Rubriku katalogs: Intervija – Jurista Vārds

žurnāls / Intervija

Tiesu izpildītāji ir daļa no ekonomiskās attīstības ķēdes

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Starptautiskā tiesu izpildītāju savienība (l"Union internationale des huissiers de justice) jeb UIHJ ir viena no pasaulē pirmajām lielākajām un arī aktīvākajām juristu organizācijām mūsdienās. Tās prezidente Fransuāza Andrio (Françoise Andrieux) apmeklēja Rīgu pagājušā gada decembrī, lai piedalītos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) un Tieslietu ministrijas rīkotā starptautiskā seminārā, kā arī lai iepazīstinātu ar 2015. gada vasarā apstiprināto Pasaules izpildes kodeksu (Global Code of Enforcement), kas tapis vairāku gadu darba rezultātā. F. Andrio sarunā ar "Jurista Vārdu" plašāk pastāstīja par viņas vadīto organizāciju kopumā, par Pasaules izpildes kodeksu, kā arī iepazīstināja ar tiesu izpildītāja darba specifiku Francijā. ...

žurnāls / Intervija

Trīs Satversmes tiesas virsmērķi

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Esam izdarījuši 60 procentus no valdības deklarācijā plānotā

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms pāris nedēļām tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs valsts augstākajām amatpersonām nosūtījis vēstuli, tajā uzsverot, ka "vēlos iedibināt jaunu tradīciju valsts pārvaldē – līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju katram ministram sniegt pārskatu valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē". Tā kā šīs iniciatīvas aizsākums sakrīt ar gada izskaņu, šajā "Jurista Vārdā" apkopoti fakti un viedokļi par situāciju tieslietās 2015. gadā, tostarp Tieslietu ministrijas sagatavotā atskaite, žurnāla lasītāju aptauja un individuālu juristu komentāri. Šai gada pārskatā iekļaujas arī "Jurista Vārda" saruna ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču. ...

žurnāls / Intervija

Patērētāja uztvere laika gaitā mainās

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Iznākusi Vadima Mantrova monogrāfija “EU Law on Indications of Geographical Origin” (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ES tiesībās) Eiropas juridiskajā akadēmiskajā literatūrā Latvijas autoru vārdus var sastapt reti, jo īpaši, ja publikācijas temats nav saistīts ar Latvijas vai Austrumeiropas tiesību apskatu. Tāpēc fakts, ka Dr.iur. Vadims Mantrovs starptautiskajā izdevniecībā "Springer" 2014. gadā publicējis monogrāfiju "EU Law on Indications of Geographical Origin" ir ievērības cienīgs fakts un sasniegums visai Latvijas jurisprudencei. "Jurista Vārds" aicināja autoru pastāstīt plašāk par monogrāfijas tapšanu un tajā apskatīto problemātiku. ...

žurnāls / Intervija

Balanss starp dažādu paaudžu tiesnešiem

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Rimvīds Norkus un Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) septembrī viesojās Latvijā ikgadējā Baltijas valstu Augstāko tiesu tikšanās pasākumā un 11. septembrī piedalījās arī Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera 150. jubilejas konferencē "Komerctiesības Baltijas tiesību telpā" Latvijas Universitātē. "Jurista Vārda" saruna ar Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju publicēta žurnāla 29. septembra numurā. Šajā "Jurista Vārdā" – saruna ar Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš iepazīstina mūsu lasītājus ar Lietuvas tiesu sistēmu un darba organizāciju. ...

žurnāls / Intervija

Justīcijas džentlmenis ar 55 gadus ilgu jurista pieredzi

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Sacīt, ka šī ir intervija ar zvērinātu advokātu, būtu patiesība un vienlaikus arī nepateikts nekas, jo cilvēks, kurš jurista profesijai veltījis vairāk nekā 55 mūža gadus, bijis augstos amatos, atstājis savu individuālo zīmogu neatkarīgas valsts tiesu sistēmas izveidē un stiprināšanā, bijis Latvijas vēstnieks ārvalstīs un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri, 34 gadus papildinājis Latvijas Universitātes mācībspēku rindas, vairs nevar būt "tikai" zvērināts advokāts. Tādēļ kolēģi un laikabiedri, visus šos nopelnus mēģinot ietvert dažos vārdos, viņu sauc par unikālu un īpašu personību, nozīmīgu cilvēku Latvijas jurisprudencē vai vienkārši – par justīcijas džentlmeni. Un tieši tādam – "Justīcijas džentlmenis", Latvijas Juristu biedrības prezidenta Aivara Borovkova ieskatā, vajadzēja būt jauniznākušās grāmatas "Darbs dara cilvēku" nosaukumam, jo, viņaprāt, tas precīzi un trāpīgi raksturo tās galveno varoni – Gvido Zemrībo. ...

