Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs desmit kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Vides pārraudzības valsts birojs, Ministru kabinets, Veselības ministrija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Senāta Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divus kasācijas protestus par spēkā stājušiem pirmās instances tiesas nolēmumiem.

Senāta Krimināllietu departaments izskatīs četras lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības, divās lietās – gan kasācijas sūdzības, gan prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 26. novembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir zaudējusi tiesības samazināt aktuālo budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokļa summu jeb būtībā atprasīt budžetā iepriekš samaksāto pievienotās vērtības nodokli sakarā ar to, ka tās darījumu partneris nav samaksājis par pieteicējas sniegtajiem pakalpojumiem, t.i., par zaudēto parādu.

Kā atzinusi Administratīvā apgabaltiesa, pieteicēja šīs tiesības ir zaudējusi, jo nebija iesniegusi pieprasījumu Valsts ieņēmumu dienestā trīs gadu laikā kopš parāda rašanās, neskatoties uz to, ka visā šajā laikposmā nebija iestājušies visi likumā noteiktie priekšnoteikumi nodokļa atprasīšanai. Pieteicēja savukārt norāda uz apstākli, ka tā nodokļa summu varēja atprasīt tikai pēc tam, kad bija iestājušies visi šie priekšnoteikumi, un atprasīšanai paredzētajā laikposmā nebija saņemts zvērināta tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību, kas ir viens no šiem priekšnoteikumiem. Pieteicēja ar dažādām atsaucēm uz tiesību normām un principiem būtībā pauž viedokli, ka tiesību liegšana atprasīt nodokli, kas neizbēgami izriet no tā, ka šīs tiesības jāīsteno noteiktā laikposmā un vienlaikus jāpanāk visu priekšnoteikumu iestāšanās, būtu nesamērīga. (Lieta Nr. SKA-201/2020).

2) Administratīvo lietu departaments 26. novembrī izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Ministru kabinets 2016. gada 24. augustā izdeva rīkojumu Nr. 467, ar kuru akceptēja paredzēto darbību – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību.

Pieteicēji pārsūdz šo rīkojumu daļā par akceptētās trases izvietojuma noteiktu posmu, uzskatot, ka tas izvietojams citādi. Pieteicēju galvenie iebildumi ir, ka, izvietojot trasi plānotajā vietā, tiks skarta dabas lieguma „Vitrupes ieleja” teritorija, aizbērta Vitrupe, ietekmējot zivju resursus, kā arī paredzētā darbība šķērsos dabas parku „Salacas ieleja”, kas ir Natura 2000 teritorija. Tāpat pieteicēji uzskata, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības.

Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. (Lieta SKA-268/2020).

3) Administratīvo lietu departaments 27. novembrī turpinās izskatīt pieteikumu par Veselības ministrijas lēmumu neizsniegt pieteicēja dēlam veidlapu par tiesībām uz ārstēšanu, kas nodrošina personai tiesības saņemt noteiktus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Veselības ministrijas lēmums bija pamatots ar to, ka konkrētajā lietā nav medicīnisku iemeslu, kādēļ pieteicēja dēls pakalpojumu nevarētu saņemt Latvijas teritorijā. Konkrētais medicīnas pakalpojums valstī tiek veikts, bet, ņemot vērā, ka pieteicējs ir Jehovas liecinieks, viņš nepiekrīt konkrētās manipulācijas veikšanai ar asiņu transfūziju. Senāts iepriekš bija apturējis lietā tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības Tiesā. Stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas spriedumam, Senāts turpina lietas izskatīšanu. (Lieta SKA-18/2020).