Tiesībsarga birojam projekta “Efektīva novērošanas un izraidīšanas procesa realizēšana (1. posms)” 3. pasākuma “Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas procedūru pilnveidošana izraidīšanas procesā” ietvaros kā viens no veicamajiem pasākumiem ir noteikts “Tiesībsarga biroja īstenoto novērošanas procedūru un metodikas pārskatīšana un pilnveidošana cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas kontekstā”.

Lai izraidīšanas procesā netiktu pieļauta atkārtota cilvēktirdzniecības upuru viktimizācija, cilvēktirdzniecības novēršanā iesaistīto atbildīgo institūciju un organizāciju starpā ir jābūt sadarbībai un skaidram rīcības plānam par atpazīto cilvēktirdzniecības upuru aizsardzību un sociālās rehabilitācijas sniegšanu. Līdz ar to projekta ietvaros ir svarīgi rīkot tikšanos ar sociālo rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem sniedzējiem (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs), lai savstarpēji pārrunātu sadarbības stiprināšanu iesaistīto dalībnieku starpā, kā arī cilvēktirdzniecības risku novēršanu izraidīšanas procedūrā, tostarp uzlabojot tiesībsarga kā novērotāja lomu piespiedu izraidīšanas procesā. Savukārt Valsts robežsardzes koledžai minētais pasākums var būt noderīgs projekta Nr.VRK/PMIF/2019/2 “Konvojnieku kapacitātes stiprināšana” īstenošanā, kur viens no projekta sasniedzamajiem rezultātiem ir izstrādāt kvalifikācijas celšanas apmācības programmu “Cilvēktirdzniecības upuru atpazīšana atgriešanas un patvēruma procedūrās”.

Diskusijā piedalījās Tiesībsarga biroja pārstāvji, centrs "MARTA" pārstāvji, biedrība "Patvērums „Drošā māja”" pārstāve, Valsts robežsardzes koledžas pārstāvji. 

Diskusijas laikā tika apspriesti šādi jautājumi:

• Vai pakalpojumu sniedzēji savā praksē ir saņēmuši informāciju no Valsts robežsardzes par ārzemnieku kā iespējamo cilvēktirdzniecības upuri izraidīšanas procesā? Atbildot apstiprinoši uz uzdoto jautājumu, kāda ir bijusi šī sadarbība un tālākā komunikācija? Atbildot negatīvi uz uzdoto jautājumu, kādi apstākļi un iemesli, Jūsuprāt, varētu būt tā pamatā?
• Kāda vispārīgi ir bijusi pakalpojumu sniedzēju sadarbība ar Valsts robežsardzes amatpersonām lietās, kas attiecas uz informācijas saņemšanu par iespējamo cilvēktirdzniecības upuri un tālāko personas novērtēšanu?
• Vai un cik ārzemniekus pakalpojumu sniedzēju izveidotās komisijas ir atzinušas par cilvēktirdzniecības upuriem? Kādi ir bijuši galvenie indikatori to atzīšanai? Vai  upuru starpā ir bijuši arī nepilngadīgie bez pavadības?
• Kādiem cilvēku tirdzniecības indikatoriem, Jūsuprāt, visvairāk ir jāpievērš uzmanība lietās, kas attiecas uz ārzemnieku izraidīšanas procesu, tostarp tiesībsargam veicot izraidāmo personu aptaujāšanu?
• Vai, Jūsuprāt, valstī pašlaik pastāv efektīva informācijas apmaiņas sistēma ar citām iestādēm cilvēktirdzniecības gadījumu atpazīšanai, piemēram, ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts darba inspekciju vai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, bāriņtiesām, kad ieceļojis nepilngadīgais bez pavadības, u.tml.?
• Vai uzskatāt, ka būtu nepieciešams aktualizēt tiesisko regulējumu, izveidojot vienu normatīvo aktu, kas sevī ietvertu visas stadijas – no cilvēktirdzniecības upura konstatēšanas līdz pakalpojuma saņemšanai?
• Vai pakalpojumu sniedzēji būtu gatavi iesaistīties ciešākā sadarbībā ar tiesībsargu, piemēram, palīdzot apmācīt Valsts robežsardzes amatpersonas?