Latvijas Senāta simtgades pasākumā aicināti piedalīties senatoru tuvinieki, Augstākās tiesas bijušie tiesneši, tagadējie tiesneši un darbinieki, tiesu sistēmas pārstāvji, apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu pārstāvji, kā arī tie cilvēki pašvaldībās, muzejos, arhīvā un citur, kas palīdzējuši realizēt Augstākās tiesas simtgades projektus.

Pasākumā būs atskats un Latvijas Senāta simtgades gadu, ko Augstākā tiesa sāka pirms gada ar Senātam veltītas izstādes atklāšanu un dokumentālās filmas “Senatori” pirmizrādi. Gads, ko Augstākā tiesa dzīvojusi Senāta simtgades zīmē, bijis notikumiem bagāts – notikuši gan senatoriem veltīti pasākumi novados, gan Baltijas valstu Augstāko tiesu simtgades konference, pēc Augstākās tiesas iniciatīvas digitalizēti Latvijas Senāta materiāli Nacionālajā arhīvā, Augstākās tiesas muzejā nonācis senatora Augusta Rumpētera bibliotēkas dāvinājums. Šie un citi notikumi ne tikai bagātinājuši Augstākās tiesas darba ikdienu, bet arī veicinājuši sabiedrības izpratni par tiesu sistēmu, tās vēsturi un tiesas un tiesneša lomu arī šodienas procesos.

Pasākumā tiks atvērta Augstākās tiesas sagatavota grāmata “Senatoru atziņas”.

Papildu informācija: Latvijas Senāts bija kasācijas instance Latvijas tiesu sistēmā no 1918.gada līdz 1940.gadam. Drīz pēc Latvijas valsts proklamēšanas, 1918.gada 6.decembrī, Tautas padome pieņēma Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, nosakot, ka kasācijas instance visās lietās ir Latvijas Senāts. Nākamajā dienā amatā apstiprināja pirmos senatorus Kristapu Valteru un Jāni Graudiņu, bet par Senāta dibināšanas dienu uzskata 19.decembri, kad amatā apstiprināti vēl pieci senatori. Līdz 1940.gada 26.novembrim, kad padomju vara Senātu likvidēja, senatora amatā bija strādājuši 36 tiesneši. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, veidojot Latvijā trīspakāpju tiesu sistēmu, Senāts tika atjaunots Augstākās tiesas sastāvā.