LU rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka Universitātei ir divas dzimšanas dienas – viena, kad ir parakstīts lēmums par augstskolas dibināšanu (septembrī), un šis lēmums nebūtu iespējams, ja agrāk nebūtu izveidota Latvijas neatkarība un mūsu valsts. “Universitāte tam ir sekojusi līdzi kā neatņemama, nepieciešama daļa izaugsmei, jo tā nebūtu valsts bez intelektuālajiem spēkiem, bez kultūras, medicīnas, sabiedrības attīstības uz ko ir virzījusies LU, ” atklāšanas uzrunā stāstīja rektors.  “Mēs ejam kopā ar Latviju uz mūsu simtgadi un esam īpaši priecīgi, ka šajā 99. gadadienas priekšvakarā pieci mūsu kolēģi ir saņēmuši valsts apbalvojumus, ordeņus un atzinības zīmes.  Tas ir vēl viens apliecinājums, ka mēs esam kopā gan svētkos, gan ikdienā un, ka mums ir vienotas vērtības gan darbā, gan tālākajā attīstībā, kopīgos projektos.”  

ES Tiesas tiesnesis E. Levits klātesošajiem skaidroja, kā ir veidojusies mūsdienu valsts. Tā ir veidojusies varas koncentrācijas realizācijā, valsts varas centrā ir tauta, valstij nav savu interešu tā pārvalda tautas intereses. “Valstij ir noteiktas savas pamatvērtības, kas ir svarīgas, lai tā varētu pastāvēt – uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats,” stāstīja E. Levits.

Kopumā pasaulē ir 194 valstis. Mūsdienās pastāv divu veidu valstis – vēsturiskās, piemēram, tādas, kā Lielbritānija  un jaunās valstis. Pārsvarā jaunās valstis ir lielākā daļa pasaules valstu, pie kurām pieder arī Latvija. Jaunās valstis dibinātas mērķtiecīgi, ar nolūku dibināt sabiedrības struktūru, svinīgajā lekcijā uzvēra  E. Levits.

E. Levits stāstot par Latvijas nācijas veidošanās pirmsākumiem, minēja “jaunlatviešu kustību” un laikrakstā “Proletārietis” 1903. gadā publicēto Miķeļa Valtera rakstu “Lauzieties ārā no Krievijas”, kas uzskatāms par laiku, kad dzimusi latviešu nācija. Tas nozīmē, ka nākamgad mēs varam svinēt Latvijas nācijas 115. dzimšanas dienu.

Runājot par valsts un Latvijas nākotni viņš akcentēja, ka nekas nepastāv mūžīgi, nekad tā nav. Valsts eksistē, ja tā pilda savus uzdevumus, nodrošina drošības, labklājības un leģitimitātes, un tiesiskuma nodibināšanas funkcijas. Mūsdienās valsts vairs nespēj viena atrisināt visas problēmas – globālās, vides problēmas, resursu saudzēšanu, globālās kapitālisma krīzes, tieši tāpēc valstīm ir jāapvienojas kooperācijās.

E. Levits valsti salīdzināja ar māju: “Valsts ir kā nasta, kurā ir jāiegulda savi līdzekļi. Tā ir kā luksus – dzīvot savā mājā nevis īrētā istabiņā. Tā ir kā pienākums, jo mājas īpašniekam tā ir jāuztur kārtībā. Valsts ir jāapskata kritiski, vai tajā nav radušās plaisas. Pilsoņa augstākais pienākums ir uzturēt savu valsti.”

Noslēgumā rektors I. Muižnieks lepojās ar to, ka Latvijas valsts noteikti ir valstu pirmajā simtniekā attīstībā un raudzījās nākotnē: “Ceram, ka arī nākamajās desmitgadēs Latvijas valsts eksistēs, tāpatās augs un zels. Šo izaugsmi veicināsim arī ar Latvijas Universitātes darbu.”

Svinīgā sarīkojuma izskaņā dvēselisku muzikālo baudījumu sniedza Latvijas Nacionālās operas un baleta soliste Kristīne Gailīte un koncertmeistare Ieva Dzērve.