Pētījuma nozīme

Deliktu tiesības kā civiltiesību daļa ir relatīvi bieži piemērojamas tiesiskās attiecībās, kuras rodas citas personas tiesību, tiesisko interešu vai labumu ārpuslīgumiska aizskāruma gadījumā. Civillikumā ietvertais no delikta izrietošo tiesisko attiecību normatīvais regulējums pieņemts 1937. gadā, lielu daļu no Civillikumā ietvertajām normām pārņemot no 1864. gada Vietējo likumu kopojuma III daļas regulējuma. „Ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, kā arī ikdienas apstākļu izmaiņas, kļūst aktuāls jautājums, vai Latvijas deliktu tiesību normatīvais regulējums ir pietiekams un 21. gadsimta apstākļiem atbilstošs, lai nodrošinātu delikttiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un vai pastāv iespējas spēkā esošo normatīvo regulējumu uzlabot, padarot to efektīvāku, pilnīgāku un tiesību sistēmā iederīgāku, kā arī veicināt noteiktas judikatūras veidošanos attiecībā uz deliktu tiesību piemērošanu,” skaidro Jānis Kubilis.

Pētījuma galvenā būtība un novitāte

J. Kubiļa izstrādātā promocijas darba mērķis ir norādīt un pamatot galvenos virzienus, kā modernizēt Latvijas vispārējās deliktu tiesības, lai tās būtu 21. gadsimta apstākļiem atbilstošas, iekšēji saskaņotas, taisnīgu un samērīgu delikttiesisko attiecību risinājumu veicinošas un lai šo tiesību normu noteikumu piemērošanas rezultātā efektīvi tiktu sasniegti tiesību mērķi. Autors norāda, ka „Latvijas deliktu tiesību modernizācijas galvenie virzieni ir saistīti ar Latvijas normatīvā regulējuma harmonizāciju ar vadošajām Eiropas deliktu tiesību koncepcijām un pamatnostādnēm, saglabājot Civillikuma unikālās un Latvijas tiesiskajām tradīcijām raksturīgās iezīmes. Latvijas deliktu tiesību pilnveidošana arī ir saistīta ar Eiropas valstu regulējumam, prakses tendencēm, Eiropas deliktu tiesību modernizācijas un unifikācijas projektu un tiesību doktrīnas atziņām atbilstošas un konsekventas tiesību interpretācijas un piemērošanas veicināšanu”.

Lai pētījuma mērķi sasniegtu, J. Kubilis apzinājis un analizējis Latvijas normatīvā regulējuma un tiesību piemērošanas prakses problēmas un pilnveidošanas iespējas, veicis dažādu Eiropas valstu tiesību doktrīnas un prakses izpēti un analizējis Latvijas un ārvalstu normatīvā regulējuma un unifikācijas projektus deliktu tiesību jomā, vērtējis doktrīnas atziņas, tiesisko regulējumu, koncepcijas un to lietderību un praktisku piemērojamību Latvijas deliktu tiesību normu pilnveidošanai un tiesību piemērošanas prakses attīstības veicināšanai. Autors savā promocijas darbā piedāvā veidus, kā ieviest Latvijas tiesību sistēmā nepieciešamo tiesisko regulējumu, kā arī iestrādāt atsevišķas doktrīnas un unifikācijas projektu atziņas. Darbā iezīmētas arī Civillikuma deliktu tiesību normu interpretācijas un piemērošanas modernizēšanas iespējas, kas atbilst 21. gadsimta tiesu prakses un teorijas atziņām un var palīdzēt veicināt noteiktas un stabilas judikatūras veidošanos. Autors izstrādājis dažādu tiesību institūtu definīcijas, kā arī piedāvā normatīvo aktu grozījumu teksta redakcijas identificēto tiesību modernizācijas un pilnveidošanas iespēju īstenošanai likumdošanas ceļā.

Zinātniskā grāda pretendenta darbu recenzējis Biznesa augstskola "Turība" profesors, Dr.iur. Jānis Načisčionis, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors, Dr.iur. Vadims Mantrovs un Bristoles Universitātes Lielbritānijā (University of Bristol) profesors Kens Olifants (Ken Oliphant).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks LU Juridiskās zinātnes nozares civiltiesību apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē. Sēde ieplānota 2017. gada 25. aprīlī, plkst. 12.00 Juridiskās fakultātes tiesas zālē (8. auditorija, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).