Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 25. martā atcēla Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru apstiprināta vienošanās starp prokuroru un apsūdzētajiem par vainas atzīšanu un sodu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Senāts, izskatot cietušā lietā – Valsts ieņēmumu dienesta - kasācijas sūdzību par noslēgto vienošanos, atzina, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka, lemjot jautājumu par kaitējuma kompensācijas piedziņu no vairākiem apsūdzētajiem, kuri kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, piemērojams Civillikuma 1675. pantā noteiktais, ka vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to nodarīts.
Senāts atzīst, ka pirmās instances tiesa, apstiprinot starp prokuroru un apsūdzētajiem noslēgtās vienošanās par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu, kaitējuma kompensāciju 3598,01 eiro par labu cietušajam nepamatoti piedzinusi tikai no viena apsūdzētā, tādā veidā ierobežojot cietušā tiesības uz kompensācijas piedziņu kriminālprocesā arī no otras apsūdzētās personas. Tiesai bija jāņem vērā, ka apsūdzētie, kas, rīkojoties saskaņoti, izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, par kaitējumu, kas iestājies viņu darbību rezultātā, atbild solidāri. Tiesa, neievērojot solidāras atbildības principu, ir nepamatoti ierobežojusi cietušā ar likumu garantētās procesuālās iespējas materiālā kaitējuma kompensācijas saņemšanai. Senāts norāda – neraugoties uz to, ka otra lietā apsūdzētā persona pirmstiesas procesā valsts budžeta kontā ir iemaksājusi pusi no cietušās pārstāves pieteiktās kaitējuma kompensācijas, atbilstoši likumā noteiktajam, cietušajam - Valsts ieņēmumu dienestam - ir tiesības prasīt pilnu kaitējuma kompensāciju no katra no apsūdzētajiem, ko pirmās instances tiesa nav vērtējusi.
Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu apstiprināta starp prokuroru un diviem apsūdzētajiem noslēgtā vienošanās. Viens apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas par to, ka viņš nelikumīgi uzglabāja un pārvietoja (pārvadāja) tabakas izstrādājumus ievērojamā apmērā un pēc Krimināllikuma 20. panta otrās daļas un 190. panta pirmās daļas par to, ka organizēja muitošanai pakļauto preču ievešanu LR muitas teritorijā ievērojamā apmērā, noslēpjot tās no muitas kontroles un nedeklarējot (kontrabanda). Pēc noziedzīgu nodarījumu kopības apsūdzētajam noteikts naudas sods sešu LR noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 3440 eiro. Otrs apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 190. panta pirmās daļas par to, ka ieveda LR muitas teritorijā muitošanai pakļautās preces ievērojamā apmērā, noslēpjot tās no muitas kontroles un nedeklarējot (kontrabanda). Par minēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam noteikts naudas sods astoņu LR noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 3440 eiro. Nolemts apmierināt Valsts ieņēmumu dienesta materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu un no viena apsūdzētā piedzīt valsts labā zaudējumu 3598,01 eiro.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.