Rubriku katalogs: Intervija – Jurista Vārds

Dina Gailīte, Sannija Matule, Jānis Bordāns

žurnāls / Intervija

Ar izpratni, nevis pēc instrukcijas

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Būtiski pilnveidojumi prokuratūras darbā

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

Aizvadītajā nedēļā, 12. decembrī, ir izsludināti apjomīgi grozījumi Prokuratūras likumā, kas pilnveido prokuratūras darba tiesisko regulējumu attiecībā uz prokuroru disciplināratbildību, prokuratūras amatpersonu kompetenci, prokuroru profesionālās darbības novērtējumu, ģenerālprokurora amata kandidātu izvirzīšanu, kā arī ievieš dažādu – minimālā un maksimālā – vecuma cenza piemērošanu u.c. Šie jauninājumi spēkā stāsies nākamā gada 1. janvārī. Turklāt arī šobrīd Saeimā atrodas jauns likumprojekts, kurā piedāvāts no Prokuratūras likuma svītrot normu par prokurora administratīvo imunitāti. Tādēļ JV uz sarunu aicināja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lūdzot sniegt savu vērtējumu par prokuratūras darbā paredzamajām izmaiņām un norādot uz svarīgākajiem jauninājumiem. ...

žurnāls / Intervija

Tiesības ir kā balons

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Deformēta tiesību izpratne, normatīvisms un formālisms, specifiska tiesnešu mentalitāte, kas izpaužas mehāniskā tiesību piemērošanā, slikta juridiskā izglītība, pārmērīgas drošības struktūru pilnvaras – tie ir būtiski iemesli, kuru dēļ Rietumu tiesību sistēma nespēj pilnvērtīgi funkcionēt valstīs, kas atguvušās no totalitārisma, tai skaitā Austrumeiropas "jaunajās" demokrātijās, kaut arī tās no padomju režīma atbrīvojušās jau pirms divām desmitgadēm. Šīs tēzes savā šoruden Rīgā nolasītajā referātā izvirzīja un pamatoja pazīstamais postkomunistiskās tiesību telpas pētnieks – tiesību filozofs un sociologs, poļu un austrāliešu tiesību zinātnieks Ph.D Adams Čarnota1. "Jurista Vārdam" A. Čarnotas viedoklis šķita tik trāpīgs, ka likās – mūsu lasītājus varētu interesēt plašāks viņa viedokļa atspoguļojums. Šāda iespēja tagad ir radusies: piedāvājam A. Čarnotas sarunu ar Latvijas Universitātes doktoranti, tiesību socioloģi Daci Šulmani. Intervija notika šoruden Varšavā. ...

žurnāls / Intervija

UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību unifikācija, īpaši starptautiskajā tirdzniecībā.1 Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT2) ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ir dibināta 1926. gadā pie Nāciju Līgas un 1940. gadā atjaunoja savu darbību saskaņā ar daudzpusējo līgumu – UNIDROIT statūtiem. Šobrīd UNIDROIT ir 63 dalībvalstis, arī Latvija, kas pievienojās 2006. gadā. Šā gada 21. septembrī Latvijā viesojās UNIDROIT prezidents Alberto Maconi (Alberto Mazzoni), bijušais ģenerālsekretāra vietnieks Martins Stanfords (Martin Stanford) un ģenerālsekretārs Andželo Estrella-Farija (Angelo Estrella-Faria). ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

