Kriminālprocesa likuma 463. panta pirmā daļa noteic, ka apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta. Tiesu prakses apkopojuma mērķis bija apzināt tiesu praksi Kriminālprocesa likuma 464., 465. panta piemērošanā, proti, iztiesāšanā bez apsūdzētā piedalīšanās un iztiesāšanā apsūdzētā prombūtnē (in absentia), konstatēt problēmjautājumus tiesu praksē un iespējamās nepilnības procesuālajā regulējumā.

Vērtējot tiesu prakses atbilstību spēkā esošajām tiesību normām, veikta kriminālprocesuālo tiesību normu analīze, pievēršot uzmanību galvenokārt nacionālā līmeņa normu analīzei. Tiesu nolēmumu apskatā kopumā analizēti 116 Latvijas tiesu nolēmumi, ko izpētei atlasīja Augstākā tiesa. Analizēto nolēmumu kopums aptver Augstākās tiesas nolēmumus, kā arī spēkā stājušos (ar atsevišķiem izņēmumiem) Latvijas tiesu nolēmumus, kas pieņemti, izskatot krimināllietas pirmajā un apelācijas instances tiesā.

Pētījumam pievienoti arī Kristīnes Stradas‑Rozenbergas kopējie secinājumi par tiesu praksi šajos jautājumos.

Tiesu prakses apkopojums apspriests Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē 2017. gada 1. februārī, un, lai novērstu nepamatotu apsūdzētā tiesību ierobežošanu un tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumus, publicētajam apkopojumam pievienoti ieteikumi tiesām.

Apkopojums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā Judikatūras sadaļā tie Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesības

Lai sniegtu salīdzinošu ieskatu pamattiesību nodrošināšanā šajos jautājumos, Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavoja pētījumu par starptautisko tiesu praksi krimināllietu iztiesāšanā bez apsūdzētā piedalīšanās un apsūdzētā prombūtnē.

Pētījuma mērķis ir apzināt Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas un citu starptautisko tiesu praksi, kas var būt noderīga Kriminālprocesa likuma 464. un 465. panta piemērošanā. Apkopojuma pamatā ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu atziņas lietās, kas izlemtas līdz 2016. gada maijam. Apkopojumā aplūkoti tādi jautājumi kā valsts pienākums sazināties ar apsūdzēto un informēt par lietas iztiesāšanu, apsūdzētā atteikšanās no tiesībām piedalīties lietas iztiesāšanā, tiesības uz aizstāvja sniegtu juridisko palīdzību, tiesības uz lietas pārskatīšanu pēc būtības, kā arī personu, kuru krimināllieta iztiesāta viņu prombūtnē, tiesības uz lietas izskatīšanu kasācijas instances tiesā. Pētījums sniedz ieskatu arī starptautisko tiesu procesuālajā regulējumā līdzīgos gadījumos.

Pētījumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Mag.iur. Aleksandrs Potaičuks.

Apkopojums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā Judikatūras sadaļā pie ECT nolēmumu arhīvs/ ECT spriedumu apkopojumi