Pārskata ietvaros aplūkoti jautājumi attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzības sistēmu kopumā, gan arī konkrētai nozarei piekritīgi jautājumi - bērnu tiesības uz izglītību, veselību, aizsardzību pret vardarbību, tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē bērnu, jautājumi attiecībā uz nepavadīto patvēruma meklētāju tiesību aizsardzību un daudzi citi.

Piemēram, īstenojot Komitejas ieteikumus par to, lai veicinātu vienotu izpratni par bērna interešu prioritātes principa ievērošanu valsts un pašvaldību rīcībpolitikās, kā arī veicinātu institūciju, sabiedrisko organizāciju un citu fizisku un juridisku personu saskaņotu darbību bērnu tiesību aizsardzībā, labklājības ministra vadībā 2017. gada augustā ir izveidota Bērnu lietu sadarbības padome. Tās sastāvā ir nevalstiskās organizācijas, tiesībsargs, Valsts prezidenta kanceleja, ministri un ministriju pārstāvji, nozares eksperti un sabiedrībā atzīti viedokļa līderi.

Attiecībā uz ieteikumu veikt papildu darbības, lai samazinātu bērnu mirstību ārēju cēloņu ietekmē, it īpaši veikt papildu darbības, lai novērstu bērnu pašnāvības 2016. gadā īstenots nodarbību cikls “Izzini sevi - saproti citus!” piekto līdz septīto klašu skolēniem cieņpilnas attieksmes un komunikācijas kultūras veicināšanai izglītības iestādē. Triju savstarpēji tematiski saistīto nodarbību cikls organizēts izglītojot un caur dažāda veida praktiskiem uzdevumiem veicinot izpratni par cilvēka emocijām, uztveres unikalitāti, sekmīgu komunikāciju ar apkārtējiem, pašizpratni un atšķirīgā pieņemšanas nozīmi, tādējādi uzlabojot “psiholoģisko klimatu” klasē un veicinot empātiju.

Izvērtējot Komitejas rekomendāciju izstrādāt sistēmu, lai izvērtētu, kā bērnu viedoklis tiek ņemts vērā, plānojot, ieviešot, uzraugot un izvērtējot politikas, kas saistītas ar bērnu tiesībām, paredzēts ieviest uz vienotiem standartiem balstītu novērtējumu tam, kā un cik lielā mērā tiek ievērotas bērna tiesības tikt uzklausītam un piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē bērnu, piemēram, aizgādības lietās, adopcijas lietās, kā arī lietās, kur bērns ir cietis no vardarbības vai cita likumpārkāpuma, lietās, kur bērns ir izdarījis likumpārkāpumu vai ir liecinieks. Tāpat izvērtējums aptver tādas bērnam nozīmīgas dzīves sfēras kā izglītība, veselība, kultūra u.c.

Kā pozitīvs piemērs bērnu viedokļa uzklausīšanas nodrošināšanai ir jāpiemin Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteja - ar Kultūras ministrijas (KM) atbalstu izveidota konsultatīva, koordinējoša un organizatoriska institūcija, kuras mērķis ir veicināt KM ar jauniešiem saskaņotas darbības īstenošanu, plānojot un īstenojot Latvijas valsts simtgades svētku programmu, kā arī veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un svētku organizēšanā.

Attiecībā uz ieteikumu izstrādāt integrētu informācijas sistēmu, lai varētu vispusīgi analizēt vardarbību pret bērniem, tagad ziņas par reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, uzsāktajiem kriminālprocesiem un tajos pieņemtajiem procesuālajiem lēmumiem, tai skaitā arī ziņas un procesuālie lēmumi par cietušajām nepilngadīgām personām, tiek ievadītas Kriminālprocesu informācijas sistēmā.

Lai vardarbībā cietušajiem bērniem sniegtu tūlītēju nepieciešamo palīdzību un izmeklētu noziedzīgo nodarījumu bērnus saudzējošākā veidā, sākta starpdisciplināra sadarbības modeļa darbam ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem jeb “Bērna mājas” ieviešana Latvijā. Īpašas pieejas veidošana darbā ar bērniem, kuri cietuši no vardarbības, Latvijā jau zināmā mērā notikusi līdz šim, galvenokārt tās bijušas NVO iniciatīvas. Tā rezultātā tapuši metodiskie materiāli par bērnu nopratināšanas metodēm, organizētas speciālistu mācības, veidotas bērniem draudzīgas intervēšanas telpas Latvijas Bērnu fonda pārraudzītajos krīzes centros Latvijas reģionos, arī Rīgā nodibinājuma “Centrs Dardedze” telpās.

Tā kā ANO Bērnu tiesību komitejas sniegto rekomendāciju klāsts ir ļoti plašs (kopumā 123 rekomendācijas) un daudzveidīgs, tad viena pārskata ietvaros pilnībā visas rekomendācijas nav iespējams izvērtēt padziļināti. Tādēļ arī nākamajos pārskatos par bērnu stāvokli Latvijā ir paredzēts sekot rekomendāciju ieviešanas gaitai, izvērstāk aplūkojot to rekomendāciju ieviešanu, kurām veltīta salīdzinoši mazāka uzmanība šajā pārskatā.

Rekomendāciju ieviešanas gala termiņš ir 2021. gada maijs, kad Latvijai jāiesniedz jaunais ziņojums ANO Bērnu tiesību komitejai par konvencijas un tās papildu protokolu ieviešanu.

Ar pilnu pārskata tekstu iespējams iepazīties Labklājības ministrijas mājaslapā.