Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 50. panta piekto daļu Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un vada tās.

Pieteikums par atlīdzinājumu sakarā ar Valsts policijas bezdarbību, neinformējot apcietinātas personas ģimenes locekļus, pakļauts administratīvajai tiesai

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments bija vērsis pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar lūgumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu lietā, kurā pieteicēja iesniegusi tiesā pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu sakarā ar Valsts policijas amatpersonu rīcību, nepaziņojot pieteicējai par viņas vīra aizturēšanu, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 247. panta pirmā daļa.

Attiecībā uz personu, kurai piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, ģimenes neinformēšana par piemēroto procesuālo piespiedu līdzekli un atrašanās vietu atzīstama par kriminālprocesuālu darbību. Persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais piespiedu līdzeklis, ģimenes locekļu neinformēšanu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus ģimenes locekļu neinformēšana par personas apcietināšanu un šīs personas atrašanās vietu var radīt arī šīs personas ģimenes locekļu tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību iespējamu aizskārumu. Taču atšķirībā no apcietinātās personas tās ģimenes locekļi neietilpst to personu lokā, kurām būtu tiesības pārsūdzēt viņu neinformēšanu Kriminālprocesa likuma normu kārtībā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji atzina, ka tādējādi attiecībā uz apcietinātās personas ģimenes locekļiem Valsts policijas bezdarbībai, neinformējot viņus par apcietinātajai personai piemēroto piespiedu līdzekli un tās atrašanās vietu, nepiemīt kriminālprocesuālas rīcības raksturs. Tā atbilst faktiskajai rīcībai Administratīvā procesa likuma 89. panta izpratnē, un pieteicējas pieteikums ir pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Attiecīgi arī prasījums par atlīdzinājumu saistībā ar minēto faktisko rīcību ir izskatāms administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmums

Sūdzība par Kārtības policijas pārvaldes lēmuma par administratīvās lietvedības laikā izņemto priekšmetu nodošanu iznīcināšanai atcelšanu pakļauta vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesai

Izskatot Rīgas rajona tiesas tiesneses ierosināto jautājumu par lietas pakļautībusūdzībai administratīvā pārkāpuma lietā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji atzina, ka lēmums par rīcību ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtajiem priekšmetiem ir lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un ir izskatāms rajona (pilsētas) tiesā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā „Administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšana rajona (pilsētas) tiesā” noteiktajā kārtībā.

Lēmuma tiesiskā daba nemainās atkarībā no tā, vai šis lēmums pieņemts reizē ar lēmumu par lietas izbeigšanu vai atsevišķi, proti, ja rajona (pilsētas) tiesa jautājumu par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem nosūtījusi izskatīšanai iestādei  – Kārtības policijas pārvaldei.

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmums