Atbilstoši Nacionālās drošības likumam, kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Kritiskās infrastruktūras objektos ir nepieciešams augsts drošības režīms, jo to iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana var apdraudēt nacionālo drošību un valsts pārvaldību.

Izvērtējot pastāvošos riskus un citu valstu pieredzi, ir konstatēti trūkumi esošajā regulējumā, kas neļauj pilnvērtīgi un efektīvi plānot un īstenot kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz valsts funkciju īstenošanu.

Lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objektu normālu funkcionēšanu, ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi ,,Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 496 ,,Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība””.

Turpmāk par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu varēs norīkot personu, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā, vienlaikus nosakot, ka šo nosacījumu nepiemēro par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajai personai, kuru atbilstoši kompetencei ir pārbaudījušas valsts drošības iestādes.

Informācijai par kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām tehnoloģiskām iekārtām vai pakalpojumiem turpmāk jābūt apkopotai katrā objektā, tādējādi nodrošinot augstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmeni. Kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu noteiks par infrastruktūras drošību atbildīgā persona. Minētais saraksts iesniedzams attiecīgajai valsts drošības iestādei.

Tāpat noteikts, ka, ja Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka persona neatbilst šo noteikumu 26. punktā noteiktajām prasībām, drošības iestāde iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.

Paredzēts papildināt to subjektu loku, kurus valsts drošības iestādēm ir tiesības pārbaudīt saistībā ar piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, ar komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem.

Tāpat arī paredzēts, ka turpmāk ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, būs jāorganizē teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem.

Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Līdz ar to turpmāk būs noteikta nepieciešamība saskaņot kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu, fotografēšanu ar  kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”.

* Ministru kabineta noteikumi ,,Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 496 ,,Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība””