Rubriku katalogs: Intervija – Jurista Vārds

žurnāls / Intervija

Olavs Cers: cīnīšos, lai maksātnespējas administratori nebūtu valsts amatpersonas

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Pirms mēneša Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija rakstveidā vērsās pie tieslietu ministra, to aicinot sasaukt Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, lai izstrādātu ieteikumus maksātnespējas administratoru institūta turpmākai attīstībai. Taču jau dažas dienas vēlāk, 25. septembrī, bez garām diskusijām Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, tostarp atbalstot priekšlikumu, ka maksātnespējas administratori turpmāk ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Bija tādi, kas cerēja – Valsts prezidents grozījumus varētu neizsludināt, tomēr 15. oktobrī tie bija izlasāmi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Sakritības dēļ tieši šajā dienā notika arī "Jurista Vārda" saruna ar minētās asociācijas valdes priekšsēdētāju Olavu Ceru. ...

žurnāls / Intervija

Desmit gadu darbs pie disertācijas un grāmata starptautiskā izdevniecībā

21. Oktobris 2014 /NR. 41 (843)

2014. gada sākumā starptautiski atzītais izdevējs "Brill/Nijhoff" izdeva Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge",1 kas balstīta viņas doktora disertācijā Lundas Universitātē. "Jurista Vārda" redakcija izmantoja iespēju aicināt K. Krūmu uz nelielu sarunu par viņas doktora disertācijas aizstāvēšanu un jauniznākušo grāmatu, kas papildina starptautiski atzīto Latvijas tiesībzinātnieku akadēmiskos sasniegumus. Kopš 2007. gada K. Krūma ir Satversmes tiesas tiesnese. 2012. gadā viņa ieguva doktora grādu starptautiskajās tiesībās Lundas Universitātē Zviedrijā. Viņa ir arī Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību un Pamattiesību aģentūras zinātniskās komitejas locekle un akadēmiskā tīkla par patvērumu un imigrāciju "Odysseus" biedre, kā arī vieslektore Rīgas Juridiskajā augstskolā. ...

Sannija Matule, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Tiesībsargs: cilvēktiesībām valsts budžeta priekšā nav jāpiekāpjas

26. Augusts 2014 /NR. 33 (835)

"Man un manai komandai mūsu mērķi ir skaidri. Ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kuri savā darbā nav ievērojuši labas pārvaldības principus," – tā nepilnus divus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā 2011. gada pavasarī, nosakot savas darbības stratēģiju turpmākajiem trim gadiem, pauda jaunais tiesībsargs Juris Jansons. Tagad, jau atskatoties uz šiem gadiem, sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš ir spiests atzīt: cilvēktiesību jomā Latvijā esam iesācēju līmenī, un vēl ļoti daudz jāstrādā, lai pietuvotos tiem standartiem un izpratnei, kāda par cilvēktiesībām valda attīstītajās demokrātijās. Juri Jansonu – pēc kārtas otro Latvijas Republikas tiesībsargu, kurš nomainīja savu priekšteci Romānu Apsīti, – Saeima amatā uz pieciem gadiem ievēlēja 2011. gada 3. martā, un attiecīgi viņa pilnvaru termiņš ir no 2011. gada 17. marta līdz 2016. gada 16. martam. J. Jansonu uz sarunu "Jurista Vārds" aicināja laikā, kad tradicionāli – vasaras sākumā – ir sagatavots Latvijas Republikas tiesībsarga pārskata ziņojums par iepriekšējā gada darbu. ...

