Ja viena dalībvalsts aizdomās turamai vai apsūdzētai personai piemēros drošības līdzekli un aizliegs, piemēram, tuvoties vai sazināties ar cietušo, jaunais mehānisms ļaus cietušā aizsardzību nodrošināt arī citās ES valstīs.

Ar aizsargājamo personu saprot cietušo vai liecinieku, kura aizsardzībai aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam ir piemērots aizsardzības pasākums. Savukārt ar aizsardzības pasākumu saprot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli vai alternatīvo sankciju, kas saistīta ar aizliegumu apmeklēt noteiktus apvidus, vietas vai teritorijas, aizliegumu kontaktēties ar noteiktu personu vai aizliegumu tuvoties noteiktai personai.

Latvijā pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumus un atzīt citas ES dalībvalsts pieņemtus aizsardzības rīkojumus būs tiesīga Valsts policija.

Valsts policija Eiropas aizsardzības rīkojumu varēs pieņemt, pamatojoties uz aizsargājamās personas vai tās pārstāvja rakstveida lūgumu, kurā norādīta arī personas rīcībā esošā informācija par kriminālprocesu, kura ietvaros attiecīgais rīkojums tiek lūgts. Tāpat minētajā lūgumā jābūt ietvertai informācijai par to, ka persona uzturas, plāno uzturēties, dzīvo vai plāno dzīvot citā dalībvalstī laiku, kas nav īsāks par trim mēnešiem.

Eiropas aizsardzības rīkojums var būt aktuāls Latvijas pilsoņiem, kuri laulājušies ar citu ES valstu pilsoņiem, bet pret viņiem vērstas vardarbības dēļ atgriezušies Latvijā un joprojām turpina ciest no vajāšanas.

Iepriekš Kriminālprocesa likums neparedzēja mehānismu, lai īstenotu citā ES valstī noteiktus cietušo aizsardzības pasākumus.

Vienota cietušo aizsardzības mehānisma ieviešanu paredz Eiropas direktīva, lai vienotā tiesiskuma telpā aizsardzība, ko fiziskai personai nodrošina vienā dalībvalstī, saglabātos un turpinātos jebkurā citā dalībvalstī, uz kuru persona pārvietojas.