Tikšanās laikā viesi guva informāciju par Latvijas tiesu sistēmu, kā arī par tiesu sistēmas reformu, kas paredz pāreju uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu. Viesi jautāja par piesēdētāju institūtu Latvijā un par tiesnešu iecelšanu, kā arī par tiesu finansējumu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs dalījās pieredzē arī par informācijas tehnoloģiju, proti, videokonferences režīma, pielietošanu tiesas procesā apsūdzētā tiesību uz aizstāvību kontekstā, kā piemēru minot konfidencialitātes nodrošināšanu, apsūdzētajam konsultējoties ar aizstāvi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs pastāstīja viesiem arī par Tieslietu padomes funkcijām un sastāvu, komunikāciju ar sabiedrību un disciplinārlietu izskatīšanas kārtības reformu, kas paredz vienotas apelācijas instances izveidošanu visu tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietu pārsūdzēšanai. Priekšsēdētājs piezīmēja, ka Augstākā tiesa un Tieslietu padome šo variantu neatbalsta.

Tiekoties ar Dānijas tiesu priekšsēdētāju delegāciju, tika apspiesta arī otra Latvijas tiesu sistēmas reforma, kas paredz rajonu (pilsētu) tiesu pakāpenisku apvienošanu, tādējādi samazinot rajona (pilsētu) tiesu skaitu un pārveidojot līdzšinējās tiesas par tiesu namiem. Viesi dalījās Dānijas pieredzē šajā jomā. Kā minēja Dānijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Pols Sēgards, Dānijā šāda reforma tika īstenota pirms 10 gadiem, un tās rezultātā ar 2007.gada 1.janvāri rajonu tiesu skaits tika samazināts no 82 līdz 24 tiesām. Šobrīd Dānijā lielākā ir Kopenhāgenas rajona tiesa, kurā strādā 41 tiesnesis, bet mazākā – Bornholmas tiesa ar diviem tiesnešiem.

Reformas rezultātā mazinājās lietu izskatīšanas termiņi, palielinājās tiesu darba efektivitāte. Reforma arī veicināja vienveidīgu likumu piemērošanu.

Vizītes noslēgumā viesi apmeklēja Augstākās tiesas muzeju un devās ekskursijā pa vēsturisko Tiesu pili.