Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.⁶panta pirmā daļa noteic, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāli līdz brīdim, kad stājas spēkā Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā, ir pieejami tikai personām, kurām šādas tiesības noteiktas šajā likumā. Tās ir amatpersonas un institūcijas, kas iesaistītas disciplinārlietas ierosināšanā, sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī pats tiesnesis. Tātad lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāli nav vispārpieejama informācija.

Satversmes tiesa atzinusi, ka Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.⁶panta pirmā daļa ierobežo Satversmes 100.panta pirmajā teikumā nostiprinātās ikvienas personas tiesības iegūt informāciju par tiesu varas darbību, tomēr ierobežojumam ir leģitīms mērķis. Proti, nepieļaut tiesu varas autoritātes mazināšanos un tiesneša ietekmēšanu disciplinārlietas izskatīšanas laikā, kamēr tiek izvērtēts, vai tiesnesis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu. Šāds mērķis ir izvirzīts, lai saglabātu tiesu varas autoritāti. Turklāt, paredzot aizsardzību gan lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu, gan disciplinārlietas materiāliem, tiek gādāts arī par citu personu tiesību aizsardzību, jo disciplinārlietas materiāli var ietvert informāciju par konkrētām tiesneša tiesvedībā esošajām lietām, to dalībnieku privāto dzīvi, komercnoslēpumu un citus aizsargājamus datus. Tādējādi ierobežojums kalpo tādiem Satversmes 116.pantā norādītajiem leģitīmajiem mērķiem kā demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība un citu cilvēku tiesību aizsardzība.

Iepazīstoties ar lietā vērtēto rakstu, kas publicēts interneta ziņu medijā www.kasjauns.lv, kurā, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri, tikušas publiskotas ziņas par pieteicēju, Augstākajai tiesai nerodas šaubas par apgabaltiesas secinājumu pareizību attiecībā uz to, ka parlamentārā sekretāre ir bijis nozīmīgs ziņu avots publikācijas tapšanā, tostarp, apstiprinot, ka runa ir tieši par pieteicēja iespējamiem disciplinārpārkāpumiem. Var pastāvēt šaubas, cik korekti raksta autors ir citējis vai atreferējis amatpersonas teikto, tomēr nav pamata vispārīgi apšaubīt, ka konkrētajā gadījumā ir bijusi sazināšanās ar parlamentāro sekretāri. Tā kā līdz ar ziņām par disciplinārlietām tikusi sniegta (proti, apstiprināta) informācija par konkrēto tiesnesi, tika radīts apdraudējums konkrētā tiesneša autoritātei, jo kompetentā institūcija ir sniegusi informāciju par konkrētu tiesnesi, lai gan līdz lietas izmeklēšanai un galīgā lēmuma pieņemšanai informācija par iespējamo disciplinārpārkāpumu vēl nebija pārbaudīta un juridiski novērtēta.

Administratīvā rajona tiesa, izskatot lietu pirmajā instancē 2012.gada 25.aprīlī daļēji apmierināja pieteikumu, atzīstot par prettiesisku Tieslietu ministrijas faktisko rīcību, sniedzot informāciju un nosakot 500 latu morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu sakarā ar Tieslietu ministrijas apelācijas sūdzību, taisīja analoģisku spriedumu.