Lai ar apgabaltiesu un rajonu tiesu tiesnešiem pārrunātu aktuālus krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumus, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneši dodas uz tiesu apgabalu tiesnešu sanāksmēm – pagājušajā nedēļā Vidzemes apgabaltiesā, šajā piektdienā – Rīgas apgabaltiesā, aprīlī – uz Zemgales apgabaltiesu.
Ar Vidzemes tiesu apgabala tiesnešiem tikās Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe un tiesnesis Pēteris Opincāns, uz sarunu ar Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem departamenta priekšsēdētājs dosies kopā ar tiesnesi Aiju Brantu, bet uz Zemgali – ar tiesnesi Artūru Freibergu. Šogad departamenta izbraukumos pievienojas arī departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis, viņš tiesnešus informē par likumdošanas aktualitātēm krimināltiesību jomā.
Uz tiesnešu sanāksmēm reģionos Krimināllietu departaments dodas jau otro gadu, un departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe novērtē to nozīmi: „Klātienes tikšanās ir vērtīgas, jo ne tikai analizējam kļūdas, ko kasācijas instance redz zemāku instanču darbā, bet uzklausām arī apgabaltiesu un rajona tiesu tiesnešu viedokli par likumu piemērošanas problēmām. Jautājumi, ko pārrunājam, ir aktuāli visu instanču tiesnešiem, iztiesājot krimināllietas.”
Krimināllietu departaments apkopo un analizē kasācijas instances tiesas lēmumus, ar kuriem grozīti vai atcelti zemāko instanču nolēmumi. Līdz ar to sarunas ar tiesnešiem reģionos ir gan par apelācijas un pirmās instances raksturīgākajām kļūdām kopumā, gan arī tieši katram reģionam aktuālākajām problēmām.
Statistika rāda, ka no visām 2015.gadā Krimināllietu departamentā kasācijas kārtībā izskatītajām lietām 62% lietās atteikts pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā, 12% nolēmums atstāts negrozīts, 23% nolēmums atcelts pilnībā vai daļā, 1% nolēmumu grozīts, bet 2% kasācijas tiesvedība izbeigta.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.