2017. gada februārī PTAC pieņēma lēmumus pret astoņiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (lasīt šeit), piemērojot soda naudas kopsummā 211 000 EUR par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz tā paša gada rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem bija radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu EUR apmērā.

Patērētājiem bija sarežģīti pārzināt kreditēšanas jomas specifisko regulējumu, tostarp pārbaudīt, vai kredīta pagarināšanas komisijas apmērs ir noteikts, ievērojot tiesību normu prasības. Kredīta pagarināšanas brīdī daudzi patērētāji atradās situācijā, kurā tiem bija ierobežotas iespējas izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju.

Daļa sodīto kredītu devēju PTAC lēmumus pārsūdzēja tiesā un SIA “Soho Group” lietā kasācijas instancē Augstākā tiesa izlēma apturēt lietvedību un uzdot Eiropas Savienības tiesai (EST) prejudiciālos jautājumus par tiesību normu interpretāciju.

Senātā izskatāmajās lietās kasācijas kārtībā izšķiramais jautājums bija par to, vai kredīta kopējās izmaksas patērētājam ietver arī kredīta pagarināšanas izmaksas.

Augstākās tiesas Senāts, izmantojot EST 2020. gada 16. jūlija spriedumā lietā C-686/19 SIA “Soho Group” jēdziena “kredīta kopējās izmaksas patērētājam” sniegto interpretāciju, proti, ka jēdziens “kredīta kopējās izmaksas”  ietver arī kredīta iespējamās pagarināšanas izmaksas gadījumā, ja konkrēti un precīzi noteikumi par kredīta iespējamu pagarināšanu, ieskaitot tā termiņu, ietilpst kredītlīguma noteikumos un nosacījumos, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs, un ja šīs izmaksas ir kredīta devējam zināmas, ir atstājis spēkā PTAC pieņemtos lēmumus, atzīstot, ka Lēmumos sniegtā PTAL 8. panta (2³) daļā noteiktā jēdziena “kredīta kopējās izmaksas” interpretācija ir atbilstoša un nepastāv šaubas, ka kredīta kopējās izmaksas aptver arī kredīta pagarināšanas izmaksas. Tāpat Senāts norādījis: “(..) pieteicējai pastāvēja iespēja noteikt arī tādas kredīta pagarināšanas izmaksas, kuras iekļaujot kredīta kopējo izmaksu patērētājam aprēķinā netiktu pārsniegts patērētājiem labvēlīgākais kredīta kopējo izmaksu ierobežojuma apmērs.(..)”.

Vienlaikus Senāts nav konstatējis arī citus apstākļus, kuru dēļ būt pamats secināt, ka pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas nebija pietiekami skaidras, lai atceltu kredītu devējiem piemēroto soda naudu par neatbilstošu rīcību saistībā ar kredīta pagarināšanas izmaksu noteikšanu patērētājiem. Tādējādi visi PTAC pieņemtie un tiesā pārsūdzētie lēmumi ir stājušies spēkā un ir izpildāmi.

PTAC lēmumi un Senāta nolēmumi ir attiecināmi uz kredītu devēju un patērētāju starpā noslēgtajām vienošanām par kredīta termiņa atlikšanu (pagarināšanu), uz kurām attiecināmi 2015. gada 28. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi PTAL 8. panta (2²) daļā, (stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī), cita starpā nosakot ierobežojumus kredīta kopējām izmaksām patērētājam.

Aicinām patērētājus, kurus  skāris attiecīgu kredītu devēju pieļautais pārkāpums, vispirms vērsties pie kredīta devēja. Ja kredīta devējs nepiekrīt zaudējumu atlīdzināšanai, sniedzama prasība vispārējās jurisdikcijas tiesā. Detalizētāk par iespējām saņemt palīdzību strīda risināšanai tiesā aicinām interesēties Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā, iesniegumu sūtot uz iesniegumi@pateretajs.lv.