Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar Ludzas rajona prokuratūras virsprokurores kasācijas protestu un cietušā – Valsts ieņēmumu dienesta – iesniegtu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu.

Senāts lēmumā atzina par nepamatotu apgabaltiesas spriedumā ietverto norādi par apsūdzētajam celtās apsūdzības neatbilstību Kriminālprocesa likuma prasībām. Senāta ieskatā apsūdzētajam izvirzītā apsūdzība pietiekami pilnīgi atspoguļo viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. “Celtajā apsūdzībā ir norādīti apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, un tā pietiekami uzskatāmi un nepārprotami raksturo viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Pretēji apelācijas instances tiesas spriedumā atzītajam celtajā apsūdzībā ir norādīts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta, kā arī konkrētas apsūdzētā darbības, kas raksturo viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi”, teikts Senāta lēmumā.

Senāts arī norādīja, ka apgabaltiesa pretēji Kriminālprocesa likuma 564. panta ceturtajā daļā noteiktajam nav minējusi motīvus, kāpēc tā noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzētajam izvirzītā apsūdzība. Proti, apelācijas instances tiesa nav pārbaudījusi un izvērtējusi tos pierādījumus, kuri tika ņemti vērā nodokļu aprēķina veikšanas laikā un uz kuriem apelācijas protestā bija norādījis prokurors un apelācijas sūdzībā bija norādījis Valsts ieņēmumu dienests.

Vienlaikus Senāts atzina par pamatotu Latgales apgabaltiesas secinājumu, ka otras lietā apsūdzētās – novada pašvaldības priekšsēdētāja dzīvesbiedres – darbībās nav konstatējama viņai inkriminētā Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme – noziedzīgā nodarījuma sekas, kas izpaužas zaudējumu nodarīšanā lielā apmērā. Senāts arī atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas nolēmumā konstatēto, ka otrai personai izvirzītajā apsūdzībā nav norādīts kādus objektus viņa slēpusi vai samazinājusi un kādā veidā izvairījusies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas.  

Abiem apsūdzētajiem apsūdzība celta par to, ka viņi izvairījās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Apsūdzībā norādīts, ka tādējādi pašvaldības vadītājs izvairījies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par 2002., 2003., 2006. un 2007. gadu un nodarījis mantisku kaitējumu valstij 200 195,22 eiro apmērā, savukārt viņa sieva izvairījusies no ienākuma nodokļa maksāšanas par 2005. un 2007. gadu un nodarījusi mantisku kaitējumu valstij Ls 9311,04 apmērā.

Gan pirmās, gan otrās instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.

Lieta Nr. SKK-74/2020