Tikšanās laikā tieslietu ministrs atzinīgi novērtēja Latvijas notariāta ieguldījumu tiesiskās drošības stiprināšanā un atbalstu tieslietu sistēmai, izskatot lietas bezstrīdus kārtībā un mazinot tiesu noslodzi.

Latvijas notāri atslogojuši tiesu no 154 217 bezstrīdus lietu izskatīšanas, tādējādi nodrošinot ietaupījumu valsts budžetā vairāk nekā 55 miljonu eiro apmērā jeb 5 miljoni eiro gadā.

Vienlaikus tieslietu ministrs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvji pārrunāja notariāta attīstības perspektīvas. Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās Eiropas valstīs stiprināma notāra loma tiesiskās vides sakārtošanā attiecībā uz civiltiesisko darījumu formu. Piemēram, nekustamā īpašuma darījumiem jābūt notariāli apliecinātiem. Valsts amatpersonai – notāram – jāuzrauga darījuma tiesiskums un personu aizsardzība, kā arī sabiedrības interešu ievērošana. Abas puses vienojās, ka civiltiesisko darījumu process organizējams tā, lai mazinātu fiktīvo darījumu slēgšanas iespējas, tai skaitā maksātnespējas lietās. Tas veicinātu ēnu ekonomikas apkarošanu un mazinātu iespējamos zaudējumus privātpersonām un valsts budžetam. Civiltiesisko darījumu noslēgšana notariālā formā pozitīvi ietekmētu gan kriminālprocesu izmeklēšanas efektivitāti, gan nostiprinātu tiesiskās drošības un paļāvības principu. Abas puses uzsvēra, ka fiktīvo darījumu rezultātā valsts zaudē ievērojamus finanšu līdzekļus. Turklāt Latvijā civiltiesisko darījumu plūsma būtiski atšķiras no Igaunijas un Lietuvas.

Tikšanās laikā tika pārrunāts arī jautājums par iespējām notāram uzticēt laulības reģistrācijas funkciju līdztekus dzimtsarakstu nodaļām un baznīcai – līdzīgi kā tas ir Igaunijā. Šāds risinājums varētu būt piemērots pāriem, kuriem nav svarīga pati laulību ceremonija, bet gan savstarpējo attiecību oficiāla sakārtošana.