“Šodien no tiesnešu puses izskanēja ne tikai problēmas, bet arī konkrēti risinājumi, kā tiesas padarīt pieejamākas un to darbs būtu raitāks. Guvām pārliecību, ka joprojām ir daudz iespēju pilnveidot procesuālo regulējumu, tādēļ aicinu Tieslietu ministriju apkopot šīs idejas un vērsties parlamentā ar likumdošanas iniciatīvām – esam atvērti visiem priekšlikumiem, kas vērsti uz tiesu pieejamību uzlabošanu,” norāda S.Āboltiņa.

Pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies lietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā tiesu instancē. Krimināllietas tiek izskatītas salīdzinoši ātrāk – vidēji 5,5 mēnešos, savukārt civillietu izskatīšana rajonu (pilsētu) tiesās ilgst vidēji gadu, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotā informācija. Garākie termiņi ir administratīvajās apgabaltiesās, kuras lietu skata vidēji gadu. Savukārt visnoslogotākās ir Rīgas tiesu apgabala tiesas.

Vairāki deputāti aicināja statistikas datus uzlūkot kritiski, norādot, ka “vidējā temperatūra slimnīcā” neraksturo problēmgadījumus, kad atsevišķu publisku rezonansi guvušu lietu izskatīšana ilgst gadiem un grauj sabiedrības ticību tiesu varai. Nepieciešams analizēt tieši šādas situācijas un piedāvāt risinājumus, kā no tām izvairīties.

“Iemesli ilgajiem tiesu procesiem ir dažādi, objektīvākais no tiem – lietas lielais apjoms un sarežģītība. Taču, kā deputātiem šodien apliecināja tiesneši, netrūkst gadījumu, kad ir skaidri redzams - lietas tiek apzināti vilktas garumā, tā nepamatoti noslogojot tiesas. Pārsteidzoši bija dzirdēt, ka lielu daļu no Administratīvās apgabaltiesas darba veido lietas, kurās Valsts ieņēmumu dienests pārsūdz spriedumu pārsūdzības pēc, turklāt tiesā nereti šo iestādi bieži pārstāv slikti sagatavojušies un nekompetenti darbinieki, kuri nepārzina lietas materiālus,” pauž S.Ābotiņa.

Apakškomisijas sēdē izskanēja virkne priekšlikumu turpmākai rīcībai, lai mazinātu tiesu noslogotību. Starp tiem ir iespēja atsevišķos gadījumos lietā negatavot pilno spriedumu, apelācijas atļauju ieviešana, tiesas nodevu ieviešana vai palielināšana par atsevišķām procesuālām darbībām, kā arī striktāki noteikumi lietu izskatīšanai kasācijas instancē, sabiedrībā nostiprinot apziņu, ka Augstākā tiesa nav trešā instance, kura lietu izskata pēc būtības. Tāpat tiesneši rosināja izskatīt iespēju palielināt tiesnešu skaitu atsevišķās tiesās.

Likumdevējs jau iepriekš veicis virkni pasākumu tiesu noslodzes mazināšanai, norāda apakškomisijas vadītāja. Tostarp tiesām nodrošināta iespēja nodot lietu ātrākai izskatīšanai mazāk noslogotā tiesā, ieviestas alternatīvas strīdu risināšanas metodes – mediācija un jauns šķīrējtiesu regulējums -, uzsākta tiesu teritoriju pārskatīšana un tiek turpināta pāreja uz tīrajām tiesu instancēm, atsakoties no līdzšinējām Augstākās tiesas palātām.