žurnāls / Intervija

Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesnesis kā visi citi

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe)1 Rīgā viesojās pavisam nesen – piedaloties Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera 150. jubilejas nedēļas pasākumos un konferencē "Komerctiesības Baltijas tiesību telpā", kas norisinājās Latvijas Universitātē 11. septembrī. Intervijā "Jurista Vārdam" P. Pikamē iepazīstināja ar Igaunijas tiesu darba sistēmu un organizāciju. ...

žurnāls / Intervija

Par ko liecina maksātnespējas procesa administratora sertifikāts

22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)

Līdz ar pēdējiem apjomīgajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem 2014. gada rudenī tika arī papildināts maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbības izbeigšanas iespējamo pamatu uzskaitījums, iepriekšējam kritēriju klāstam pievienojot divus jaunus. Tādējādi lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu vēl pieņem, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā Maksātnespējas administrācija divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā, kā arī šādu lēmumu – ne obligāti, bet izvērtējot tā lietderību – var pieņemt, ja administrators pieļāvis profesionālās ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu. Ar šīm normām saistītas cerības "iztīrīt" administratoru rindas no tādiem, kuru profesionālā godprātība un likumība tiek apšaubīta, bet saruna ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas Sertifikācijas centra vadītāju Inesi Aleksejuku atklāj, ka vismaz pagaidām attiecīgais regulējums praksē vēl nav piemērots.1 Mg.iur. I. Aleksejuka centru vada pēdējos četrus gadus un sarunā ar "Jurista Vārdu" vēlas kliedēt mītu, ka administratoru sertificēšana ir formāla, bet sertifikāta darbības izbeigšana – negribīgi veikta. ...

žurnāls / Intervija

Kosmopolītisks skats uz tiesībām kā mācību priekšmetu

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Profesors Antonis Platss (dzimis Grieķijā) savu akadēmisko karjeru attīstījis Anglijā un Īrijā, iegūstot maģistra grādu Londonas Universitātē (University of London, 2002), bet doktora grādu Trinitijas Koledžā, Dublinas Universitātē (Trinity College, University of Dublin, 2007). Vairākus gadus A. Platss bijis pētnieks un pasniedzējs Dērbijas Universitātē (University of Derby), taču kopš 2014. gada zinātnieks ir pievienojies Maskavas Nacionālajai pētniecības universitātei – Ekonomikas augstskolai (National Research University Higher School of Economics). A. Platss ir specializējies salīdzinošajās tiesībās, taču līdzšinējās publikācijās skatīti daudzi temati: tiesību socioloģija, postmodernisma idejas tiesībās, cilvēktiesības, tiesību reformas, juridiskā izglītība u.c. A. Platss 2015. gada februārī apmeklēja Rīgu, uzstājoties ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes 73. konferencē Juridiskās fakultātes rīkotajā plenārsēdē "Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā". ...

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās augstskolas prorektori, – ieņemot amatu, kas kļuvis vakants pēc tam, kad līdzšinējais RJA prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits tika izvēlēts par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Darbu Satversmes tiesā K. Krūma turpinās līdz 15. oktobrim, lai pabeigtu iesāktās lietas. Par K. Krūmas lēmumu tiesa jau informējusi Saeimu, kurai jāsāk meklēt kandidāts gaidāmajai vakancei. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Krūma atklāj, ka lēmums pamest Satversmes tiesu galvenokārt balstās bažās par adekvātas darbavietas atrašanas iespējām pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām. Ar šādu problēmu jau iepriekš saskārušies gados jaunie tiesneši, kam pēc darba Satversmes tiesā nav izdevies atrast atbilstošu nodarbi Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas patlaban pievērsies politiskajai darbībai un kļuvis par Saeimas deputātu. K. Krūma arī nav pirmā, kas pirms pilnvaru termiņa beigām pēc pašas vēlēšanās pārtrauc darbu Satversmes tiesā: tā darījusi arī Dr.iur. Anita Ušacka (tiesnese no 1996. līdz 2003. gadam, kad aizgāja no amata, jo bija iecelta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi), Ilze Skultāne (tiesnese no 1996. līdz 2004. gadam, kad tika apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori) un Dr.iur. Ilma Čepāne (tiesnese no 1996. līdz 2006. gadam, kad atstāja tiesneses amatu, lai kļūtu par Saeimas deputāti). Kristīni Krūmu Satversmes tiesas tiesneša amatā Saeima apstiprināja 2007. gada aprīlī, 32 gadu vecumā (tobrīd Satversmes tiesas likumā vēl nebija iekļauts tiesnešu vecuma minimālais slieksnis – 40 gadi). Viņas desmit gadu pilnvaru termiņš šajā amatā beigtos 2017. gadā. K. Krūmas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja Saeima, tādēļ arī viņas pēcteča izvēle būs parlamenta rokās (Satversmes tiesas likums nosaka, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma). K. Krūma 1996. gadā ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1998. gadā ieguva tiesību maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā, bet 2012. gadā turpat aizstāvējusi doktora grādu starptautiskajās tiesībās. 2014. gadā starptautiskais apgāds "Brill/Nijhoff" izdeva viņas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge", kas veltīta Eiropas Savienības pilsonības institūtam. ...

žurnāls / Intervija

Ēriks Kalnmeiers: prokuratūrā ir progress visās jomās

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Pirms pāris dienām, 12. jūlijā, ir sācies ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera otrais pilnvaru termiņš. Šajā amatā viņš pārvēlēts ar nedalītu Saeimas deputātu atbalstu, jo 21. maija balsojumā bez jebkādām debatēm iepretim 76 balsīm "par" nevienas nebija pret Ē. Kalnmeiera iespēju arī turpmākos piecus gadus vadīt Latvijas Republikas prokuratūru. Intervijā "Jurista Vārdam" viņš gan atzīst, ka aizklāta balsojuma gadījumā rezultāti noteikti būtu citādi un pats par savu pārvēlēšanu amatā devis vien piecdesmit procentu. ...

žurnāls / Intervija

Konstitūcija ir mūsu Bībele

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

Konstitūcija ir dzīvs instruments, kas atspoguļo reālo spēku samēru valstī.1 Arī tēze, ka "konstitūcija ir tas, ko tiesneši saprot ar konstitūciju",2 apliecinājusi sevi fundamentālos konstitucionālo tiesu spriedumos. Konstitucionālajai tiesai piešķirtā kompetence liek līdzsvarot varu un vērtības. Vienlaikus konstitucionālās tiesas tiesneši ir dzīvās vēstures vēstneši, jo faktiski viņu vērtību spriedumi veido moderno valstiskuma izpratni. Tā kā starptautiskā konference "Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana" 2015. gada 23. februārī norisinājās Rīgā, radās izdevība intervēt bijušo Lietuvas konstitucionālās tiesas tiesnesi Dr.iur. Tomu Birmontieni. Savu profesionalitāti viņa apliecinājusi vairākos augstos amatos un ir viena no atzītākajām Lietuvas tiesību zinātniecēm. Teorētiķe un praktiķe. Iespēja ar viņu sarunāties bagātina, viņas elegance un inteliģence šarmē. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Straujas reformas tiesu sistēmā nav vēlamas

16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)

Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi. "Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis). "Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem. ...

žurnāls / Intervija

Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Pēc vairāku gadu diskusijām 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, tādējādi vienai no alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm radot tiesisko regulējumu. 2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas paredzēja tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju un Mediācijas padomes valdes locekli Kristīni Dārznieci, lai runātu par mediācijas attīstību Latvijā un pirmo sertificēto mediatoru eksāmenu. ...

žurnāls / Intervija

Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...

žurnāls / Intervija

Advokātu padome: mīts par advokātu vīzdegunību un nesodāmību ir pārspīlēts

7. Aprīlis 2015 /NR. 14 (866)

10. aprīlī, notiks ikgadējā Latvijas zvērināto advokātu kopsapulce. Tajā tradicionāli faktos un skaitļos izskanēs pārskata ziņojumi par aizvadītā gada darbu un advokatūrai būtiskiem konceptuāliem jautājumiem. Tādēļ ieskatu zvērinātu advokātu kolēģijas aktualitātēs sarunā ar "Jurista Vārdu" sniedz ilggadējais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs un viņa vietniece Guna Kaminska. ...

