Plenārsēdi atklāja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš savā runā uzsvēra zinātnisko diskusiju nozīmību: „Šādas zinātniskas diskusijas ir vajadzīgas Latvijas valstī un ne tikai par ārpolitikas jautājumiem. Sabiedrībai un īpaši politiķiem ir nepieciešams dzirdēt zinātnieku analīzi un vērtējumu par mūsu aktuālajiem jautājumiem.”

Prezidents arī akcentēja Universitātes pagājušā gada nozīmīgos pētījumus, ar ko varam lepoties - LU Matemātikas un informātikas institūta kopīgo darbu un sekmīgo sadarbību ar komersantiem zināšanu pārnesē, kas radījusi produktus, kurus izmanto starptautiskās korporācijas, kā arī polārpētnieku ekspedīciju uz Grenlandi un atklājumus par klimata pārmaiņu ietekmi uz putnu skaitu dažādos kontinentos. „Tas apliecina mūsu spējas piedalīties tādu jautājumu risināšanā, kas skar visus pasaules iedzīvotājus, ” tā Raimonds Vējonis.

„Latvijas zinātniekiem nepieciešams aktīvāk iesaistīties starptautiskajos zinātniskajos procesos. Ir vajadzīga zinātnieku pārrobežu sadarbība starptautiski atzītos pētījumos, kas Latvijas vārdam ļautu izskanēt Eiropas un pasaules līmenī,” uzskata Valsts prezidents.

„Es ceru, ka 75. konference dos simbolisku ievadu un palīdzēs risināt un pieņemt lēmumus gan starptautiskajā ekonomikā, gan politikā, meklējot jaunus risinājumus. Latvijas Universitāte ir definējusi pētījumu virzienus un pašlaik precizē, kā darbosies nākamos piecus gadus,” atklājot plenārsēdi akcentēja LU rektors Indriķis Muižnieks. „Taisni iesim izglītībā, un tā tiks pilnveidota, pa kreisi iesim, – attīstīsies zinātne, pa labi dosimies, – augs inovācijas. Šie ir trīs Latvijas Universitātes virzieni, kur vēlamies iet, kur daudz jau esam paveikuši. Esmu pārliecināts, ka šādas konferences ir labs sākums zinātnes izaugsmei, un tas ir labs mudinājums rast jaunas starptautiskas sadarbības iespējas.”

Plenārsēdē ar priekšlasījumu  „Cīņa par demokrātiju – Latvijas un Eiropas Savienības tuvākās nākotnes izaicinājumi” uzstājās Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.

Viņš uzsvēra to, ka demokrātija valstī pastāv tad, ja pilsoņu vidū ir vienprātība par demokrātisko politisko morāli. Mūsdienās demokrātiskajai iekārtai radušies vairāki jauni izaicinājumi – populisms, manipulācijas ar indivīda un sabiedrības domu, cilvēka privātuma, autonomijas apdraudēšana, un demokrātiskās idejas erozija, privātās sfēras izzušana. Šie apdraudējumi deģenerē demokrātiju.

E. Levits uzskata: „Lai cīnītos pret populismu, jālabo populistu uzrādītās problēmas, jāapzinās diskursa robežas ar populistiem. Savukārt cīņā pret privātuma apdraudēšanu svarīgi apzināties autonomijas nepieciešamību, neatdot to par stikla pērlītēm. Un pret demokrātiskās idejas eroziju palīdz demokrātijas jaudīguma izcelšana un demokrātijas alternatīvu tukšuma uzrādīšana.”

LU profesors Inesis Feldmanis LU 75. zinātniskās konferences plenārsēdes dalībniekus iepazīstināja ar priekšlasījumu „Latvijas starptautiskā atzīšana”. Viņš stāstīja par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, kas bija starptautiski ļoti sarežģīts un grūts process vairāku gadu garumā. Feldmanis savā priekšlasījumā ieskicēja vairākus vēsturiskus notikumus, piemēram, tādu mazāk zināmu faktu kā Latvijas kara pieteikšana Vācijai, kas apgrūtināja Latvijas valsts de iure atzīšanu.

Pirms LU 75. konferences svinīgās atklāšanas Valsts prezidents tikās ar LU rektoru I. Muižnieku un profesoru Mārci Auziņu, lai pārrunātu Latvijas prezidentu lasījumu cikla atjaunošanu, kura ietvaros uz Latviju tiktu aicināti pasaules dižākie prāti eksakto un humanitāro zinātņu jomā, lai akadēmiskajai sabiedrībai būtu iespēja iepazīties ar pasaules attīstības veidotāju idejām.