Pēdējo piecu gadu laikā KP ir pieņēmusi 20 lēmumus, ar kuriem konstatēti karteļi jeb aizliegtas vienošanās starp iepirkumu pretendentiem. Tādējādi karteļa vienošanās iepirkumos ir biežāk atklātais un vienlīdz arī viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kas nereti tiek salīdzināts ar zādzību no sabiedrības.

Šādu konkurences tiesību pārkāpumu novēršanā ir būtiska iepirkumu rīkotāju loma, jo tieši šīs personas var pirmās saskatīt aizdomīgas sakritības pretendentu iesniegtajos piedāvājumos. Ja iepirkumu rīkotājiem rodas aizdomas par pretendentu aizliegtām vienošanām, tad par to ir jāinformē KP, vienlaikus turpinot iepirkumu un neizpaužot informāciju pašiem pretendentiem.

KP vērš uzmanību, ka Eiropas Komisija pērn mainīja nosacījumus par finanšu korekcijām par pārkāpumiem, t.sk. aizliegtām vienošanām, Eiropas Savienības fondu projektos, tāpēc īpaši svarīga ir iepirkumu rīkotāju iesaiste šo vienošanos identificēšanā – ja pasūtītājs ziņo KP un tādējādi palīdz atklāt pārkāpumu, tad pastāv iespējamība finanšu korekcijas samazinājumam vai nepiemērošanai pilnībā.

Savukārt gadījumos, ja pasūtītājiem uzņēmumu aizliegtu vienošanos dēļ ir radīti zaudējumi, KP aicina no pārkāpējiem prasīt atlīdzināt radušos zaudējumus. Pērnā gada nogalē ir stājušies spēkā grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, radot atvieglotu zaudējumu pierādīšanas mehānismu, lai cietušie var vērsties tiesā un pieprasīt no pārkāpējiem kompensēt aizliegtās vienošanās rezultātā radītos zaudējumus.

Skaidrīte Ābrama, KP priekšsēdētāja: “Latvijā aizvien vairāk tiek stiprināti veidi, lai mazinātu negodprātīgo uzņēmēju vēlmi iesaistīties aizliegtās vienošanās, kuru rezultātā nav ļauts godīgi strādāt konkurentiem un tiek radīti zaudējumi pasūtītājiem un patērētājiem. Tomēr par to vēl svarīgāka ir sabiedrības līdzdalība iepirkumu karteļu atklāšanā un novēršanā, tāpēc aicinu pasūtītājus būt vērīgiem un par aizdomīgām sakritībām pretendentu iepirkumos ziņot KP, tādējādi pasargājot sevi no lielākiem izdevumiem vai zaudējumiem.”