žurnāls / Intervija

Atkal ministra amatā – pēc 16 gadu pārtraukuma

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

Šonedēļ aprit 100 dienas, kopš darbojas 12. Saeimas 2014. gada 5. novembrī apstiprinātā valdība Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā. Tieslietu ministrs šajā Ministru kabinetā ir Dzintars Rasnačs, kuram tā ir atgriešanās šajā amatā pēc ilgāka laika – iepriekš tieslietu ministrs viņš ir bijis no 1995. līdz 1998. gadam trijās valdībās (Andra Šķēles un Guntara Krasta vadībā). Starplaikā Dz. Rasnačs ir bijis 7., 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāts (ievēlēts arī 12. Saeimas sastāvā, bet pašlaik nolicis pilnvaras uz ministra amata pildīšanas laiku) un gandrīz nepārtraukti darbojies Saeimas Juridiskajā komisijā, kas arī parlamentārieša statusā ļāvis tieši sekot procesiem tieslietu nozarē. Aizritot pirmajiem trim mēnešiem tieslietu ministra amatā, Dz. Rasnačs intervijā "Jurista Vārdam" cita starpā atklāj, kā 16 gadu laikā mainījusies Tieslietu ministrija un kā Latvijai veicas ES Padomes prezidentūrā, ko darīt ar sāpīgo dalītā īpašuma problēmu un kādā veidā būtu jānorit kvalitatīvu likumprojektu sagatavošanai, kā labāk reformēt maksātnespējas administratoru darba organizāciju, kādu labumu nesīs elektronisko izsoļu ieviešana un kāpēc partnerattiecību likuma vietā viņš atbalsta notāra reģistrētas laulības ieviešanu. ...

Ilze Dubava, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Padarīts liels darbs

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Kopš 2015. gada 8. janvāra Latvijas Republikas Satversmes tiesa pēc ilgāka laika atkal strādā pilnā – septiņu – tiesnešu sastāvā: šai dienā amatā stājās 2014. gada 11. septembrī Saeimas apstiprinātā tiesnese Ineta Ziemele. Pirms tam deviņus gadus viņa bija Latviju pārstāvošā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) tiesnese. Intervijā "Jurista Vārdam" I. Ziemele atskatās uz noslēgto darba posmu ECT, atceroties nozīmīgākās un sarežģītākās izskatītās lietas, kā arī dalās pārdomās par priekšā stāvošo darbu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Tā kā saruna notika īsi pēc terorakta Parīzē, "Jurista Vārds" izvaicāja I. Ziemeli arī par viņas skatījumu uz dažādu pasaules uzskatu sadursmēm Eiropas kultūras un tiesību telpā. ...

žurnāls / Intervija

Valsts policijas priekšnieks: jau redzam gaismu tuneļa galā

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Iepriekš būdams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, 2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par visas Valsts policijas priekšnieku. Jaunais amats sakrita ar laiku, kad liela daļa kolēģu, tostarp pieredzējuši izmeklētāji, jau bija atstājuši vai vēl steidza pamest policistu rindas. Nenoliedzami, tas līdz ar krīzes dēļ samazināto finansējumu šai jomai ietekmēja Valsts policijas darbu, un pēdējos gados aizvien biežāk publiski ir izskanējusi kritika tās veiktajai izmeklēšanas kvalitātei. Cik tā ir pamatota un ko no policijas šodien var prasīt un sagaidīt sabiedrība, profesionālo svētku – ikgadējās Policijas dienas – priekšvakarā "Jurista Vārds" intervijā jautāja ģenerālim I. Ķuzim. ...

Edijs Poga, Ilze Dubava

žurnāls / Intervija

Konkurences tiesību un politikas speciālistam jābūt labai intuīcijai

2. Decembris 2014 /NR. 47 (849)

2014. gada 30. maijā Rīgā pēc Latvijas Tiesību institūta (LTI) uzaicinājuma Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs uzstājās ar vieslekciju "Tirgus varas nozīme Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanā un kā to izmērīt". R. Višs ir viens no atzītākajiem konkurences tiesību speciālistiem pasaulē un grāmatas "Competition Law" (7. ed OUP, 2012) autors. Pēc viņa vieslekcijas ar LTI direktora, zvērināta advokāta Edija Pogas gādību R. Višs piekrita ekskluzīvai intervijai "Jurista Vārdam" (intervijas pilns teksts angļu valodā ir pieejams juristavards.lv un LTI mājaslapā). "Jurista Vārds" vēlas pateikties zvērinātam advokātam Uģim Zeltiņam par palīdzību dažu intervijas jautājumu sagatavošanā. ...

...

6

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls