Augstākā tiesa spriedumā norāda uz iepriekš līdzīgā lietā atzīto, ka slimības pabalsts par viena slima bērna kopšanu pie nepārtrauktas saslimšanas ir izmaksājams tikai par četrpadsmit dienām, neatkarīgi no tā, vai bērnu visā slimošanas laikā kopj viens no vecākiem, vai abi vecāki pēc kārtas. Tomēr, ņemot vērā konkrēto gadījumu, kad bērns pēc izveseļošanās nākamajā dienā atkal saslimst (tiek noteikta cita diagnoze), kā dēļ vecākam atkal rodas nepieciešamība bērnu kopt, Augstākās tiesas ieskatā, sākas jauns bērna kopšanas periods, par kuru vecākam ir tiesības saņemt slimības pabalstu par attiecīgi 14 vai 21 dienu.

Līdz ar to likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13. panta otrā daļa tulkojama tādējādi, ka tajā noteiktais ierobežojums slimības pabalsta piešķiršanai un izmaksai attiecas uz saslimuša bērna kopšanas nepārtrauktu periodu vienas noteiktas slimības ietvaros. Savukārt, ja tiek konstatēts, ka bērns ir saslimis ar citu slimību (ir noteikta jauna diagnoze, kas nav bijusi atkarīga no pirmās diagnozes vai saistīta ar to), jaunas diagnozes noteikšana nozīmē slima bērna kopšanas jauna perioda sākumu. Jeb, citiem vārdiem sakot, diagnozes maiņai ir tiesiska nozīme.

Augstākā tiesa spriedumā arī norādījusi, ka izskatot lietu no jauna, apgabaltiesai ir jāapsver, vai, pārbaudot konkrētā gadījuma apstākļus par iespējamo bērna jaunu saslimšanu nākamajā dienā pēc izveseļošanās, nav jāpieaicina speciālists, kas izvērtētu bērnam noteiktās diagnozes un sniegtu atzinumu, vai ģimenes ārsta noteiktā jaunā diagnoze ir atzīstama par jaunu saslimšanu.

Lietā ir tālāk minētie apstākļi:

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atteica pieteicējai piešķirt slimības pabalstu sakarā ar slima bērna kopšanu, jo pabalsts pieprasīts par periodu pēc darbnespējas četrpadsmitās dienas.

Pieteicēja vērsās tiesā, norādot, ka bērna slimības laikā slimības lapa uz četrpadsmit dienām  tika izsniegta bērna tēvam, un viņam arī izmaksāts slimības pabalsts par šo laiku. Atzīstot, ka bērns izveseļojies, ģimenes ārste noslēdza slimības lapu, kas bija izsniegta bērna tēvam. Taču, tā kā nākamajā dienā bērns atkal saslima un ģimenes ārste, nosakot citu, atšķirīgu no iepriekšējā slimošanas periodā izslimotās un izārstētās slimības, diagnozi, slimības lapu izsniedza pieteicējai. Tāpēc bērna slimību nav pamata uzskatīt par vienu ilgstošu slimošanu ar vienu un to pašu diagnozi.