Frānsiss Garijs

žurnāls / Intervija

Autortiesību izaicinājums: kā digitālajā laikmetā finansēt kultūru

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

Autortiesību aizsardzības un autoru atlīdzības jautājumi Latvijā burtiski pēdējā gada laikā strauji izrāvušies ārpus nozares ekspertu uzmanības loka un kļuvuši par plašas sabiedrības apspriešanas objektu, jo īpaši saistībā ar sabiedrības un autortiesību sargu dažādajiem priekšstatiem par publiska izpildījuma izpratni, atskaņojot un klausoties mūziku pa radio. Tāpat, Latvijas ekonomikai pēckrīzes apstākļos balansējot jaunu satricinājumu gaidās, aizvien vairāk tiek runāts par otras intelektuālā īpašuma tiesību nozares – patentu tiesību – nozīmi. Jo tieši zinātņu ietilpīga ekonomika tiek uzskatīta par teju vienīgo veidu, kas Latvijai līdzās citām Eiropas valstīm var ļaut konkurēt globālajā tirgū. Šo aktualitāšu gaismā "Jurista Vārdam" piedāvātais gods intervēt Dr. Frānsisu Gariju (Francis Gurry) – cilvēku, kas vada pasaulē ietekmīgāko intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības institūciju – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (World Intellectual Property Organization, saīsinājumā – WIPO), – likās vēl unikālāks. Jāpiebilst, ka "Jurista Vārds" bija vienīgais Latvijas preses izdevums, kam tika dota iespēja intervēt F. Gariju, viņam viesojoties Rīgā, un redakcija pateicas Latvijas Republikas Patentu valdei par šo iespēju. Saruna notika maijā, kad, atzīmējot Latvijas Republikas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, Rīgā risinājās konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība". Pasākumu atklāja un tajā referēja arī F. Garijs. WIPO vadītājs sarunā ar "Jurista Vārdu", līdzīgi kā uzstājoties Rīgas konferencē, vēlreiz apliecināja to, cik liela loma mūsdienu zināšanu ietilpīgajās ekonomikās ir intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī to, cik svarīgi ir īstenot finansējuma modeli, kas spētu nodrošināt radošo darbu autoriem atlīdzību. Vienlaikus viņš arī pieļāva, ka nākotnē divi līdz šim zināmie autoru finansējuma modeļi (senais mecenātisms vai mūsdienu autortiesības) mainīsies un klāt nāks kādi jaunievedumi, jo jaunais – digitālais – laikmets sev līdzi nesis pārāk lielas pārmaiņas. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Intervija

Pilsoņiem jāspēj integrēties un jādod pienesums valsts attīstībā

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Kā Jūs vērtējat neseno referendumu par otru valsts valodu naturalizācijas procesa kontekstā? Tas ir svarīgs jautājums, kā naturalizācija ir ietekmējusi pilsoņu kopumu un kāpēc naturalizējušies pilsoņi, solot uzticību Latvijas Republikai, dodas balsot par otru valsts valodu. Tāpēc es uzņēmos izpētīt citu valstu praksi tieši par šiem lojalitātes nosacījumiem pilsonības iegūšanai (skat. intervijas beigās.). Uz naturalizāciju mēs nevaram ...

žurnāls / Intervija

Valstsnācija nevar uzvesties kā mazākumtautība

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Tiesībsarga biroja gadskārtējā konferencē, kas norisinājās pagājušā gada 7.–9. decembrī, ar prezentāciju “Valstsnācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzība” uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele. Ievērojot prezentācijas tēmas nozīmīgumu saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumu projektu par krievu valodu kā otru valsts valodu, “Jurista Vārds” 20. decembrī aicināja I. Ziemeli uz tikšanos, lai vēlreiz apspriestu konferencē aplūkotos jautājumus. Sarunas sākumā I. Ziemele vispārīgi raksturoja apskatāmo problēmu, norādot, ka Latvijā pēdējo desmitgažu diskusijās mazākumtautību tiesības parasti aplūkotas konkrētā priekšmetā, atrauti no plašāka konteksta, kas, iespējams, citā situācijā būtu visnotaļ pieņemami. Tomēr, kā rāda Latvijas, jo īpaši jauno laiku, vēsture, mazākumtautību un valstsnācijas tiesību jautājumi ir cieši savijušies. Mazākumtautību tiesības skatāmas kopsakarā ar Latvijas sabiedrības attīstību un vēsturisko situāciju. ...