žurnāls / Intervija

Baiba Broka: šī situācija nav viegla, bet ne emociju dēļ atstāju amatu

5. Augusts 2014 /NR. 30 (832)

Stājoties amatā šā gada janvārī, tieslietu ministre Baiba Broka neslēpa tuvējās nākotnes plānus kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un līdz ar to izskanēja versija, ka nozares vadība viņas pārziņā varētu atrasties vien dažus mēnešus. Vēlēšanas aizritēja, ministre palika savā vietā, taču, kā atklāja pagājušās nedēļas notikumi, – tomēr ne uz visu pilnvaru termiņu, jo 28. jūlijā B. Broka Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai iesniedza demisijas rakstu, kas arī tika pieņemts. Šāds ministres solis sperts pēc tam, kad kļuva zināms ģenerālprokurora lēmums atstāt nemainīgu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lemto par atteikumu B. Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Otrdiena, 5. augusts, ir B. Brokas pēdējā darba diena pašreizējā amatā. Tādēļ nedēļu pirms tā atstāšanas "Jurista Vārds" uzrunāja ministri, jautājot, vai tagad viņa zina un nojauš par SAB lēmuma iemesliem un kāda būs turpmākā rīcība, vienlaikus šajā sarunā atklājot, kā jūtas cilvēks, kurš tiek uzskatīts par neuzticamu. ...

žurnāls / Intervija

Jurisprudences maģistrants sāk biznesu Latvijas Universitātes Biznesa inkubatorā

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (LU EVF) Biznesa inkubators palīdz Latvijas Universitātes studentiem uzsākt un attīstīt biznesu un veicina uzņēmējdarbības kultūru. Izmantojot Biznesa inkubatora un sadarbības partneru resursus, tiek atbalstīta studentu iniciatīva uzsākt biznesu, sniedzot dažāda veida bezmaksas pakalpojumus, sākot ar biroja un ražošanas telpām līdz profesionālam koučingam un dažāda veida konsultācijām. LU EVF Biznesa inkubators ir atklāts 2012. gada 18. oktobrī, un šogad rit otrais gads, pašlaik tiek atbalstītas 13 studentu komandas no dažādām nozarēm. Viens no Biznesa inkubatora dalībniekiem ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrants Rihards Plotka, kurš īsteno projektu darba tiesību jomā. Viņš ir nodibinājis SIA "Darbinieku pārstāvis" un ir tās valdes loceklis, kā arī izveidojis portālu www.darbiniekuparstavis.lv. SIA "Darbinieku pārstāvis" specializējas darba tiesību jomā. Tiek sniegtas konsultācijas arī līgumu izstrādē, patērētāju tiesību un saistību tiesību jautājumos, mediācijas pakalpojumi. ...

žurnāls / Intervija

Aigars Strupišs: Manas zināšanas un pieredze ir piemērotas šim amatam

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Pirms nedēļas, 7. jūlijā, darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā sāka Aigars Strupišs. Paredzēts, ka tiesneša zvērestu jaunais tiesnesis Valsts prezidentam dos 15. jūlijā – dienā, kad iznāk šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens. Pēc šīs svinīgās ceremonijas A. Strupišs iegūs tiesneša amata pilnvaras un varēs sākt lietu skatīšanu. Tikko pēc iecelšanas amatā viņš piekrita nelielai sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

Kristīne Gailīte, Eva Vīksna

žurnāls / Intervija

Jurisprudences studijas, sekojot sirdsbalsij

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Šajā laikā, kad augstskolās tūlīt aizritēs pēdējie pārbaudījumi un absolventu izlaidumu virpulis un atkal sāksies pieteikšanās jaunajām studijām, arī "Jurista Vārds" ļāvās nebijušam pārbaudījumam, uzticot divām Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes 2. kursa studentēm – Kristīnei Gailītei un Evai Vīksnai – interviju ar citu studenti – Kristu Bērziņu. Par ikdienišķu studenti viņu gan ir grūti nosaukt, jo K. Bērziņa, kas nākamajā mācību gadā studēs LU Juridiskās fakultātes maģistrantūras pēdējā kursā, ir gan "Jurista Vārda" zinātniski pētnieciskā konkursa, gan arī pieredzes bagāta tiesu izspēļu dalībniece, tostarp prof. Kārļa Dišlera XV konstitucionālās tiesas procesa izspēles dalībniece un 2013. gada civiltiesību izspēles uzvarētāja. Turklāt K. Bērziņa līdztekus studijām strādā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamentā, kā arī darbojas Amerikas Savienoto Valstu jauniešu konsultatīvajā padomē un Eiropas tiesību zinātņu studentu asociācijas valdē. Tādēļ šī ir saruna par to, ko var paveikt mērķtiecīgs un darbīgs students un kas pamudina uz izvēli par labu jurista profesijai. ...

žurnāls / Intervija

Lēmumi par administratīvā soda piemērošanu būs kvalitatīvāki

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Tuvojas diena, kad Latvijā atteiksimies no likuma, kurš pieņemts vēl Padomju Savienības laikā, proti, no 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tomēr tas notiek tikai 2014. gadā, un jaunais tiesiskais regulējums varētu stāties spēkā tikai 2017. gadā. "Jurista Vārds" aicināja tieslietu ministri Baibu Broku uz interviju, lai izjautātu par Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu un tā tapšanas gaitu – kādas bija grūtības un kāds labums būs no jaunā regulējuma. ...

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesu turpmāk vadīs Aldis Laviņš

13. Maijs 2014 /NR. 19 (821)

2014. gada 6. maijā notika Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas, jo aprīļa beigās tiesneša amata pilnvaras beidzās līdzšinējai tiesas priekšsēdētājai Aijai Brantai. Pirmajās divās balsošanas kārtās augstajam amatam tika izvirzītas tiesneša Gunāra Kusiņa un tiesas priekšsēdētāja vietnieka Ulda Ķiņa kandidatūras, kas katra tomēr guva tikai trīs kolēģu atbalstu. Trešajai kārtai U. Ķinis izvirzīja tiesnesi Aldi Laviņu, un viņa kandidatūra ar četrām balsīm par un divām pret ieguva nepieciešamo vairākumu. Līdz ar to līdzšinējais Augstākās tiesas tiesnesis kļuva par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Viņa pilnvaru termiņš priekšsēdētāja amatā ir trīs gadi. Jāatgādina, ka Saeima lēmumu par A. Laviņa apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā pieņēma 3. aprīlī, bet darbu Satversmes tiesā viņš sāka 25. aprīlī. Dažas dienas pēc ievēlēšanas Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā A. Laviņš piekrita nelielai sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

žurnāls / Intervija

Tiesu administrācija: esam tiesu palīgs, nevis priekšnieks

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Lai arī tiesa un Tiesu administrācija katra pieder pie sava valsts varas zara, šodien tās vairs nav iedomājamas viena bez otras. Tiesu administrācijai nule apritējuši pirmie desmit darba gadi, un to laikā ir mācījušies visi – gan Tieslietu ministrija kā tiesībpolitikas veidotājs, mēģinot pēc iespējas precīzāk apjaust jaunās iestādes lomu un uzdevumus; gan Tiesu administrācija, aizvien meklējot iespējas, kā ikdienā labāk tikt galā ar saviem pienākumiem un dot pienesumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā, gan arī pašas tiesas, kurām bija jāiemācas uzticēties un paļauties uz jaunveidoto institūciju. Tādēļ par to, kādi bijuši šie pirmie desmit gadi, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Tiesu administrācijas direktoru Edvīnu Balševicu. ...

žurnāls / Intervija

Administratīvās rajona tiesas darbs ir organizēts optimāli

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Ilze Freimane par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi kļuva 2005. gadā, bet 2006. gadā – par tiesas priekšsēdētāju. Šī pirmās instances tiesa ir lielākā administratīvā tiesa tiesnešu skaita ziņā. Turklāt tā ne vien procesuālā ziņā atrodas vistuvāk cilvēkam, kurš sāk strīdu ar valsts vai pašvaldības iestādi, bet arī burtiskā nozīmē ir visvieglāk sasniedzama visā Latvijas teritorijā, jo Administratīvās rajona tiesas nami atrodas ne vien Rīgā, bet arī Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā. Savā ziņā šī tiesa ir "melnā" darba darītāja, jo saņem un izskata vislielāko administratīvo lietu skaitu, ļaujot nākamajām instancēm pēc tam koncentrēties uz tiesību problēmu padziļinātu izpēti. Sarunā ar "Jurista Vārdu" I. Freimane atklāj Administratīvās rajona tiesas darba organizācijas principus, pauž bažas par tiesas darbinieku zemajām algām un ar to saistīto kadru mainību kā vienu no tiesas darba pamatproblēmām, norāda uz to, kā policijas formāli veiktie pienākumi ietekmē administratīvo lietu izskatīšanas ātrumu, kā arī aicina nepārspīlēt ar tiesu nolēmumu anonimizāciju. ...

žurnāls / Intervija

Sistēmu vienmēr var uzlabot

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Sagaidot administratīvo tiesu desmitgadi, žurnāls "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju Māri Vīgantu. Par tiesnesi M. Vīgants strādā kopš 2001. gada, kad Saeima viņu iecēla un apstiprināja par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, bet 2007. gadā – par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, kopš 2008. gada pildīja arī tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. No 2010. gada M. Vīgants divus gadus pildīja Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus uz tiesneša vakances laiku, bet 2012. gadā atgriezās Administratīvajā apgabaltiesā. 2013. gada augustā viņš kļuva par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju. M. Vīgants 1998. gadā absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, bet 2010. gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē. ...

žurnāls / Intervija

Administratīvās tiesas juridiskās kultūras telpā

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Administratīvajai tiesai 2014. gadā aprit 10 gadi. 2004. gada 1. februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums, 2. februārī darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa, bet 6. februārī – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Lai uzzinātu, kādi ir bijuši šie 10 gadi, raugoties no Augstākās tiesas puses, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu, kas ir departamenta priekšsēdētāja kopš 2007. gada. Par Augstākās tiesas tiesnesi ievēlēta 2005. gadā, līdz tam bijusi tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā, kā arī Tieslietu ministrijā Kodifikācijas departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos un valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, strādājusi Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas priekšsēdētājs: "Tiesa ir spējusi noņemt lietu politisko slāni.."

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

2014. gada 6. februārī beigsies Gunāra Kūtra desmit gadu pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šajā amatā Saeima viņu apstiprināja 2004. gada martā. Divus gadus vēlāk, 2006. gadā, viņš tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku, 2007. gada sākumā – par tiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas vadība viņam tika uzticēta kopumā trīs reizes pēc kārtas, pēdējo reizi – 2013. gada sākumā (Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus ievēlē uz trim gadiem). Tuvojoties G. Kūtra Satversmes tiesas tiesneša desmit gadu pilnvaru beigām, viņš likumsakarīgi nonācis Latvijas mediju uzmanības centrā – gan vērtējot amatā padarīto, gan apspriežot sabiedrībā labi pazīstamā jurista un administratora tālākās darbības plānus, tai skaitā iespējamo iesaistīšanos politikā. Kaut arī "Jurista Vārds" G. Kūtri iztaujāja galvenokārt par tiesas darbu un tā organizāciju, kā arī sarežģītākajām un diskutablākajām viņa pilnvaru laikā izskatītajām lietām, viņš dalījās pārdomās arī par Satversmes tiesas neatkarību, īpašībām, kas nepieciešamas Satversmes tiesas tiesnesim, bet jo īpaši tiesas priekšsēdētājam, Satversmes kodola teoriju un citiem jautājumiem. ...

žurnāls / Intervija

Reformu mērķis ir stabila valdība ar spēcīgu vadītāju

12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)

2013. gada 13. septembrī tika publiskots Valsts prezidenta izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) atzinums par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām.1 Analīze tika veikta, lai rastu veidus, kā uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, un stiprinātu valdības darbu, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. ...

žurnāls / Intervija

Preambulas projekts var destabilizēt sabiedrību

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Biznesa augstskolas "Turība" profesors Dr. iur. Aivars Endziņš savulaik ir bijis Latvijas Tautas frontes aktīvs dalībnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts piedalījies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" sagatavošanā un balsojis par tās pieņemšanu. A. Endziņš bijis arī piektās un sestās Saeimas deputāts. 1996. gadā kļuvis par jaunizveidotās Satversmes tiesas tiesnesi, bijis tās pirmais priekšsēdētājs (2000–2007). Savulaik viņš kandidējis arī uz Latvijas Valsts prezidenta amatu. Ņemot vērā A. Endziņa neapšaubāmo autoritāti Latvijas valststiesību zinātnieku un praktiķu vidū, viņa redzējumu bija paredzēts publicēt žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā numurā 2013. gada 22. oktobrī – vienkopus ar citiem viedokļiem par Dr.iur.h.c. E. Levita piedāvāto Satversmes preambulas projektu. Tehnisku iemeslu dēļ tas nenotika, tādēļ žurnāls atvainojas A. Endziņam un lasītajiem un publicē šo viedokli šajā "Jurista Vārda" numurā. ...

žurnāls / Intervija

Mūsu mērķis – tiesu vara, kas nodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

Šodien, 1. oktobrī, aprit divi mēneši, kopš darbu jaunajā amatā sāka Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina. Viņai jaunie pienākumi un atbildība jāuzņemas laikā, kad, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska vārdiem runājot, kā viena no šī gada ministrijas prioritātēm ir izvirzīta tiesu sistēmas darbības un procesu uzlabošana, kapacitātes stiprināšana. Tāpēc “Jurista Vārds” tiesību zinātņu doktori un vienu no žurnāla autorēm – pēdējos četros gados četri raksti – I. Kucinu aicināja uz iepazīšanās sarunu jaunajā statusā, jautājot gan par pirmajiem iespaidiem amatā, gan plāniem, kā pildīt ministrijas apņemšanos. ...

žurnāls / Intervija

Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību. Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt. Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības. Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2 Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.4 Jau vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs. Savu viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un nepieciešamību tos padarīt redzamus ikvienam viņš jau iepriekš bija izklāstījis arī “Jurista Vārda” lasītājiem – īsi pēc KTK atzinuma publiskošanas.5 Jānorāda, ka līdz ar ziņām par topošo Satversmes preambulas teksta piedāvājumu parādījās arī kritiskas piezīmes par to – savu redzējumu par preambulas iespējamo saturu un optimālo izstrādes formu “Jurista Vārda” lasītājiem darīja zināmu arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.6 Šodien “Jurista Vārdam” kā lielākajam Latvijas juridiskajam izdevumam ir dota iespēja pirmajam no Latvijas medijiem publicēt E. Levita izstrādāto priekšlikumu Satversmes preambulas paplašināšanai. Autora projektu papildina arī plašs viņa paša komentārs. Kā ievadu šiem materiāliem piedāvājam sarunu ar E. Levitu par preambulas projekta nepieciešamību, saturu, pieņemšanas formu un citiem jautājumiem. Kā intervijā norāda E. Levits, viņš nodod savu priekšlikumu sabiedrības apspriešanai. “Jurista Vārda” redakcija aicina lasītājus iesūtīt arī savus priekšlikumus iespējamajai jaunajai Satversmes preambulai. Jau oktobrī iecerēts publicēt gan ekspertu viedokļus par Satversmes preambulas nepieciešamību un E. Levita izstrādātā priekšlikuma vērtējumu, gan mūsu lasītāju viedokļu apkopojumu. ...

žurnāls / Intervija

Pirmā latviešu jurista grāmata Oksfordā

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Šī gada sākumā prestižā starptautiskā izdevniecība "Oxford University Press" sērijā "Oxford Monographs in international Law" izdeva Mārtiņa Paparinska monogrāfiju "The International Minimum Standard and Fair and Equitable Treatment" (grāmatai ir 320 lappuses un iesējums cietos vākos).1 M. Paparinskis ir viens no Latvijas jaunās paaudzes spožākajiem tiesību zinātniekiem, kurš turklāt savu akadēmisko karjeru sācis un arī šobrīd veido ārvalstīs. Pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes viņš turpinājis izglītību Oksfordas Universitātē Lielbritānijā, kur ar izcilību ieguvis maģistra grādu un arī doktora (PhD) grādu. Pēc tam ir bijis pētnieks Ņujorkas Universitātē un pēdējos gadus Oksfordas Universitātē, šobrīd ir lektors Londonas Universitātes koledžā (University College London). Tā kā M. Paparinska monogrāfija ir viena no pirmajām Latvijas tiesībnieku grāmatām, kas iznākusi tik starptautiski pazīstamā izdevniecībā, kāda ir "Oxford University Press",2 turklāt šis izdevums jau paguvis raisīt pirmās atzītu lietpratēju atsauksmes un diskusijas, "Jurista Vārds" aicināja jauno zinātnieku uz nelielu sarunu. ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls