„Ģerboņi simbolizē piederību kādai teritorijai, novadam, dzimtai, Latvijai. Vienlaikus tie simbolizē arī mīlestību, vēlmi lepoties un nest tālāk pasaulē savas pilsētas, novada, pagasta grafisko zīmi, savdabību,” Saeimas Sarkanajā zālē atklājot izstādi, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Atklāšanā piedalījās arī izstādes veidotāji - mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs.

Ģerbonim kā īpašam pašapliecināšanās simbolam un tradīcijām apvītai reprezentācijas zīmei ir turpat 800 gadus sena vēsture, un pirmsākumi pilsētu simbolikas attēlojumam meklējami 13. gadsimta sākumā. Vēsturiskā simbolika laika gaitā piedzīvoja ne mazums pārmaiņu - Latvija zaudēja ne tikai valsts ģerboni kā valsts identitātes zīmi, bet arī pilsētu vēsturisko heraldisko simboliku.

Pilsētu simbolikas atjaunošana Latvijā aizsākās līdz ar Atmodas kustības sākumu, un līdz 1993. gadam tika atjaunoti visi 20. gadsimta sākumā tapušie Latvijas pilsētu ģerboņi, kā arī izveidots mūsdienu prasībām atbilstošs valsts ģerboņa zīmējums.

Patlaban līdzās atjaunotajiem vēsturiskajiem ģerboņiem savas vietas simbolika ir arī turpat trijiem simtiem atjaunotās valsts laikā pilsētu tiesību ieguvušajām pilsētām, kā arī pagastiem un novadiem. Savi ģerboņi izveidoti arī daudzām valsts institūcijām, un populāra kļūst korporatīvā simbolika, kā arī dzimtu ģerboņi.

Latvijas pilsētu, pagastu un novadu ģerboņu izstāde Saeimas Sarkanajā zālē būs apskatāma arī Muzeju nakts apmeklētājiem sestdien, 21. maijā.