13. Septembris 2019 11:10
Jaunumi
Tieslietu ministrs: Kādam ir jāuzņemas atbildība par sabiedrības un ieslodzījuma vietu darbinieku drošību

Lai arī valdība bija paziņojusi, ka – pretēji tās deklarācijā noteiktajam uzdevumam – 2020. gadā plānotā jauna Liepājas cietuma būvniecības uzsākšana ir atlikta par diviem gadiem, Tieslietu ministrija nemaina savu nostāju attiecībā uz nepieciešamību sakārtot ieslodzījuma vietu infrastruktūru. Tieslietu ministrijas ieskatā, ar šo lēmumu tiek kārtējo reizi demonstrēta ļoti formāla valdības attieksme pret tieslietu nozares sakārtošanu un nonāk pretrunā Latvijas valsts uzņemtajām starptautiskajām saistībām sakārtot ieslodzījuma vietu sistēmu un nodrošināt mūsdienīgu resocializāciju ar mērķi samazināt noziedzību. Latvijā nav iespējams ieviest jauno sodu izpildes politiku un atbilstošu tiesisko regulējumu, ja nav nodrošināti attiecīgi apstākļi ieslodzījuma vietu darbiniekiem darbam ar ieslodzītajiem.

Esošā valdība ir 21. valdība pēc kārtas, kuras deklarācijā par iecerēto darbību ir ticis ietverts jautājums par ieslodzījuma vietu infrastruktūras modernizēšanu un jaunas sodu izpildes politikas ieviešanu (skat. pievienoto kopsavilkumu un infografiku). Par jauna cietuma nepieciešamību tiek runāts jau vairāk nekā 12 gadus. Pa šo laiku īstenoti divi iepirkumi, un galu galā abas reizes valdība ir atlikusi cietuma būvniecību. Igaunija tikmēr ir pilnībā pabeigusi ieslodzījuma vietu reformu, slēdzot visus vecos 12 cietumus un uzbūvējot trīs jaunus cietumus – kopumā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā investējot vairāk nekā 208,8 miljonus eiro.

“Skumji, ka budžeta veidošanā vēsture atkārtojas. Atšķirībā no citām nozarēm mēs nelūdzām finansējumu kādas administratīvas ēkas būvniecībai, bet gan vairāk nekā 115 gadu vecu cietumu infrastruktūras sakārtošanai, kuras tehniskais stāvoklis pietuvojies kritiskajai robežai. Lēmums atlikt cietuma būvniecību tikai palielina nenoteiktību, kad jaunā cietuma projekts varētu tikt realizēts. Ja pirms nedēļas mēs runājām par trim līdz četriem gadiem, tad šodien mums jārunā jau vismaz par pieciem vai sešiem gadiem. Kas uzņemsies atbildību par sabiedrības un ieslodzījuma vietu personāla drošību šajā papildu termiņā?” uzsver Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

“Acīmredzot daļa no politiķiem diemžēl joprojām nav sapratuši, ka sakārtota ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir preventīvs līdzeklis noziedzības mazināšanai. Proti, atkārtotu noziegumu mazināšanai. Vienlaikus varu paust gandarījumu, ka lai arī ne bez grūtībām un smagu sarunu rezultātā, mums izdevies panākt papildu līdzekļus Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm, Valsts probācijas dienesta darbinieku, kā arī tiesnešu palīgu un sekretāru atalgojumam,” piebilst J. Bordāns.

Esošās ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzturēšanā un ārkārtas remontiem vien 2014.–2018. gada periodā no valsts budžeta ir ieguldīti aptuveni 11 miljoni eiro, turklāt turpmākajos gados nolietotās un nepiemērotās infrastruktūras uzturēšana sabiedrības un personāla drošības garantēšanai prasīs arvien vairāk finanšu līdzekļu, kas nekādā mērā neveicina efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

“Nepieciešamība pēc jauna cietuma nav tikai viena ministra jautājums, bet gan visas valdības kopīgā atbildība. Ja ieslodzījuma vietā tiek nodrošināti atbilstoši resocializācijas apstākļi, tad valsts izbeidz apburto loku ar mūžīgi aprūpētajiem ieslodzītajiem, atgriežot tos sabiedrībā un darba tirgū,” uzsver Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle Ilona Spure.

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 182 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties