Jau 1923. gadā Valsts kontroles likumā tika noteikts iestādes pamatuzdevums – “…raudzīties, ka rīcība ar valsts mantu ir likumīga, lietderīga un pareizi izvesta”. Tas ir Valsts kontroles vadmotīvs arī šodien. Neapšaubot pareizas finanšu uzskaites svarīgumu, Valsts kontrole tomēr aizvien vairāk pievērsīsies lietderības un atbilstības pārbaudēm, pakāpeniski palielinot šādu pārbaužu īpatsvaru līdz 70 procentiem no kopējā pārbaužu apjoma. Tas ļaus vērtēt sarežģītus un sistēmiskus jautājumus dažādās nozarēs un motivēt izpildvaru pārskatīt un optimizēt stagnējošas sistēmas.

Valsts kontrole arī turpmāk sekos, lai revīziju rezultātā sniegtie ieteikumi sasniegtu īsto adresātu un tiktu ieviesti pēc būtības vismaz 90 procentos gadījumu. Valsts kontrole turpinās informēt sabiedrību savu ieteikumu finansiālo ietekmi, aprēķinot papildus gūtos valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumus vai novērstus nelikumīgus un nelietderīgus izdevumus.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka nesodāmības sajūta veicina nākamo pārkāpumu izdarīšanu. Arī pašlaik Valsts kontroles likumiskais pienākums ir ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem. Valsts kontroles iniciatīvas un neatlaidīga darba rezultātā sadarbība ar šīm iestādēm ir būtiski uzlabojusies, ko apliecina uzsākto kriminālvajāšanai un tiesvedībai pakļauto lietu skaits. Turpmāk Valsts kontrole plāno panākt, ka vismaz 80 procentos gadījumu, kad revidenti norādījuši uz pārkāpumiem, pārkāpējs tiek pakļauts normatīvajos aktos paredzētajam sodam.

Vienlaikus Valsts kontrole izprot, ka arī prevencija ir iedarbīgs rīks iespējamu pārkāpumu un noziegumu novēršanā, tāpēc būtiski paplašinās izglītojoša rakstura darbību. Revīziju rezultāti tiks apkopoti un konceptualizēti, padarot tos izmantojamus ne tikai revidētajai, bet arī citām iestādēm, tā savlaicīgi norādot gan uz riskiem, gan labo praksi. Valsts kontrole regulāri publicēs vērtējumu par dažādu nozaru riskiem, tā motivējot nozaru ministrijas riskus novērst savlaicīgi un resursus izmantot jēgpilni, negaidot Valsts kontroles ierašanos.

Tiks izveidota labas pārvaldības novērtēšanas un savstarpējās salīdzināšanas platforma pašvaldībām, dodot iespēju mācīties no citu kļūdām un nepieļaut tās savā darbā. Valsts kontrole plāno arī intensīvāku publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku izglītošanu, organizējot apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumus. Vienlaikus Valsts kontrole turpinās būt līdere publiskā sektora revidentu profesijas tālākā attīstībā, palīdzot gan zvērinātiem revidentiem, gan iestāžu iekšējiem auditoriem izprast un pareizi piemērot revīziju standartus.

Pēdējo gadu laikā Valsts kontrole ir ieguvusi profesionālu un augstu atzinību starptautiskā līmenī, kas liecina par paveiktā darba apjomu un kvalitāti. Valsts kontrole konkursa kārtībā ir tikusi ievēlēta pasaules augstāko revīzijas iestāžu  organizācijas INTOSAI izveidotajā padomē un Eiropas augstāko revīzijas iestāžu organizācijas EUROSAI valdē. Tā ir iespēja būt lēmumu pieņēmējiem revidentu profesijai nozīmīgos jautājumos, aktualizēt Latvijai svarīgus jautājumus un panākt to iekļaušanu starptautisko organizāciju darba kārtībā. Tā ir iespēja būtiski pietuvoties vienam no ambiciozākajiem Valsts kontroles mērķiem – kļūt par starptautiski atzītu kompetences centru publiskā sektora revīzijās.

Valsts kontroles darbības stratēģija 2018.-2021. gadam