2015.gada sākumā tiesībsargs veica izpēti par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nepieciešamību administratīvajā procesā. Pētījuma ietvaros tiesas, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības tika lūgtas sniegt informāciju par advokātu piesaisti iestādes interešu pārstāvēšanai administratīvajos procesos laika posmā no 2013.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 1.janvārim, lai noskaidrotu, vai šāda iestāžu prakse ietekmē lietu izskatīšanu tiesā un vai tas var kavēt privātpersonu tiesības uz taisnīgas tiesas ievērošanu.
Lai arī Administratīvā procesa likumā ir nostiprināts objektīvās izmeklēšanas princips, praksē ir pierādījies, ka mazaizsargātās iedzīvotāju grupas bieži vaicā pēc palīdzības administratīvajā procesā, tomēr saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību administratīvajās lietās nevar. Savukārt valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un to izveidotās kapitālsabiedrības, lai arī to struktūrā izveidoti juridiskie dienesti vai tiek nodarbināti juristi, mēdz algot par budžeta līdzekļiem advokātus, juristus administratīvajās tiesvedībās.
Valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sniegtie dati liecina:
Aptaujātās tiesas kopumā kritiski vērtēja iestāžu ārpakalpojumu saņemšanu pārstāvībai tiesās, uzsverot, ka iestādes pozīcija tiesā jāpārstāv kvalificētam iestādes juristam, un tikai izņēmuma gadījumā sevišķi sarežģītās lietās būtu pieļaujams piesaistīt ārējos juridisko pakalpojumu sniedzējus. Par valsts apmaksātās juridiskās palīdzības administratīvajā procesā nepieciešamību tiesa primāri uzsvēra objektīvās izmeklēšanas principa nozīmi un tiesu aktīvo lomu administratīvo lietu izskatīšanā, taču atzina, ka valsts apmaksāta juridiskā palīdzība varētu būt vēlama lietās, kuras ir sarežģītas, papildus uzsverot, ka vērā ņemamas katras personas individuālās īpašības, piemēram, vecums, izglītība u.c.
Ievērojot minēto, tiesībsargs pozitīvi vērtē Tieslietu ministrijas rīcību, izstrādājot grozījumus Administratīvā procesa likumā, paredzot personai valsts apmaksātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu sarežģītās lietās. Tomēr no tiesībsarga mandātā ietvertās funkcijas – labas pārvaldības principa ievērošanas valsts pārvaldē – aspekta īpaši uzsverams, ka publiskām personām ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 9.1pantā ietvertais aizliegums slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.
Arī 2015.gada ikgadējā tiesībsarga konferencē tiesībsargs izteica kritiku par advokātu piesaisti valsts un pašvaldību iestāžu interešu pārstāvēšanai administratīvajos procesos. Atbildot uz tiesībsarga bažām, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētaja Veronika Krūmiņa norādīja, ka nevar apgalvot, ka tas ietekmē privātpersonu tiesības uz taisnīgu tiesu, taču šāda ārpakalpojuma izmantošana tērē valsts budžeta resursus, kas varētu tikt izmantoti valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojuma paplašināšanai. Turklāt bieži vien šis ārpakalpojums vispār nedod nekādu pienesumu tiesvedības procesam. V.Krūmiņa uzskata, ka iestādes pozīciju tiesā būtu jāpārstāv kvalificētam iestādes juristam, kurš specializējas tiesvedības jautājumos. Vienīgi izņēmuma gadījumā, kad tiek izskatīta sevišķi sarežģīta lieta, būtu pieļaujams iestādei piesaistīt ārējos juridisko pakalpojumu sniedzējus. Vienlaikus nav pieņemama tāda iestādes pārstāvja piedalīšanās procesā, kurš tikai formāli atsaucas uz administratīvajā aktā iekļauto argumentāciju, bet nespēj kvalitatīvi atspēkot privātpersonas iebildumus vai arī diskutēt par tiesu prakses kļūdām.*
* Skat.: http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2015/decembris/7411-tiesibsarga-konference-aktualize-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-nozimi-administrativajas-lietas/.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.