā, šeit publicēts izvilkums no tās1). ...

žurnāls / Tiesību politika

Atskats uz aizvadīto gadu tieslietu sistēmā

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Par ikgadēju tradīciju jau ir kļuvusi "Jurista Vārda" lasītāju informēšana par Tieslietu ministrijas tiesu sektora paveikto aizvadītajā gadā. Arī šogad, turpinot šo tradīciju, tiek sniegta plašāka informācija par Tieslietu ministrijas tiesu sektorā īstenotajām aktivitātēm 2016. gadā, kā arī sniegts neliels ieskats par 2017. gadā sagaidāmo. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu piemērošana nekustamo īpašumu darījumos

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Pastāv vairāki iemesli, kādēļ būtu jāizvērtē Latvijā pastāvošo darījumu noslēgšanas vide un tiesiskais regulējums. Gan sabiedrības drošības, gan ekonomiskās izaugsmes apsvērumi ir pamatā tādas darījumu slēgšanas sistēmas sakārtošanai, kas sekmētu godīgus darījumus. Nešaubīgi Civillikums satur atbilstošas ģenerālklauzulas un principus, bet acīmredzot problēmas pastāv. ...

Sandijs Statkus, Andrejs Stupins

žurnāls / Numura tēma

Ultra vires pieņemtas tiesību normas spēks laikā Satversmes tiesas praksē

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Īss ieskats ultra vires jēdziena saturā Termins ultra vires tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "pārsniedzot pilnvaras" jeb "ārpus pilnvarām".1 Ultra vires doktrīna raksturo vienu no valststiesību pamatprincipiem, proti – lai personu tiesības būtu maksimāli aizsargātas pret iespējamību, ka izpildvaras institūcijas savas pilnvaras izmanto ļaunprātīgi, šīs institūcijas drīkst darboties tikai un vienīgi tām likumdevēja piešķirto ...

Laura Bugne, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis iespējamas normatīvā akta nepilnības gadījumā

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) nacionālā tiesību regulējuma nepilnību1 gadījumā varētu tikt uzskatīta par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, kas saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 35. panta 1. punktu jāizmanto pirms vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Rakstā tiks aplūkota ECT prakse lietās, kurās tā vērtējusi Satversmes tiesas kā individuālo tiesību aizsardzības līdzekļa efektivitāti normatīvo aktu iespējamo nepilnību labošanā, kā arī pašas Satversmes tiesas prakse, kad tai konstitucionālās sūdzības ietvaros tieši vai netieši lūgts vērtēt regulējuma nepilnību iespējamo neatbilstību Satversmei. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas kolēģija: vēsture, kompetence, prakse

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad Satversmes tiesā ir vairāki zīmīgi notikumi: Satversmes tiesas divdesmit gadi, konstitucionālās sūdzības institūta piecpadsmitā gadadiena,1 kā arī piecpadsmit gadi kopš Satversmes tiesas kolēģiju izveidošanas. Šo gadu laikā tieši Satversmes tiesas kolēģija (turpmāk – kolēģija) ir kļuvusi par aktīvāko lēmumu pieņēmēju Satversmes tiesā. Par minēto vispirms liecina statistika – kopš 2001. gada kolēģijās izskatīti 3407 pieteikumi.2 Savukārt Satversmes tiesas likums kolēģijai piešķir noteicošo lomu vienā no Satversmes tiesas procesa stadijām. Šā raksta mērķis ir ieskicēt kolēģijas kā institūta rašanos, aplūkot kolēģijas darba organizācijas un kompetences regulējumu, kā arī ar to saistītos problēmjautājumus un interesantākos piemērus no kolēģiju prakses. ...

Elīna Kursiša

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu atsevišķās domas: jēdziens un Satversmes tiesas regulējums

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Ievads1 Satversmes tiesas spriedums ir tiesnešu kopdarbs, kurā katrs tiesnesis sniedz savu intelektuālo ieguldījumu. Taisot spriedumu, visiem Satversmes tiesas tiesnešiem ir vienlīdz nozīmīga loma.2 Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādījis: "[..] ja es kā jurists nepiekrītu saviem kolēģiem, tad tas bija vienkārši – jāraksta atsevišķās domas."3 Tiesneša atsevišķās domas4 ir demokrātisks mehānisms, ar ...

