Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 16. oktobrī mutvārdu procesā, turpinot izskatīt izdodamās personas advokāta sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu par Igaunijas Republikas pilsoņa izdošanas pieļaujamību Krievijas Federācijai, nolēma nodot lietu Ģenerālprokuratūrai papildu pārbaudes veikšanai. Augstākā tiesa iepriekš šajā lietā bija vērsusies ar prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesā, lai noskaidrotu viedokli par Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērojamību.
22. oktobrī Augstākā tiesa sagatavojusi motivētu lēmumu, kurā norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 696. panta pirmā daļā noteiktajam kriminālvajāšanai var izdot personu, kura atrodas Latvijas teritorijā. Līdz šim brīdim nav noskaidrota izdodamās personas atrašanās vieta. Arī uz viņa dzīvesvietu Igaunijā nosūtītais paziņojums ar uzaicinājumu ierasties uz tiesas sēdi, palicis bez izpildes. Tiesai nav ticamas informācijas par personas atrašanos Latvijas, Igaunijas vai kādas citas valsts teritorijā.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumos paustās atziņas, konkrētajā lietā, kurā Igaunijas pilsonis uz ko attiecas Krievijas izdošanas lūgums un šā lūguma izpildes nolūkos ticis apcietināts dalībvalstī, kura nav viņa pilsonības dalībvalsts, proti, Latvijā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tas, ka lūguma saņēmēja dalībvalsts uz konstitucionālo tiesību normas pamata nošķir savus pilsoņus un citu dalībvalstu pilsoņus un atļauj pēdējo minēto pilsoņu izdošanu, kaut arī tā neatļautu savu pilsoņu izdošanu, ja tā iepriekš tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir attiecīgā persona, ir sniegusi iespēju viņu pieprasīt uz Eiropas apcietināšanas ordera pamata un šī dalībvalsts šajā ziņā nav veikusi nekādus pasākumus.
Eiropas Savienības Tiesa konkrētajā lietā atzina, ka šajā lietā visupirms jānotiek informācijas apmaiņai ar dalībvalsti, kuras pilsonis ir izdodamā persona, lai sniegtu šīs dalībvalsts iestādēm, ciktāl tām atbilstoši no valsts tiesībām ir kompetence veikt šīs personas kriminālvajāšanu pār ārpus tās teritorijas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, iespēju izdot Eiropas apcietināšanas orderi kriminālvajāšanas veikšanai. Līdz ar to šādā gadījumā būtībā nav izslēgta dalībvalsts, kuras pilsonis ir iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, iespēja izdot Eiropas apcietināšanas orderi šīs personas nodošanai kriminālvajāšanai.
Lietā ir tālāk minētie apstākļi:
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra saņēmusi Krievijas Federācijas ģenerālprokurora lūgumu par Igaunijas Republikas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai. Persona tiek apsūdzēta par mēģinājumu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nelikumīgi realizēt narkotiskās vielas sevišķi lielā apmērā.
Iesniedzot sūdzību par ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības prokurora lēmumu par izdošanas pieļaujamību, apsūdzētās personas advokāts lūdz atzīt izdošanu par nepieļaujamu. Sūdzībā norādīts, ka atbilstoši Līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām Igaunijas Republikas pilsonim Latvijas Republikā ir tādas pašas tiesības kā Latvijas Republikas pilsonim un līdz ar to Latvijas valstij ir pienākums pasargāt personu no nepamatotas izdošanas.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.