Pārmaiņu autors ir LU Studentu padomes Sociālā virziena vadītājs Jurģis Kalniņš, kurš mentoru sistēmā bija novērojis vairākas problēmas. “Cepuri nost kolēģiem, kuri katrai fakultātei nodrošināja mentoru sistēmas koordinatoru, taču sistēma diemžēl netika sakārtota tiktāl, ka visi koordinatori sistēmas ieviešanā piedalītos un ka sistēma strādātu visur vienādi. Tāpēc dažās fakultātēs mentoru nebija nemaz, citās sistēmai nebija labas pārvaldības, vēl citās mentorus pirmkursniekiem piešķīra obligātā kārtā, kas raisīja lielu nepatiku,” atceras Jurģis. Nesenās pārmaiņas mentoru sistēmu ietekmējušas pozitīvi – visās fakultātēs pieaudzis gan mentoru, gan mentorējamo skaits, bet fakultātēs, kurās mentoru sistēmas iepriekš nebija, šajā akadēmiskajā gadā ir visvairāk mentoru.

Cīnoties pret studentu atbirumu

LU mentoru sistēmas mērķis ir palīdzēt jaunajiem studentiem iejusties LU dzīvē – primāri studiju procesā, bet tāpat arī kultūras un sporta pasākumos, dažādos sabiedriskajos procesos, piemēram, Studentu padomē un studentu pašpārvaldēs. Mentoru sistēma ir brīvprātīga – par mentoru var kļūt ikviens pilna laika LU students, kurš vēlas sniegt padomus un palīdzību pirmā kursa studentiem visos ar Universitāti saistītajos jautājumos. Savukārt mentoru izvēlēties var ikviens pirmkursnieks, kurš vēlas savu studiju sākumā gūt atbalstu no zinoša un pieredzējuša studenta.

“Liela problēma ir studentu atbirums. Dažādu apsvērumu dēļ studenti izvēlas pamest augstskolu jau studiju sākumā. Mentoru sistēma šo problēmu risina, jo zinošs atbalsts dažādās jomās pirmkursniekam rada tiešām lielu piederības un drošības izjūtu,” uzsver par mentoru sistēmu atbildīgais Jurģis Kalniņš. Viņš norāda, ka šajā mācību gadā mentoru sistēmai bijusi ļoti liela atsaucība – programmai pieteikušies apmēram 400 mentoru un 1500 pirmkursnieku, kas ir par 80% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu mentoru sistēmai ir vairāki uzlabojumi. Pirmkārt, mentoru sistēmā beidzot iesaistītas visas fakultātes, un tai ir savs nolikums. Otrkārt, mentoru sistēmai izveidota centralizēta mājaslapa. Treškārt, mājaslapa izveidota līdzīga mobilajai lietotnei Tinder – tagad mentori un pirmkursnieki viens otru virtuālajā vidē sastop, balstoties uz savstarpējām simpātijām. “Vienu aprīļa vakaru, kamēr lietoju Tinder lietotni, iedomājos, ka šo formātu labi varētu izmantot arī Universitātē. Mentori mājaslapā izveido savu profilu, ielādē savu bildi, uzraksta biogrāfiju un apraksta intereses, bet pirmkursnieki izvēlas, kuri mentori viņiem vislabāk patīk,” stāsta Jurģis, ieskicējot, ka šovasar ir iecere programmai izveidot arī mobilā telefona lietotni.

Studenti par sistēmu sajūsmā

Viena no fakultātēm, kurā mentoru sistēma tika ieviesta tikai šajā akadēmiskajā gadā, ir Juridiskā fakultāte. Tiesību zinātnes 2. kursa studente Alīna Ustinova ir viena no 70 fakultātes mentoriem. Viņa šajā gadā apņēmās rūpēties par pieciem pirmkursniekiem. Tāds gan nebija viņas sākotnējais mērķis – par mentoru viņa izvēlējās kļūt, lai oficiāli varētu palīdzēt savai draudzenei pirmkursniecei Juridiskajā fakultātē. “Skatījos, ka mājaslapā citi raksta garus aprakstus par sevi un savu dzīvi, par savām interesēm un hobijiem, bet es vienkārši uzrakstīju, ka gribu pirmkursniekiem palīdzēt, dalīties pieredzē un atbalstā. Beigās kļuvu par mentoru pieciem pirmkursniekiem!” stāsta Alīna.

Alīnas publicētajam aprakstam gan, šķiet, bija otršķirīga loma, jo viens no viņas mentorējamiem – tiesību zinātnes 1. kursa students Deniss Buharinskis – savu mentori bija ievērojis jau 2017. gada pavasarī pasākumā “Studenta kurpēs”. “Toreiz studenta dzīvi man rādīja Alīnas tagadējā kursa biedrene. Kad vasarā gāju cauri Juridiskās fakultātes mentoru sarakstam, ieraudzīju Alīnas bildi un atcerējos viņu no šā pasākuma, tāpēc arī izvēlējos par savu mentoru,” stāsta Deniss. Savā izvēlē viņš nav vīlies – Alīna ir harismātiska, mērķtiecīga, viņai ir laba humora izjūta, viņa ir ļoti izpalīdzīga, un viņai viegli padodas studijas.