Aldis Laviņš, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šajā rakstā vispirms tiks aplūkots jautājums, vai varētu rasties situācijas, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesai (turpmāk – Satversmes tiesa) būtu pienākums vai nepieciešamība uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST). Lai atbildētu uz šo jautājumu, uzmanība tiks pievērsta Satversmes tiesas procesa tiesiskajam regulējumam un uzsvērtas tiesas kompetences robežas, kā arī minēti atsevišķi procesuāli jautājumi, kas būtu jāņem vērā, ja Satversmes tiesa izlemtu uzdot prejudiciālo jautājumu. Pēc tam tiks sniegts ieskats Satversmes tiesas darba praktiskajos aspektos un tās sadarbībā ar vispārējās jurisdikcijas tiesām. Noslēgumā tiks piedāvātas dažas domas par to, kas gaidāms no EST un Satversmes tiesas sadarbības nākotnē. ...

Dita Plepa, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad aprit divdesmit gadu kopš Satversmes tiesas izveidošanas Latvijas tiesiskajā sistēmā un darbības uzsākšanas. 1996. gada 5. jūnijā, grozot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantu,1 konstitucionālais likumdevējs Latvijas tiesiskajā sistēmā nostiprināja vienu no efektīvākajiem konstitucionālo vērtību aizsardzības mehānismiem. Proti, tika izveidota Satversmes tiesa un tai piešķirta kompetence īstenot konstitucionālo kontroli. ...

žurnāls / Numura tēma

Zīmīgākie notikumi Satversmes tiesas vēsturē

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

1996 05.06.1996. Pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā, kas noteic, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa (stājās spēkā 26.06.1996.). Pieņemts Satversmes tiesas likums (stājās spēkā 28.06.1996.). 09.12.1996. Tiesneša zvērestu dod un amatā stājas Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Anita Ušacka un Ilma Čepāne. Amatā stājas tiesneši Andrejs Lepse un Ilze Skultāne. Satversmes tiesas izveidošanas diena. 11.12.1996. Satversmes ...

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesa divdesmit gados: no idejas līdz šodienai

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad aprit divdesmit gadi, kopš Latvijā tika izveidota un savu darbību uzsāka Satversmes tiesa. Tās izveidošana līdz šim ir bijis lielākais jauninājums Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.1 Latvijā ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību tika ieskicēta un apspriesta jau starpkaru periodā, diskutējot par iespēju pārbaudīt Saeimas un Ministru kabineta pieņemto lēmumu atbilstību Satversmei.2 Tomēr atsevišķa konstitucionālā tiesa tika izveidota tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Tieši ar Satversmes tiesas izveidošanu ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību pārtapa konkrētā institucionālajā risinājumā. Šajā rakstā3 tiks aplūkota Satversmes tiesas izveidošana un tās darbības attīstība, uzsverot konstitucionālās kontroles institucionālo ģenēzi Latvijā. Tas ļaus vēlreiz4 – pēc vairāk nekā divdesmit gadiem – atskatīties uz Satversmes tiesas izveidošanas procesu, aplūkot tās darbības posmus, kā arī akcentēt būtiskākās tiesas prakses atziņas. ...

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas atziņas: zelta fonds

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Latvijas valsts tika izveidota kā nacionāla valsts, pašnoteicoties latviešu tautai tās apdzīvotajās teritorijās – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē.1 Latvijas valsts balstās uz tādām pamatvērtībām, kas citstarp ietver pamattiesības un pamatbrīvības, demokrātiju, valsts un tautas suverenitāti, varas dalīšanu un likuma varu. Šīs vērtības valstij ir pienākums garantēt.2 Latvijā ir tiesiska demokrātiska iekārta, kas atzīst demokrātiskas ...

žurnāls / Numura tēma

Kas ir Satversme

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Satversmes tiesas nolēmumos paustos uzskatus, tiesas pozīciju citu konstitucionālo orgānu vidū, prestižu un autoritāti sabiedrībā nosaka tās sastāvs – Satversmes tiesas tiesneši. Kopš dibināšanas Latvijas Republikas Satversmes tiesā darbojušies: Dr. iur. Aivars Endziņš, Dr. iur. Romāns Apsītis, Dr. iur. Ilma Čepāne, Dr. iur. Anita Ušacka, Ilze Skultāne, Andrejs Lepse, Juris Jelāgins, Aija Branta, Gunārs Kūtris, Dr. iur. Kristīne Krūma, Viktors Skudra, Vineta Muižniece. Pašlaik Satversmes tiesas sastāvu veido: Aldis Laviņš (priekšsēdētājs), Dr. iur. Uldis Ķinis (priekšsēdētājs vietnieks), Dr. iur. Kaspars Balodis, Dr. iur. Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Dr. iur. Ineta Ziemele un Dr. iur. Daiga Rezevska. Tiesa parasti "runā" tikai ar savu nolēmumu starpniecību, un, izņemot gadījumus, kad spriedumam pievienotas atsevišķās domas, tas ir tiesnešu kopīgs skatījums uz tiesiskas problēmas risinājumu, kur katra individuālā tiesneša "balsi" ir grūti saskatīt. Tāpēc, lai ļautu tuvāk iepazīt šā brīža Satversmes tiesas tiesnešu uzskatus, šajā tiesas līdzšinējiem 20 gadiem veltītajā "Jurista Vārdā" publicējam viņu atbildes uz principiāliem jautājumiem – kas ir Satversme, kāda ir konstitucionālās tiesas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī, vai godīgums un taisnīgums var nonākt pretrunā, u.c. ...

