Augstākā tiesa lēmumā norādījusi, ka apstāklis, ka 2014. gadā Latvijas Republikā tika ieviests eiro, neatbrīvo no kriminālatbildības personas, kuras pirms eiro ieviešanas izdarījušas tobrīd Latvijas Republikā apgrozībā esošu viltotu monētu izgatavošanu. Augstākā tiesa noraidīja apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzībā minēto argumentu, ka Eiro ieviešanas kārtības likuma normas būtu jāsaista ar Krimināllikuma 5. panta otrajā daļā noteikto labvēlīguma principa ievērošanu un tā attiecināšanu uz Krimināllikuma piemērošanu. Krimināllikuma 5. panta nosacījumi, kas regulē Krimināllikuma spēku laikā, attiecas tikai uz gadījumiem, kad izlemjams jautājums par apsūdzētajam labvēlīgākas vai nelabvēlīgākas Krimināllikuma normas piemērošanu. Apsūdzētajam nav inkriminētas darbības par latu vai santīmu monētu viltošanu laikā, kad Latvijas Republikā, kā maksāšanas līdzeklis ir ieviests eiro.

Izskatot lietu pirmās instances tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu Krimināllikuma 192. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā par to, ka viņš līdz 2011. gada 10. februārim izdarīja viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu monētu izgatavošanu, glabāšanu nolūkā tās izplatīt, kā arī šāda viltojuma izplatīšanu. Apsūdzētais izgatavoja 1155 viltotas 50 santīmu monētas un tās nodeva citai personai, kura tās laida apgrozībā. Pirmās instances tiesa apsūdzētajam noteica sodu brīvības atņemšana uz 2 gadiem 6 mēnešiem un piedzina kaitējuma kompensācijas par labu AS „SEB Banka” un SIA „Rīgas satiksme”.

Rīgas apgabaltiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par apsūdzētajam noteikto sodu. Apelācijas instances tiesa atzina, ka kriminālproces nav pabeigts saprātīgā termiņā un, piemērojot Krimināllikuma 49.¹panta pirmās daļas 1. punktu, apsūdzētajam noteica sodu brīvības atņemšana uz 2 gadiem.