Izšķirot jautājumu par lietu piekritību, Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēde atzinusi, ka juridiskā fakta, kas nepieciešams publiski tiesisko attiecību nodibināšanai, konstatēšana jāveic administratīvajai tiesai. Tas attiecas arī uz tiem juridiskajiem faktiem, kuru konstatēšanas kompetence tieši noteikta Civilprocesa likuma 288. panta otrajā daļā.
Konkrētajā lietā departamentu priekšsēdētāji atzina, ka administratīvajai tiesai pakļauta pieteikuma izlemšana, kurā kopā ar lūgumu uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par valsts sociālā pabalsta izsniegšanu lūgts konstatēt pieteicējas atrašanos sava mirušā vīra apgādībā.
Lieta departamentu priekšsēdētāju sēdē izskatīta pēc Administratīvās apgabaltiesas ierosinājuma.
Administratīvajā rajona tiesā bija saņemts pieteikums, kurā lūgts konstatēt, ka pieteicēja ir atradusies sava mirušā laulātā apgādībā, un uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par valsts sociālā pabalsta izsniegšanu pieteicējai kā mirušā Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka pārdzīvojušajam laulātajam.
Izskatot pieteicējas blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atzīt pieteikumu par neiesniegtu, Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka blakus sūdzības pareizai izlemšanai ir būtiski izšķirt jautājumu par pieteikuma pakļautību.
Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdē bija jānoskaidro, vai tāda juridiskā fakta konstatēšana, kas konkrētajā gadījumā nepieciešama publiski tiesisko attiecību nodibināšanai, bet kura konstatēšana ir tieši noteikta Civilprocesa likuma 288. pantā, ir jāveic vispārējās jurisdikcijas tiesai vai administratīvajai tiesai.
Departamentu priekšsēdētāju sēde atzina, ka atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai juridiskā fakta konstatāciju, kas nepieciešama tiesisko attiecību nodibināšanai publisko tiesību jomā, veic administratīvā tiesa. Apstāklim, ka Civilprocesa likuma 288. panta otrās daļas 2. punktā apgādības fakta konstatēšana ir ietverta vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē, nav izšķirīgas nozīmes.
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 50. panta piekto daļu Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un vada tās.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.