“Tāpat kā daudzu citu demokrātisku valstu konstitūcijās arī Satversmē būtu vēlams speciāls risinājums īpašiem apstākļiem (tie ir likumdošanā paredzētie kara un izņēmuma stāvokļi un ārkārtas situācijas), kas dotu valdībai iespēju, ja neatliekama vajadzība to prasa, krīzes laikā pieņemt noteikumus ar likuma spēku, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību un labklājību (kas ietver arī veselību). Saeima, kas turpinātu savu normālo darbu arī šajos īpašajos apstākļos, šos noteikumus varētu jebkurā brīdī atcelt. Tādējādi Saeima paturētu savas kontroles tiesības pār valdību. Taču jebkurā gadījumā šie noteikumi automātiski zaudētu spēku ar īpašā stāvokļa atcelšanu. Kā papildu kontroles mehānisms varētu tikt paredzēts, ka tie varētu stāties spēkā tikai tad, ja tos triju dienu laikā ir akceptējis Valsts prezidents,” diskusijā teica E. Levits.

Valsts prezidents pateicās Saeimai par spēju pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas ātri pārkārtot savu darbu un turpināt to jaunajā situācijā: “Saeima ir pierādījusi sevi kā rīcībspējīgu un lemtspējīgu arī šajos apstākļos.”

Tomēr E. Levits norādīja, ka Saeimas darba procedūra, kas izriet no parlamenta specifiskās lomas demokrātiskā valstī, vienmēr prasa vairāk laika kā valdības lēmumu pieņemšana. No tā nevar izvairīties arī maksimāli saīsinātā parlamentārā procedūrā. Taču minētajos īpašajos apstākļos šīm atšķirībām var būt izšķiroša nozīme draudu novēršanai. Tādēļ daudzas konstitūcijas šādā īpašā situācijā paredz arī speciālu ātrās reaģēšanas mehānismu valdībai.  Turklāt Latvijai jābūt gatavai arī krietni nopietnākām situācijām, neizslēdzot iespēju, ka parlamenta darbs šo apstākļu dēļ var tikt apgrūtināts. “Pašreizējā ārkārtas situācijā mēs tiekam galā samērā labi, taču nekad nevar zināt, kad šāda vajadzība būs praktiski nepieciešama, bet labāk laikus būt gataviem, mācoties no līdz šim piedzīvotā,” uzsvēra Valsts prezidents.

E. Levits arī norādīja uz Valsts prezidenta un valsts konstitucionālo orgānu 2020. gada 23. marta kopsēdē pieņemtajiem pamatprincipiem par valsts darbību ārkārtējā situācijā. Tie krietni uzlabo valdības lēmumu juridisko bāzi, taču īsti neaizstāj šī jautājuma skaidru noregulējumu Satversmē.

Valsts prezidents īpaši uzsvēra, ka šis ir jautājums, kas vispirms jāizdiskutē Saeimā.

Uzklausot Valsts prezidenta sacīto, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atzina, ka debates parlamentā par šo jautājumu jau ir aizsāktas. Lai gan izskanējuši dažādi viedokļi par panta iespējamo redakciju un tā iedarbināšanas mehānismu, vairākums konceptuāli atbalsta ideju par jaunu, mūsdienīgu, demokrātiskai valstij atbilstošu Satversmes 81. pantu. Tam jābūt rūpīgi izsvērtam lēmumam.

Tikšanās dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka Valsts prezidenta ierosinātais Satversmes 81. panta regulējums ir labs pamats diskusijām par šo jautājumu Saeimas Juridiskajā komisijā un Satversmes jautājumu darba grupā.

Pārrunājot Administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu, Valsts prezidents atkārtoti uzsvēra, ka tai ir jābūt vērstai ne tikai uz pašvaldību darba efektivizēšanu un pakalpojumu pienācīgu nodrošināšanu katrā pašvaldībā, bet arī uz iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu, ko, cita starpā, nosaka Satversme. “Ir svarīgi, lai, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, nepazustu cilvēku iesaiste un interese savas vietējās apkaimes attīstībā un interešu pārstāvniecībā,” uzsvēra E. Levits. Viņaprāt, ir jāparedz tiesības vietējām kopienām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirt šīm kopienām kompetenci tieši vietējas nozīmes jautājumu kārtošanā.

Valsts prezidents arī norādīja uz vēlēšanu apvienību demokrātiskajām tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tas veicinātu pilsoņu demokrātisko līdzdalību savu lietu kārtošanā, jo ne visi aktīvie pilsoņi ir gatavi iesaistīties politiskajās partijās. Atšķirībā no nacionālā līmeņa pašvaldību kompetencē ir nodoti tādi jautājumi, kur nav obligāti nepieciešama aktīvo pilsoņu organizēšanās pēc partiju principa.

Valsts prezidents solīja rūpīgi sekot līdzi šīs reformas ieviešanas gaitai.