Pagājušajā gadā Valsts kontroles (VK) sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā ir samazināti nepamatoti budžeta izdevumi, sekmēta tiesību aktu un līgumu izpildes kontrole, veicināta iestāžu funkciju un uzdevumu efektīva izpilde, kā arī panākti citi sistēmiski uzlabojumi publiskā sektora pārvaldības jomā. Ir ieviesti vairāk nekā 87% no 610 ieteikumiem, kas ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts, prezentējot VK 2014.gada darbības pārskatu, uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa. VK ir aprēķinājusi, ka 2008. – 2013.gadā veiktās revīzijas kopumā sekmējušas 122 milj. EUR ieņēmumu palielinājumu un 42 milj. EUR izdevumu samazinājumu, kā arī aktīvu novērtēšanu un uzskaiti vismaz 2 mljrd. EUR apmērā.
2014.gadā VK sagatavoja 88 revīziju ziņojumus tādās būtiskās jomās kā maksātnespējas administrācija, sociālās palīdzības sniegšana, atkritumu apsaimniekošana pašvaldībās, kapitālsabiedrību pārvaldība, operatīvā medicīniskā transporta pakalpojuma nodrošināšana, tarifu noteikšana Rīgas satiksmē, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbība u.c., kas gan sniedza priekšstatu, kā valsts un pašvaldības rīkojušās ar nodokļu maksātāju līdzekļiem, gan palīdzēja novērst liekus valsts naudas tēriņus, piemēram, laikus brīdinot valdību par sadārdzināto un līgumam neatbilstošo sanitārā autotransporta nomu Rīgas reģionā.
Lai panāktu atbildības iestāšanos par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem, VK intensificēja sadarbību ar prokuratūru un policiju. 2014.gadā VK tiesībaizsardzības iestādēm ziņoja par 13 revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem, Valsts policija uzsāka astoņus kriminālprocesus, turpinās vēl divas pārbaudes. 2014.gadā stājās spēkā arī divi notiesājoši spriedumi un uzsākta kriminālvajāšana pret piecām personām. Informācija par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem tika nosūtīta arī KNAB un VID, savukārt IUB, pamatojoties uz VK sniegto informāciju, jau saukusi pie administratīvās atbildības un piemērojusi naudas sodus astoņām amatpersonām.
2014.gadā VK uzsāka pirmās operatīvās revīzijas, pievērsa pastiprinātu uzmanību pašvaldībām, kā arī būtisku VK resursu daļu (35%) novirzīja lietderības revīziju veikšanai. Lietderības revīziju veikšanas pilnveidei tika noslēgts sadarbības līgums ar Zviedrijas Augstāko revīzijas iestādi, sadarbībā ar kuru veiktas pilotrevīzijas, organizēti semināri un veikta darbinieku apmācība.
Katras revīzijas rezultāti izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, it īpaši asa tā bija par situāciju ar naudas tēriņiem pašvaldībās. VK rīcības plāns paredz trīs gadu laikā vismaz vienreiz pārbaudīt katru no 119 Latvijas pašvaldībām, tāpēc 2014.gadā dažāda veida revīzijas skāra 44 pašvaldības. Daļā no tām tika konstatēta visai vieglprātīga attieksme pret nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņiem un uzskaiti. Revidenti atklāja nelikumīgas darbības ar finanšu līdzekļiem, kapitālsabiedrību naudas izlietošanu privātām vajadzībām, konstatēja iedzīvotāju interešu nepietiekamas aizstāvības gadījumus un citus būtiskus pārkāpumus.
Lai efektīvāk sasniegtu plānotos mērķus, Valsts kontrole 2014.gadā uzsāka jauna veida komunikāciju ar sabiedrību – par revīzijās atklāto informēja video formātā, jaunajā mājaslapā publicēja informāciju ne tikai par pabeigtajām, bet arī par plānotajām revīzijām, par to, kā noris ieteikumu ieviešana, kāda ir to finanšu ietekme un kas notiek ar pārkāpumu izskatīšanu tiesībaizsardzības iestādēs. Populārākajos sociālajos tīklos sabiedrība tika aicināta sniegt revīzijām noderīgu informāciju, VK pārstāvji devās uz reģioniem, lai klātienē atbildētu uz vietējo iedzīvotāju jautājumiem.
Lai sabiedrība un Saeima iegūtu neatkarīgu vērtējumu par VK darbu, profesionalitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem, tika panākta vienošanās par neatkarīgu darba novērtējuma (peer review) veikšanu, ko īstenos Slovākijas, Polijas, Dānijas, Nīderlandes un ASV augstāko revīzijas iestāžu, kā arī Eiropas Revīzijas palātas pārstāvji.
2015.gadā VK turpinās darbu pie ieteikumu ieviešanas pievienotās vērtības palielināšanas. Noteikto mērķi – panākt, lai katrs VK darba nodrošināšanā ieguldītais 1 EUR nestu valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu 5 EUR apmērā, - plānots pilnībā sasniegt 2017.gadā. Turpināsies arī darbs saistībā ar atbildības stiprināšanu par izdarītajiem pārkāpumiem. Viens no soļiem šī mērķa sasniegšanā - jau šā gada rudenī plānots sākt diskusijas par pilnvaru paplašināšanu, lai VK varētu piemērot sodus par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī vērsties pret vainīgajām amatpersonām, lai atgūtu nodarītos zaudējumus.
Nupat publicētais 2014.gada VK darbības pārskats dod iespēju Latvijas iedzīvotājiem novērtēt, kā strādā viņu intereses aizstāvošā institūcija. Efektīvs un atbildīgs VK darbs ir svarīgs īpaši tagad, kad publiskās finanses ir ierobežotas, bet vajadzības arvien pieaug, uzskata Elita Krūmiņa.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.