Līdz ar to 2. oktobrī Augstākajā tiesā ieradās Igaunijas Augstākās tiesas Krimināllietu palātas tiesnesis Ēriks Kergandbergs (Eerik Kergandberg), kurš Latvijas tiesu sistēmu pētīs un salīdzinās ar Igaunijas praksi veselu divu nedēļu garumā.

Savu interesi Latvijas Augstākās tiesas darbā tiesnesis pamato ar to, ka pēc neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta 90. gados Igaunija un Latvija sāka reformēt savas tiesu sistēmas līdzīgā veidā – piemērojot Eiropas Savienības tiesību aktus. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse ir sniegusi ieguldījumu attiecīgo tiesu sistēmu attīstībā. Tomēr saziņa ar Latvijas kolēģiem ir atklājusi, ka mūsu tiesu sistēmas ar laiku ir uzsākušas dažādus attīstības ceļus. Pēc Ērika Kergandberga domām nebūtu rodams labāks veids, lai izvērtētu Igaunijas tiesu sistēmas pozitīvos un negatīvos aspektus, kā salīdzinot to ar Latvijas tiesu sistēmu.

Pats tiesnesis par savu interesi dalībai apmaiņas programmā izsakās šādi: „Pēc neatkarības atjaunošanas, apmēram pirms ceturkšņa gadsimta mūsu valstu juristu, tostarp tiesnešu, skatiens galvenokārt tika vērsts uz horizontu jeb Briseli. Kaut arī ne visa horizontā redzamā informācija bija nepārprotami skaidra un akceptējama, redzētais bez šaubām, ir ļāvis mums ņemt vērā daudz noderīgas informācijas mūsu pašu tiesiskās vides attīstībai.

Tomēr ceturtdaļa gadsimta ir pietiekami ilgs laiks, lai vērstu mūsu acis (kas mēdz nogurt pēc ilgstošas skatīšanās vienā punktā) nedaudz zemāk un prom no horizonta un patstāvīgi analizētu, kas tieši ir noticis divdesmit piecu gadu laikā. Šis uz leju un prom no horizonta vērstais skatiens īpaši attiecināms uz mūsu kaimiņiem, kas Igaunijas gadījumā, protams, nozīmē Latviju kā vienu no primārajām izvēlēm.

Attiecības starp Igaunijas un Latvijas tiesnešiem ir bijušas diezgan tuvas un personiskas visā laika periodā pēc neatkarības atgūšanas. Mēs esam spējuši apspriest būtiskus tiesiskus jautājumus dažādās konferencēs un citās sanāksmēs un esam konstatējuši, ka mūsu kaimiņvalstu tiesību normas atšķiras no mūsu tiesību normām. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Igaunijā nav tiesnešu (vai citu juristu), kuri pietiekami detalizēti pārzinātu mūsdienu Latvijas Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, nemaz nerunājot par valsts tiesu praksi.

Es neesmu tik naivs, lai uzskatītu, ka divu nedēļu laikā spēšu kļūt par Latvijas krimināltiesību speciālistu. Tomēr es ceru, ka šajā laika posmā spēšu atklāt dažas sfēras Latvijas krimināltiesību jomā, kuru detalizēta izpēte Igaunijas juristam šķiet saistoša, veicot salīdzinošo tiesību analīzi.”

Programmas ietvaros tiesnesis ne tikai sadarbosies ar Latvijas Augstākās tiesas kolēģiem, bet viesosies ar Rīgas apgabaltiesā, Satversmes tiesā un citās tiesu sistēmas institūcijās.