Īpaša uzmanība tikšanās laikā tika veltīta neseniem notikumiem, kas pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, J. Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Garīgo lietu padomē, kas ir valsts un reliģisko organizāciju sadarbību koordinējošā institūcija, atbildīgajām amatpersonām būtu jāskaidro savs darbs. Visām pusēm nepieciešams vienoties par pareizāko risinājumu reliģiskajās organizācijās saņemto ziedojumu uzskaitei grāmatvedības dokumentos, tostarp caurspīdīguma principa nodrošināšanu, uzsver J. Bordāns.

Īstenojot principu "Konsultē vispirms", kontrolējošās un uzraugošās institūcijas caur izpratnes veicināšanu nodrošina atbilstošu prasību izpildi, sodu piemērošanu un sankcijas atstājot tiem gadījumiem, kad sadarbība ir bijusi bez rezultāta. Taču atsevišķos gadījumos, izmantojot nesamērīgus administratīvos resursus krimināllietās, rezultāti liek aizdomāties par to izlietošanas lietderību, piemēram, lūkojoties uz draudzēm ziedoto naudas līdzekļu izņemtām summām. Tas pretnostata valsts un baznīcu intereses, vairojot plaisu un neizpratni par varas represīvā aparāta iedarbināšanas mērķiem un iemesliem, nevis veicina valsts un reliģisko organizāciju kā līdzvērtīgu partneru sadarbību, vērstu uz sabiedrības labklājības vairošanu, akcentē J. Bordāns.

Cita starpā tieslietu ministrs un Rīgas arhibīskaps metropolīts pārrunāja reliģijas brīvības apdraudējuma iespējamos riskus, uzsverot sabiedrības saliedētības, savstarpējās iecietības un tolerances veicināšanas nozīmi. Tāpat arī abas puses apmainījās ar viedokļiem par Rīgas Svētā Pētera baznīcas turpmāko pārvaldīšanu, kā arī sakrālā mantojuma saglabāšanu un kultūras pieminekļu atjaunošanu.