Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pareizi atzinusi, ka likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 24. panta pirmās daļas izpratnē iepriekšējā lietotāja nenokārtotās saistības par dabasgāzes piegādi nevar būt šķērslis līguma noslēgšanai ar jauno objekta īpašnieku un tam nav jācieš dabasgāzes padeves pārtraukšanas sekas. Mājīpašuma iepriekšējā īpašnieka parāda saistības izriet no dabasgāzes piegādes līguma, kas noslēgts starp iepriekšējo īpašnieku kā lietotāju un AS „Latvijas Gāze” kā piegādātāju. Saistības, kas izriet no pušu noslēgtā līguma, saista tikai abas līguma slēdzējas puses. Atbilstoši Civillikuma 1587. pantam tieši līdzējiem ir pienākums izpildīt ar līgumu apsolīto. Tādējādi starp AS „Latvijas Gāze” un iepriekšējo dabasgāzes lietotāju noslēgtais dabasgāzes piegādes līgums nevar radīt prasītājai tiesiskas sekas, tostarp uzlikt par pienākumu samaksāt parādu par piegādāto dabasgāzi.

Augstākā tiesa atzina par nepamatotu kasācijas sūdzības argumentu, ka prasītāja labprātīgi izvēlējusies citu apkures sistēmas ierīkošanu, nesagaidot pušu strīdā tiesas galīgo nolēmumu, ar kuru tiktu noteikts, vai atbildētājai bija pienākums noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar prasītāju. Kā redzams no lietas materiāliem, prasība celta 2010. gada 8. jūlijā un Latvijas klimatiskajos apstākļos nav iedomājama cilvēka cienīga dzīvošana mājīpašumā bez apkures, kā to pamatoti atzinusi tiesa. Kasācijas sūdzības argumentu, ka prasītāja varēja apkurināt telpas ar iekārtām, kas neprasa tik būtiskus ieguldījumus, piemēram, elektroenerģiju, nevar atzīt par saprātīgu un pamatotu ar ekonomiskiem apsvērumiem un pierādījumiem lietā. Tādēļ Civillikuma 1776. panta piemērošanai un atbildētājas atbrīvošanai no zaudējumu atlīdzības pienākuma nav pamata, kā to pareizi atzinusi apgabaltiesa.

Apelācijas instances tiesa, pievienodamās pirmās instances tiesas atzinumam, pamatoti secinājusi, ka prasītāja ir izvēlējusies saprātīgu alternatīvās apkures veidu un mazinājusi zaudējumu apmēru, alternatīvās apkures projekta realizācijai saņemot 50 % līdzfinansējuma no valsts.

Sākotnēji prasītāja prasību pret AS “Latvijas Gāze” cēlusi, lūdzot izbeigt starp AS “Latvijas Gāze” un iepriekšējo mājsaimniecības lietotāju noslēgto dabasgāzes piegādes līgumu un uzlikt par pienākumu noslēgt līgumu ar jauno mājsaimniecības lietotāju. Tiesvedības gaitā, mainoties tiesiskajai un faktiskajai situācijai, prasītāja grozījusi prasību, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumus, kas viņai radušies, ierīkojot alternatīvu apkures sistēmu. Prasības grozījumu pamatojumā norādīts, ka, lai nodrošinātu mājīpašuma apkuri, prasītāja bija spiesta ierīkot citu apkures veidu. Konkrētajā gadījumā bez atbildētājas prettiesiskas rīcības prasītājai šie izdevumi nebūtu radušies, jo, lai novērstu atbildētājas prettiesiskās rīcības sekas, prasītāja bija spiesta izveidot alternatīvu apkures sistēmu, kura aizvietoja atbildētājas atslēgto.