“Kā pirmkursnieks teikšu, ka mentoru sistēma patiešām ir ļoti nepieciešama, īpaši pirmajos studiju mēnešos. Alīna kā mans mentors bija liels atbalsts, palīdzot iejusties Universitātē. Viņa prata izstāstīt visu par Universitāti, un šāda palīdzība ļoti atvieglo pirmkursnieka dzīvi,” uzsver Deniss. Alīna tam piekrīt: “Kad es iestājos LU, man nebija neviena, kam pajautāt, kā notiek studijas. Nesapratu tagad šķietami elementāro – kā darbojas bibliotēka, kā pasūtīt grāmatu, kādas grāmatas man vispār ir vajadzīgas, kā atrast lekciju telpas, kas jādara katrā studiju kursā... Ar to tiku galā pati saviem spēkiem, tāpēc, kad uzzināju, ka šogad Juridiskajā fakultātē būs iespēja pirmkursniekiem palīdzēt, zināju, ka noteikti gribu piedalīties.”

Lai mentoru skaitu palielinātu, LU Studentu padome mentoriem piedāvā dažādus bonusus un priekšrocības, piemēram, iespēju apmeklēt īpaši mentoriem organizētus seminārus, apgūt C daļas kursu psiholoģijā, pēc pirmā mentorēšanas semestra apgūt jebkuru studiju kursu bez papildu samaksas, turklāt saraksts arvien tiek papildināts.

Dalās pieredzē gan par studijām, gan pasniedzējiem

Uz jautājumu, kuri Universitātes jautājumi pirmkursniekiem sagādā vislielākās grūtības, Deniss atbild – tas ir studiju process, īpaši studiju kursu izvēle. “Pirmajā kursā šķiet, ka visi priekšmeti ir viens un tas pats – visi kaut kādas tiesības. Tāpēc gribēju vairāk uzzināt par studiju kursiem un arī par pasniedzējiem, piemēram, kā pie konkrētā pasniedzēja notiek semināri, kādas ir viņa prasības kursu apguvē. Vairāki jautājumi man bija arī par literatūras sarakstiem – kaut sākumā šķiet, ka jāizlasa visas grāmatas uzreiz, dažas tomēr jālasa prioritāri, citas var atstāt vēlākam laikam.”

Arī Alīna piekrīt, ka šie jautājumi, sākot studijas, ir ļoti būtiski, tāpēc mentors, kurš tam jau reiz gājis cauri, var savā vērtīgā pieredzē dalīties. “Man var jautāt pilnīgi visu, jo visu atceros no galvas. Varu paskaidrot gan to, kas jādara mājas darbā, gan kura literatūra būs piemērotākā, gan dot citus labus padomus, piemēram, no kā labāk izvairīties pie pasniedzēja, kādi varētu būt kontroldarbi, kādi – eksāmeni,” saka Alīna.

Par mentoru sistēmu atbildīgais Jurģis Kalniņš tūlīt gan atgādina – studentiem jāievēro akadēmiskais godīgums, un ir strikti aizliegts mentoru un mentorējamo starpā dalīties ar mājas darbiem vai kontroldarbu atbildēm, pretējā gadījumā draud bargas sankcijas.

Sistēma gūst plašāku atzinību

Par to, ka uzlabojumi mentoru sistēmā bija ļoti nepieciešami un studenti tos novērtē, liecina balvas un nominācijas, ko sistēma pēdējo mēnešu laikā saņēmusi. Pērn Jurģis Kalniņš ieguva LU Studentu padomes “Gada balvu” par “Gada ieguldījumu sociālās dzīves veicināšanā”.

Tāpat mentoru sistēma simpātijas ieguvusi arī ārpus LU un februārī cīnījās par Latvijas Studentu apvienības gada balvu nominācijā “Gada ieguldījums sociālās dzīves veicināšanā”. Mentoru sistēma konkurēja ar Rīgas Stradiņa universitātes jauno dienesta viesnīcu, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas izveidoto programmu starptautisko studentu interešu pārstāvniecībai un citu augstskolu būtiskiem sociālās dzīves uzlabojumiem. Jurģis atzīst, ka LU mentoru sistēmā ieguldīts gadu ilgs nopietns darbs.

“Ir labi apzināties, ka cilvēki no mana darba gūst kaut ko labu. Pagājušajā gadā arī es pats biju mentors. Tas man palīdzēja arī personīgajā izaugsmē – lai iespējami labāk palīdzētu pirmkursniekiem, arī pats centos kļūt labāks, daudz lasīju par psiholoģiju, savstarpējo komunikāciju. Ar maniem mentorējamiem man ir ļoti labas attiecības, un ticu, ka mentoru sistēma ir sākums daudzām lieliskām draudzībām,” pārliecināts ir Jurģis.