Tieslietu padome

žurnāls / Tiesību politika

2016. gada CEPEJ ziņojums par tieslietu sistēmas darbību

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Tieslietu padome novembra beigās publiskojusi pārskatu par Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijas (CEPEJ) oktobrī publicēto Ziņojumu Nr. 23 par tieslietu sistēmas darbību 45 Eiropas valstīs un vienā CEPEJ novērotāja valstī (Izraēlā). 2016. gada izdevums tapis, izmantojot 2014. gada datus. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Viens nopietns sējums, otrs – aizraujošs

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Laika sprīdī starp diviem valsts svētkiem, 14. novembrī, Latvijas Universitātē (LU) tika svinīgi atvērts jauns divsējumu izdevums – rakstu un dokumentu krājums "Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā". Idejas autors – Saeimas deputāts prof. Ringolds Balodis pie šādas ieceres nonācis, sākot darbu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas parlamentārās komisijas vadībā un saprotot, ka liecības par iepriekšējo komisiju darbu nav sistemātiski apkopotas, turklāt Latvijā līdz šim nav bijis arī nekādu plašāku zinātnisku un praktisku pētījumu par šo tematu. R. Baloža ieceri veidot grāmatu atbalstīja VSIA "Latvijas Vēstnesis" (projektu vadīja Daina Ābele). Tagad pēc vairāk nekā gada un pamatīgiem projekta līdzdalībnieku pūliņiem vienas grāmatas vietā iznākuši divi sējumi, no kuriem viens turklāt sasniedz gandrīz 1000 lappušu apjomu. Par jauno izdevumu īsumā var teikt: pirmais sējums (zinātniskas un populāras apceres par parlamentu demokrātiskā valstī, kā arī parlamentārās kontroles formām utt.) solās būt nopietna lasāmviela juristiem un politikas pētniekiem; savukārt otrais sējums (31 līdz šim strādājušās parlamentārās komisijas darba materiāli, ziņojumi, deputātu portreti, atmiņas u.c.) cītīgam lasītājam tumšajos rudens un ziemas vakaros sagādās daudzus aizraujošus un arī šokējošus mirkļus, iegremdējoties Saeimas darba nezināmajās dzīlēs. ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesnešu darba laiku un tā ievērošanas uzraudzību

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Pēc ilgāka pārtraukuma Tiesnešu ētikas komisija atkal sniegusi skaidrojumu,1 kas šoreiz tapis, atsaucoties kādas tiesneses iesniegumam par tiesas priekšsēdētāja vietnieces, kura pildījusi tiesas priekšsēdētāja pienākumus, rīcību, lūdzot vai pieprasot tiesas darbiniekiem rakstveidā apstiprināt vai fiksēt faktu par konstatēto tiesneses prombūtni, par kuru tiesnese nav informējusi vai kuru nav saskaņojusi. Ņemot vērā, ka minētā situācija ir cieši saistīta ar jautājumu par tiesnešu darba laiku, kā arī tiesas priekšsēdētāja vai viņa pienākumu izpildītāja kompetenci attiecībā uz darba laika ievērošanas uzraudzību, Tiesnešu ētikas komisija sniedz skaidrojumu par minētajiem jautājumiem. ...

Mārtiņš Birģelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmsvēlēšanu TV debates: mazo partiju nesasniedzamais sapnis

