Pamatojoties uz CPL 232.pantu, Senāts nolēma:
darīt zināmu Latvijas Republikas Saeimai, Valsts Prezidentam un Ministru kabinetam par Civillikuma 1075.panta neatbilstību mūsdienu apstākļiem, neparedzot tiem atbilstošus kopīpašuma dalīšanas veidus.
Latvijas Republikas Prokuratūrai darīt zināmus faktus par, iespējams, neīstu dokumentu izgatavošanu un izmantošanu, iesniedzot tos valsts iestādēs, ar, iespējams, mantkārīgu nolūku iegūt savā vai citas personas īpašumā nekustamu īpašumu, ar viltu izstumjot citus kopīpašniekus.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomei darīt zināmus faktus par iespējamiem ētikas pārkāpumiem zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbībā saistībā ar pirmšķietami fiktīvu darījumu slēgšanu, kā arī prasības celšanu ar mērķi panākt ar tiesas starpniecību kopīpašuma pārdošanu izsolē, lai, iespējams, to iegūt savā vai citas personas īpašumā.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore A. Briede
Senatore V. Cīrule
Senatore A. Čerņavska
Senatore I. Garda
Senatore Ļ. Kušnire
Senators V. Maksimovs
Senators N. Salenieks
Senatore M. Senkāne
Senators A. Strupišs
Aicinu interesentus paust viedokli vai patiesi CPL 232. pants Senātam dod tiesības vērsties Latvijas Republikas Saeimā, pie Valsts Prezidenta un Ministru kabinetā, darot tiem zināmu savu atziņu jeb viedokli par CL 1075.panta neatbilstību mūsdienu apstākļiem, neparedzot tiem atbilstošus kopīpašuma dalīšanas veidus.
Atgādinu, CPL 232. pants paredz vēsties kompetentā iestādē ar blakus lēmumu vien gadījumā, ja izskatot lietu tiek konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu (nevis, piemēram, likuma iespējamu neatbilstību "mūsdienu apstākļiem"), pie kam tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai iestādei, ar to saprotot iestādi, kura ir tiesīga izteiktās bažas pārbaudīt.
Lēmuma motīvu daļa to neatklāj Tieši otrādi, tur lasāms:
"Senāta ieskatā ir jāpārskata Civillikuma 1075.panta regulējums attiecībā uz kopīpašuma izbeigšanas veidiem un jāpilnveido atbilstoši mūsdienu situācijai, apsverot, piemēram, ka gadījumā, ja kopīpašuma priekšmets ir daudzdzīvokļu māja, tad viens no kopīpašuma izbeigšanas veidiem varētu būt sadalīšana dzīvokļu īpašumos, jo arī tādējādi kopīpašums tā klasiskajā – Civillikuma
1067.panta – izpratnē tiktu izbeigts (sal. Dzīvokļu īpašuma likuma 6.panta pirmā daļa).
Turklāt būtu jāapsver iespēja noteikt tiesām tiesības vienlaikus piemērot dažādus kopīpašuma izbeigšanas veidus taisnīgai un saprātīgai kopīpašuma izbeigšanai. Šobrīd likumā paredzēta iespēja piemērot tikai vienu (?!) no CL 1075.panta kopīpašuma izbeigšanas veidiem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65.pantu likumdošanas iniciatīva ir ne tikai Saeimas komisijām vai Saeimas deputātiem, bet arī Valsts Prezidentam un Ministru kabinetam. Ņemot vērā iepriekš minēto, Senāts saskata pamatu darīt zināmu Latvijas Republikas Saeimai,
Valsts Prezidentam un Ministru kabinetam par Civillikuma 1075.panta nepilnību, neparedzot atbilstošu regulējumu mūsdienu dzīves apstākļiem.

Senāts saskata pamatu informēt LR Prokuratūru par, iespējams, notikušiem atsevišķu indivīdu vai grupā veiktiem neīstu dokumentu izgatavošanas un izmantošanas faktiem un iespējami fiktīvu darījumu slēgšanu ar mērķi iedzīvošanās nolūkā ar viltu izstumt no īpašuma pārējos kopīpašniekus.
KL 275.p. izpratnē ar viltotu dokumentu saprotama arī neīsta dokumenta izgatavošana, t.i., tāda dokumenta, kas formāli piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, sagatavošana, kuram nav juridiska spēka. Turklāt jaunradītā dokumentā tiek ietverti tādi fakti, kuri nav notikuši, vai ziņas, dati, kas neatbilst patiesībai (KL k-i. III, 449.lpp., 1. un 7.p.). Saskaņā ar Senāta KLD judikatūru arī nostiprinājuma lūgums atzīstams par dokumentu KL 275.p. izpratnē (SKK-2/2017). Neīsta dokumenta izmantošana ietver sevī to iesniegšanu valsts iestādēs un citām personām, uzdodot šo dokumentu par īstu (SKK-5/2013 un SKK-234/2015).
Saskaņā ar KL 177.p. svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu, ir krāpšana. Viltus var izpausties rakstiski, mutiski, var būt ietverts viltotā dokumentā, vai arī izpausties šāda viltojuma izmantošanā utml. (KL k-i. III, 44.lpp., 9.p.).
Viltota dokumenta izmantošana ar nolūku izdarīt krāpšanu ir noziedzīgs nodarījums, kas jākvalificē kopībā saskaņā ar KL 275.p. otro daļu un kopībā ar attiecīgo KL 177.p. daļu (Par tiesu praksi lietās par krāpšanu).
Lēmumā pieminētie maiņas līgumi starp [A] un [LNI] un ar tiem saistītie nostiprinājuma lūgumi pirmšķietami ir neīsti dokumenti, jo ir fikcija, t.i., tiem nav juridiska spēka saskaņā ar CL1438.p., un tajos ietvertās ziņas neatbilst īstenībai (SKC-7/2018 tēzes).
Lēmumā pieminētie aizdevuma un hipotēkas līgumi arī pirmšķietami ir fiktīvi, jo ķīlas ņēmēja [B] par ķīlu ņēma aizdevuma summai neatbilstošas vērtības lietu – 2/9 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kā arī pieļāva ķīlas priekšmeta samazināšanos līdz 1/90 domājamām daļām no nekustamā īpašuma un lēmumā par tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu hipotekārā kreditore [B] netika pieminēta kā nodrošinātais kreditors. Turklāt arī pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, kad parasti ir dzēsti nodrošināto kreditoru prasījumi, [B] vēl arvien ir ierakstīta zemesgrāmatā kā hipotekārā kreditore, lai gan saistību izpildes termiņš ir iestājies jau 30.03.2008. Nav arī zināms, vai saistība, kura nodrošināta ar šo hipotēku, ir patiesi nodibināta un izpildīta.
Par iespējami neīstu dokumentu (līgumu un nostiprinājuma lūgumu) izgatavošanu un izmantošanu pēc iepriekšējas vienošanās un viltu varētu, iespējams, liecināt šajā lēmumā norādītā notikumu gaita un aprakstītā personu savstarpējā saistība.
Pirmšķietami saredzams arī mantkārīgs nolūks, jo prasība celta, lai ar formālu ieganstu–izbeigt kopīpašumu–tiktu panākta tā pārdošana piespiedu izsolē, kuras rezultātā, NĪ, iespējams, iegūtu tieši vai netieši kāds no personu grupā iesaistītiem indivīdiem, vai arī tas pret atlīdzību tiktu nodots kādas citas personas rīcībā...