Apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt, ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet kādas konkrēti izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietās – norādīts apkopojuma rekomendācijās.

Tiesu prakses analīzei Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa bija atlasījusi 85 pirmās instances tiesas spriedumus, kas pieņemti vienā apgabaltiesā un 26 rajona (pilsētas) tiesās 2012.–2014.gadā. Analizēti arī apelācijas un kasācijas instances nolēmumi šajās lietās. Apkopojuma secinājumi un rekomendācijas apspriestas un akceptētas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē.

Apkopojumā norādīti arī citi vērā ņemami nosacījumi, uzrādot apsūdzību un arī iztiesājot šīs kategorijas krimināllietas. Uzsvērts, ka kukuļņemšanu var izdarīt tikai valsts amatpersona, līdz ar to pareizai nodarījuma kvalifikācijai nozīme ir pie atbildības saucamās personas statusa noskaidrošanai un pamatošanai. Tāpat, kvalificējot kukuļņemšanu, ir būtiski noskaidrot kukuļa priekšmeta pieņemšanas laiku, jo Krimināllikumā ir diferencēta atbildība par kukuli-pateicību un kukuli-uzpirkšanu, pēdējā gadījumā nosakot to bargāku. Secināts, ka praksē nevienveidīgi tiek risināts jautājums par to, ar kuru brīdi kukuļņemšana un kukuļdošana uzskatāmas par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu, kā arī sniegtas rekomendācijas, kad noziedzīgais nodarījums kvalificējams kā kukuļņemšana, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā nodalāma kukuļa pieprasīšana no kukuļa izspiešanas, kā norobežojama kukuļņemšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Pētījums „Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323.panta” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses pētījumi/ Krimināltiesības.