AT šādu lēmumu pieņēma, jo pastāv šaubas par Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92  par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29.panta 1.punkta interpretāciju un Eiropas Savienības Tiesa nav sniegusi šīs normas iztulkojumu. Augstākās tiesas ieskatā, šīs normas interpretācija ir izšķiroša lietas izspriešanā.

Pieteicēja SIA „Latspas” 2010.gada martā Daugavpils muitas kontroles punktā kā principiāls noformēja preču tranzīta muitas deklarāciju. Preču tranzītu bija paredzēts veikt no Krievijas Federācijas caur Kopienas teritoriju uz Kazahstānas Republiku. Preču tranzīts netika pabeigts, jo preces Lietuvas Republikas muitas punktā nepienāca. Tādēļ pieteicējai ar Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 2.novembra lēmumu noteikts pienākums maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli.

Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par preču muitas vērtības noteikšanu pamatots ar argumentu, ka aprēķina veikšanas brīdī pēc dienesta rīcībā esošās informācijas preces muitas vērtību nebija iespējams noteikt, izmantojot pirmās piecas vērtēšanas metodes, tādēļ preču muitas vērtība tika noteikta saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 31.panta noteikumiem, izmantojot Kopienā pieejamo informāciju.

AT uzdeva Eiropas Savienības Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus: 1) vai Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92  par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29.panta 1.punkts interpretējams tā, ka pantā noteiktā metode piemērojama arī tad, ja preču ievešana un laišana brīvā apgrozījumā Kopienas muitas teritorijā notikusi, tranzīta procedūras laikā nelikumīgi izņemot no muitas uzraudzības tādas ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces, kuras nav tikušas pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, bet gan ārpuskopienas teritoriju? 2) vai Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92  par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 30.panta 1.punktā minētais jēdziens „secīgi” interpretējams kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41.pantā ietvertajām tiesībām uz labu pārvaldību un tostarp administratīvā akta pamatojuma principu tā, ka muitas dienestam ir pienākums administratīvajā aktā argumentēt, kāpēc konkrētajos apstākļos nav izmantojama 29.pantā vai 30.pantā minētās preču muitas vērtības noteikšanas metodes, lai izdarītu secinājumu, ka piemērojama 31.pantā minētā metode?