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Reizi četros gados mums ir tiesības vistiešāk noteikt savu likteni, ievēlot Saeimā tos tautas kalpus, kas vislabāk spēj pārstāvēt mūsu intereses un sekmēt valsts nākotni. Šīs tautas tiesības lemt par savu nākotni ir pamats demokrātiskas valsts iekārtai. Šo tiesību izmantošanā būtiska loma ir pirmsvēlēšanu TV debatēm, kurās uzstājoties partiju pārstāvji informē par savu politisko programmu, tādējādi ļaujot mums izdarīt informētu izvēli. Neraugoties uz to, ka ne visas partijas vienmēr tiek uzaicinātas piedalīties debatēs, nereti redzam debates tikai starp partijām, kas jau šobrīd ir pārstāvētas Saeimā. Partijām ir jāpārvar noteikti popularitātes kritēriji, lai tiktu debatēt ar lielajām un atpazīstamajām partijām, taču bieži šī latiņa jaunajām partijām ir par augstu. Domājams, ka izvēlamies labākos kandidātus no esošajiem, taču vai patiesi par visiem vēlēšanu sarakstiem mēs pietiekami uzzinām? Vai pieļaujams, ka mazās partijas netiek pieaicinātas uz pirmsvēlēšanu debatēm, priekšroku dodot lielajām un atpazīstamajām partijām? ...

Aleksandrs Kuzņecovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlamentārās kontroles institūta ģenēze un vēsturiskā attīstība

1. Novembris 2016 /NR. 44 (947)

Mūsdienās demokrātiska valsts nevar būt iedomājama bez tiesību virsvaldības, ar kuras palīdzību sabiedrība tiek organizēta ar tiesību normām un valsts vara ir pilnvarota rīkoties tikai un vienīgi tiesību normu ietvaros.1 Lai sasniegtu šo mērķi, tiesību virsvaldības koncepcija paredz dažāda rakstura pasākumu kopumu, no kuriem viens ir varas dalīšana.2 Varas dalīšanas principa mērķis ir novērst valsts varas uzurpāciju un koncentrēšanos vienas personas vai personu grupas rokās,3 kas paredz ne tikai valsts funkciju sadalīšanu starp varas institūcijām, bet arī savstarpējo kontroli, kas izriet no līdzsvaru un atsvaru sistēmas. Un viena no šīs kontroles izpausmēm ir parlamentārā kontrole. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijas valststiesību eksports

25. Oktobris 2016 /NR. 43 (946)

Ceļu pie lasītājiem sāk "IEL Constitutional Law in Latvia" – grāmata par Latvijas konstitucionālajām tiesībām, aizpildot būtisku trūkumu svešvalodās par Latvijas tiesībām pieejamajā literatūrā un nodrošinot visaptverošu iespēju angļu valodā iepazīties ar Latvijas valsts iekārtas galvenajiem jautājumiem un tiesību zinātnes aktualitātēm. Grāmatas autores un viņu profesionalitāte un zināšanas papildu komentārus neprasa – viņas ir labi pazīstamas "Jurista Vārda" lasītājiem. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Starptautisks ceļvedis Latvijas konstitucionālās iekārtas izpratnei

25. Oktobris 2016 /NR. 43 (946)

Pagājušajā nedēļā, 18. oktobrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) notika šīs augstskolas prorektores, iepriekš Satversmes tiesas tiesneses Dr. iur. Kristīnes Krūmas (1974-2016) un Satversmes tiesas padomnieces Ditas Plepas kopdarba – grāmatas IEL Constitutional Law in Latvia (Latvijas konstitucionālās tiesības) – atvēršana. No vienas puses, bez šaubām, svinīgs un nozīmīgs notikums Latvijas tiesību zinātnē, no otras puses – piemiņas pasākums vienai no izdevuma autorēm – K. Krūmai, kas šovasar aizgāja aizsaulē, būdama profesionālo un akadēmisko spēku plaukumā. Tādēļ grāmatas atvēršanas svētkos līdzās apsveikuma runām skanēja arī sirsnīgi piemiņas vārdi, turklāt tika paziņots par K. Krūmas stipendijas izveidi Latvijas Universitātes (LU) un RJA tiesību zinātņu maģistrantūras programmu studentiem. ...

Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība

žurnāls / Tiesību politika

Arodbiedrība rosina tiesneša palīga institūta reformu

18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)

Pagājušo trešdien, 12. oktobrī, mēs, Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai iesniedzām savu vīziju par tiesneša palīga institūta attīstības perspektīvu. Arodbiedrības ieskatā, ir jāmaina izpratne par šo institūtu, tostarp mainot aplamo priekšstatu, kas daudziem izveidojies, ka tiesneša palīgs ir tiesas tehniskais darbinieks. ...

žurnāls / Numura tēma

Likumdošanas kvalitātes pilnveides risinājumi Latvijā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Šī raksta mērķis ir praktiski analizēt institūciju mijiedarbību likumdošanas procesā, vērtēt likumdošanas kvalitātes pilnveides jautājumu koordināciju un noskaidrot, vai Latvijā būtu nepieciešams vadošais (virzošais) spēks likumdošanas kvalitātes prasību noteikšanā un sistemātiskā pilnveidē. ...

...

8

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls