Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrdien, 17.jūnijā, noslēdza darbu pie izmaiņām maksātnespējas regulējumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu saistību dzēšanas termiņu un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Komisija Maksātnespējas likuma grozījumus atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.

Likuma grozījumi paredz - ja parādnieks dzēsīs 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņš samazināsies līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā.

„Komisijas deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz – ja privātpersona parādu saistību dzēšanas laikā neatkarīgi no savas gribas nespēs samaksāt 50 procentus no kopējām parādsaistībām, parādu dzēšanas termiņš atkarībā no tā, cik parādnieks būs spējīgs maksāt pēc mantas izsoles, būs vai nu viens gads, vai viens gads un seši mēneši, vai arī divi gadi. Pašlaik praksē parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem nereti pārsniedz trīs gadus,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Grozījumi paredz arī samazināt parādsaistību sliekšņus, lai privātpersonas varētu iziet maksātnespējas procesu, no līdzšinējiem 7114 eiro uz pieciem tūkstošiem eiro attiecībā uz parādiem, kas jau jāsamaksā, savukārt no līdzšinējiem 14 228 eiro uz 10 tūkstošiem eiro attiecībā uz parādiem, kas iestāsies gada laikā, skaidro J.Ozoliņš.

Tāpat šodienas sēdē deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas ieviesīs tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Šāda kārtība attieksies tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis. Likuma grozījumi arī paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus.

Privātpersonas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā depozīts Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā divu minimālo mēnešalgu apmērā kā atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram. Depozīta iemaksas kārtību noteiks Ministru kabinets. Pašlaik likums paredz, ka parādniekam ir jāpierāda, ka viņam ir līdzekļi, lai samaksātu par administratora sniegtajiem pakalpojumiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad maksātnespējas procesa sākumā šī nauda tiek uzrādīta, taču pēc pakalpojuma sniegšanas persona to nespēj samaksāt.

Attiecībā uz juridisko personu maksātnespējas procesu jaunajā regulējumā paredzēts iekļaut pavisam jaunu nodaļu par valdes locekļu atbildību maksātnespējas procesā. Uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild par nodarītajiem zaudējumiem parādniekam, ja administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Parādniekam turpmāk nekavējoties būs tiesai jāiesniedz juridiskās personas maksātnespējas pieteikums, ja pastāvēs kāda no trīs likumā minētajām pazīmēm. Proti, ja parādnieks nespēs ilgāk nekā divus mēnešus nokārtot savas parādsaistības vai saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiks aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī, ja parādnieks nespēs nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā noteiktās saistības.  

No likuma paredzēts izslēgt normu, kas juridiskās personas maksātnespējas procesā ļautu pildīt pienākumus administratoram, kurš pirms tam jau strādājis uzņēmuma TAP.

Likuma grozījumi papildina pašreizējo regulējumu ar jaunu normu, nosakot parādniekam pienākumu pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma nekavējoties sniegt viņam visas ziņas par TAP pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu, kā arī nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus. Tāpat parādniekam būs jāapliecina, ka TAP pasākumu plānā norādītā informācija ir patiesa un pievienotie dokumenti atbilst oriģinālajiem.

Maksātnespējas administratoru profesionālā organizācija - Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija - turpmāk varēs ne tikai apmācīt administratoru pretendentus, sertificēt administratorus un organizēt to profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, anulēt administratoru sertifikātus, bet arī apturēt administratoru sertifikātu darbību.

Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien lēma, ka administratoru asociācijai būs arī jāizstrādā un jāpieņem administratoru profesionālās ētikas kodekss, kas būs saistošs visiem administratoriem.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Maksātnespējas likuma grozījumi trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.