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Intervija

Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds "Jurista Vārda" lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G. Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura pirmā publikācija lasītāju vērtējumam tika nodota gandrīz pirms deviņiem gadiem, un tai sekojušas vēl daudz citas. Tādēļ jaunā gada pirmajā un "Jurista Vārdam" zīmīgajā 700. numurā G. Bērziņu aicinājām uz sarunu, lasītājiem iezīmējot tuvējās nākotnes vīziju tieslietu nozarē. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Inga Reine

žurnāls / Intervija

Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā. ...

Agnese Priedīte

žurnāls / Intervija

Mīti un stereotipi par ārpustiesas parādu piedziņu

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Atbilstoši senākiem plāniem jau šā gada sākumā vajadzēja stāties spēkā likumam, kurš reglamentētu ārpustiesas parāda piedziņas jautājumus. Vairāku gadu laikā šī iecere likuma spēku nav guvusi, taču likumprojekta formā idejas par nepieciešamā regulējuma saturu gan ir izkristalizējušās. Turklāt tieši minētā normatīvā akta izstrāde bijusi par pamudinājumu Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšanai 2010. gada pavasarī, kurā apvienojušies sākotnēji pieci, bet šobrīd jau septiņi, kā paši saka, nozares vadošie uzņēmumi. Stāstot par minētās asociācijas iecerēm un plāniem, arī cerībām jau drīzumā sagaidīt Parāda atgūšanas likuma spēkā esamību, organizācijas valdes priekšsēdētāja – juriste Agnese Priedīte uzsver, ka minētā nozare ir apvīta ar daudziem mītiem un stereotipiem, kurus gribētos mainīt. ...

Sannija Matule, Dite Liepa

žurnāls / Intervija

Valodas likumu un tiesību zinātnes sadursme

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Augusta sākumā Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nosūtījis vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem likumā, lūdzot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā. Šī norma, kas noteic atbildību par sīko huligānismu, tostarp lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, minētās apvienības juristus satrauc vairāku iemeslu dēļ (to detalizētu izklāstu sk. šai intervijai pievienotajā vēstulē). Turklāt, kā tas norādīts vēstulē Valsts prezidentam, juristu raizes pastiprina valodas zinātnieku atziņas, kas skar gan necenzētu, gan lamu vārdu jēdzienus, jo valodnieku traktējums it kā paver plašas iespējas netraucēti lietot pat visrupjākos lamu vārdus bez bažām par to saņemt sodu. Tādēļ, lai viestu skaidrību šajā jautājumā, JV uz sarunu aicināja Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Dr.philol. Diti Liepu. Jāpiebilst, ka pēc Latvijas juristu apvienības pieprasījuma šā gada pavasarī tieši viņa arī ir sagatavojusi juristu satraukumu raisošo skaidrojumu par to, kādi termini valodniecībā tiek lietoti, raksturojot lamu vārdus. ...

Ēriks Kalnmeiers

žurnāls / Intervija

Ģenerālprokurors: spēlītes ar savu sirdsapziņu nespēlēju

2. Augusts 2011 /NR. 31 (678)

Atskatoties uz aizvadīto pirmo darba gadu ģenerālprokurora amatā, Ē. Kalnmeieram ir ko sacīt – gan par padarīto, gan vēl iecerēto. Arī viņa kolēģiem un līdzbiedriem, kā tas izriet no šai intervijai pievienotajiem viedokļiem, savs priekšstats par jauno priekšnieku un būtiskas tiesu varas institūcijas vadītāju jau ir izveidojies. ...

žurnāls / Intervija

Jurisprudences un kompromisu lietpratējs Rīgas pilī

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Fakts, ka jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu likumdošanas un juridiskajos jautājumos konsultēs līdzšinējais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks – tikko 30 gadu vecuma slieksni sasniegušais Mg.iur. Edgars Pastars, publiski jau ir izskanējis, tomēr plašāku ziņu par šo notikumu nav daudz. Ņemot vērā, ka E. Pastars “Jurista Vārda” (sākumā tā vēl bija kā rubrika oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”) lasītājus caur savām – kopskaitā 43 – publikācijām ir uzrunājis jau teju desmit gadus un šobrīd tiek uzskatīts par īpaši talantīgu un daudzsološu juristu, saistībā ar jauno amatu aicinājām viņu uz nelielu sarunu. ...

žurnāls / Intervija

Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Šī saruna mūsu žurnāla redakcijā notika pavasara nedēļā, kad profesore Ineta Ziemele viesojās Latvijā ar saviem nu jau tradicionālajiem priekšlasījumiem par cilvēktiesību un starptautisko tiesību jautājumiem. Bijām pagodināti, kad viņa piekrita intervijai “Jurista Vārdam”, lai mūsu lasītājiem darītu zināmu savu redzējumu par svarīgākajām norisēm cilvēktiesību jomā un jaunumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē (ECT). Saruna, protams, ātri vien izvērsās daudz plašāk, izkāpjot no cilvēktiesību “rāmjiem” un aizskarot arī citas tēmas. Profesore dalījās pārdomās arī par to, kā revolucionārās norises arābu valstīs ietekmē Eiropas Savienības iekšējo solidaritāti, par to, vai indivīda tiesības Eiropā prevalē pār sabiedrības interesēm, kādam būtu jāizskatās patiesam nacionālo tiesu dialogam ar ECT, vai starptautiska tiesas spriešana ir politiska, kā arī par citiem būtiskiem jautājumiem. ...

Sannija Matule, Ginters Hmeļevskis

žurnāls / Intervija

Tiesu izpildītāji: daudz strādājam, nav laika intervijām

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Laikā, kad valstī ekonomiskās krīzes dēļ aizvien vairāk tiek vēstīts par bezdarbnieku un parādnieku skaita pieaugumu, ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noticis pretējais. Viņiem ir darba pilnas rokas, un šā gada sākums sagaidīts ar izpildu lietu atlikumu, kas mērāms simtos tūkstošu. Tādēļ šajā sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ginteru Hmeļevski rodamas atbildes uz jautājumiem gan par to, kā 89 tiesu izpildītāji šobrīd nodrošina tiesu nolēmumu izpildi valstī, gan arī par to, kas vēl aktuāls to ikdienas plānos un kādēļ viņi nav starp sabiedrības, tostarp pašu juristu, atzītāko profesiju pārstāvjiem. ...

Ļubova Kovaļa, Aigars Štokenbergs

žurnāls / Intervija

Ministra mērķis ir tieslietu nozares modernizācija

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Jau pirmajās sava darba nedēļās tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam bija jāiztur principiāla cīņa, kas izpelnījās arī lielu juridiskās sabiedrības viļņošanos, – tā bija tiesnešu algu reforma un iekļaušana vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Nekāds iesildīšanās laiks tieslietu ministra amatā viņam netika dots. Skaļie notikumi atstāja ēnā citus A. Štokenberga politiskos mērķus tieslietu nozarē. Par dažiem no tiem – šajā ministra sarunā ar "Jurista Vārdu". Kaut gan, protams, arī jautājumu par tiesnešu algu reformu apiet nebija iespējams. ...

Aivars Endziņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma1 tiesnešu algu lietā "Jurista Vārds" ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus ap procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem,2 līdz ar 2011. gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā "Par tiesu varu" līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā.3 Tādējādi ar 1. janvāri tiesneši likumā "Par tiesu varu" noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu.4 Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, "Jurista Vārds" šī gada pēdējā numurā piedāvā trīs materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju, kurā uz mūsu jautājumiem atbild un jauno kārtību vērtē gan tiesneši un politiķi, gan tiesu darbinieki un citi nozares lietpratēji, kā arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes izstrādātos Tienešu principus. Protams, pie šīs tēmas atkal atgriezīsimies, ja piepildīsies pareģojumi, ka trim jau pieņemtajiem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā sekos arī ceturtais – par šo Saeimas tikko kā pieņemto lēmumu principā mainīt tiesnešu atalgojuma sistēmu. ...

Edvīns Balševics

žurnāls / Intervija

Tiesu procesi būs iespējami arī attālināti

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Tiesu administrācija Latvijas tiesu sistēmā ievieš būtiskus jauninājumus, lai ar video un skaņu iekārtu starpniecību varētu attālināti veikt tiesvedības procesus. Izmantojot Šveices valdības piešķirto finansējumu, Tiesu administrācija īsteno nozīmīgu projektu "Latvijas tiesu modernizācija". Šis projekts paredz vairākas aktivitātes, viena no tām – tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkošana ar videokonferenču un audio aparatūru – ir saistīta gan ar tehnoloģiju ieviešanu Latvijas tiesās, gan principiāli jaunām tiesvedības procesuālām iespējām. Par to, kādi būs attālinātu tiesvedības procesu ieguvumi un kā norit video un skaņu iekārtu ieviešana Latvijas tiesās, intervijā skaidro Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics. ...

Andris Grūtups

žurnāls / Intervija

Nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu vairīties un slēpties no šādu tematu apspriešanas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Šīs vasaras sākumā klajā nāca zvērināta advokāta un Rakstnieku savienības biedra Andra Grūtupa sestais literārais darbs “Maniaks” (“Atēna”, 2010, 287 lpp.). (A. Grūtups ir vēl arī piecu juridiskās literatūras darbu autors vai līdzautors.) “Maniaka” galvenais varonis ir Staņislavs Rogaļovs, kuru par apsūdzībām seksuālos noziegumos un slepkavībās, kas tika pastrādātas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, notiesāja uz nāvi. Pats autors grāmatas priekšvārdā šo lietu vērtē kā vienu no skandalozākajām visā Latvijas tiesu procesu vēsturē. Arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl atceras laiku, kad S. Rogaļovs izdarīja savus noziegumus, kā arī satraukumu un šausmas, ko tie raisīja. Notikumi bija tik baisi, ka runas par tiem strauji izplatījās pat padomju cenzūras un slepenības apstākļos. Naidu pret noziedznieku papildināja dusmas uz “režīmu”, kad izrādījās, ka par vienu no S. Rogaļova noziegumiem jau iepriekš notiesāti nevainīgi apsūdzēti puiši, kuru atzīšanos padomju milicija bija panākusi ar inkvizīcijas metodēm. Iespējams, aizgājušo gadu ažiotāža arī ir viens no iemesliem, kādēļ jau kopš iznākšanas brīža A. Grūtupa “Maniaks” stabili turas visvairāk pārdoto grāmatu sarakstos. Tomēr šī darba vērtējumi krasi atšķiras, tajā skaitā juristu vidū. Daļa grāmatu uzskata par lielisku padomju laika represīvo iestāžu darba un sabiedrības ikdienas dokumentējumu, turklāt laikabiedros lielu interesi raisa joprojām mūsu vidū esošo un autoram personiski pazīstamo padomju milicijas, prokuratūras, LPSR Iekšlietu ministrijas darbinieku portretējumi. Otra lasītāju grupa savukārt ir neizpratnē par autora izvēli saukt īstajos vārdos S. Rogaļova upurus un detalizēti aprakstīt viņa izdarītos seksuālos noziegumus, turklāt publicēt arī cietušo sieviešu fotogrāfijas. Kritiķi uzskata, ka A. Grūtups tādējādi aizskāris S. Rogaļova upuru cieņu un godu. Lai noskaidrotu autora ieceres un pozīciju, “Jurista Vārds” lūdza interviju A. Grūtupam. Vienlaikus šajā numurā publicējam arī juristes Lāsmas Liepiņas viedokli par grāmatu “Maniaks”. ...

...

8

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls