Lietas faktiskie apstākļi saistīti ar to, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departaments bija rīkojis atklātus konkursus par tiesībām izmitināt un sniegt aprūpi Rīgas pilsētā izķertajiem un cietušajiem suņiem un kaķiem. Iepirkumu dokumentācijā netika ierobežots iepērkamā pakalpojuma apjoms, vien tika norādīts pašvaldības prognozētais suņu un kaķu skaits, kam gada griezumā varētu būt nepieciešama izmitināšana un aprūpe. Biedrība “Dzīvnieku pansija “Ulubele”” uzvarēja šajos iepirkumos. Līgumos par šo izmitināšanas un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pašvaldība atbilstoši apstiprinātajam budžetam norādīja summu, kuru tā paredzējusi tērēt attiecīgajai vajadzībai. Tomēr praksē attiecīgajā gadā dzīvnieku skaits, kuram bija nepieciešama izmitināšana un aprūpe, bija tāds, ka ar dzīvnieku izmitināšanu saistītie izdevumi pārsniedza summu, kas bija paredzēta ar pieteicēju noslēgtajos līgumos. Atsaucoties uz šo apstākli, pašvaldība pārtrauca vest izmitināmos dzīvniekus uz pieteicējas patversmi, un dzīvnieku izmitināšanas pakalpojumus iepirka no citiem šādu patversmju uzturētājiem, kuri konkursa rezultātā nebija ieguvuši tiesības nodrošināt attiecīgos pakalpojumus.

Senāts atzina, ka, izskatot konkrēto strīdu, jāņem vērā, ka no iepirkuma dokumentācijas kopumā izriet, ka iestādes mērķis, izsludinot iepirkumu, bija izvēlēties izķerto un cietušo suņu izmitināšanas un aprūpes pakalpojuma sniedzēju nākamajiem četriem gadiem. Proti, iepirkuma mērķis bija izvēlēties patversmes pakalpojumu sniedzēju, kuram būs jāuzņem pašvaldības izķertie un cietušie suņi un kaķi. Savukārt līdzekļi, kas attiecīgajā gadā tērējami konkrētā pakalpojuma iegādei, tika noteikti pakalpojuma līgumā, ņemot vērā budžetā paredzētos līdzekļus, uzvarējušā pretendenta piedāvājumu un pašvaldības prognozes par patversmē uzņemamajiem dzīvniekiem. Tādējādi pieteicēja, uzvarot iepirkumā, varēja rēķināties, ka tad, ja pašvaldībai būs nepieciešami suņu  vai kaķu izmitināšanas un aprūpes pakalpojumi, par šo pakalpojumu sniedzēju būs uzskatāma tieši pieteicēja, un tikai tad, ja pieteicēja atteiksies uzņemt minētos dzīvniekus, tie tiks nogādāti citās patversmēs. Minēto tiešā tekstā paredzēja arī saistībā ar suņu izmitināšanu noslēgtā vispārīgā vienošanās, kuras projekts bija pievienots iepirkuma dokumentācijai.

Senāts spriedumā uzsvēra, ka pakalpojuma līgumā pielīgtās saistības nav vērtējamas atrauti no tā mērķa, kura sasniegšanai konkrētais iepirkums tika izsludināts. Tāpēc tas, ka pieteicēja bija izsmēlusi pakalpojuma līgumā paredzēto maksimālo pakalpojumu iegādes summu, nevar attaisnot iestādes rīcību iegādāties pakalpojumus no tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri konkursā nav ieguvuši tiesības būt primārie patversmes pakalpojumu sniedzēji. Tas nozīmē, ka pašvaldība, iepērkot attiecīgos pakalpojumus no citām personām, lai arī pieteicēja nebija atteikusies dzīvniekus uzņemt,  nepamatoti nav respektējusi to, ka pieteicēja atbilstoši uzvarai iepirkumā un uz tās pamata noslēgtajiem līgumiem bija atzīstama par primāro patversmes pakalpojumu sniedzēju.

Lieta SKA-84/2020; A420417014