Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Agrario" savstarpējie darījumi ar tās biedri ir atzīstami par spēkā neesošiem un saistībā ar to atzīšanu par spēkā neesošiem piedzenama nauda no kooperatīvās sabiedrības biedres.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts secina, ka maksātnespējīgās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedri ir uzskatāmi par ieinteresēto personu Maksātnespējas likuma 72. panta izpratnē, jo tiem tāpat kā citām likumā minētajām personām ir mantiska ieinteresētība sabiedrībā saistībā ar viņu ekonomisko līdzdalību sabiedrībā, tostarp, dalību sabiedrības peļņā.

Izvērtējot pārsūdzēto spriedumu, Senāta ieskatā apgabaltiesai, ievērojot principu "tiesa zina tiesības" (jura novit curia), vajadzēja lietā izvērtējamos darījumus novērtēt kā maiņas darījumus, nevis ieskaita darījumus. Lietas materiāli apliecina, ka pušu saimnieciskā sadarbība lauksaimniecības kooperācijas ietvarā tika organizēta tādā formā, ka atbildētāja piegādāja prasītājai graudus to tālākai realizācijai, savukārt pretī saņēma minerālmēslus, sēklu un augu aizsardzības līdzekļus, kā arī saražoto graudu pirmapstrādes un transportēšanas. Līdz ar to puses bija vienojušās nevis par samaksu jeb atlīdzināšanas līdzekli naudā, bet gan citās lietās. Sabiedrībā atbilstoši tās izveidošanas mērķim tika veikta ikdienas saimnieciskā darbība, tāpēc tās ietvarā veiktie maiņas darījumi nav kaitējuši ne pašai parādniecei, ne kreditoru kopuma interesēm. 

Vienlaikus Senāts atzīst, ka tiesas kļūdaini veiktā darījumu kvalifikācija (ieskaita darījumi) nav novedusi pie lietas nepareiza iznākuma. Apgabaltiesa pareizi konstatējusi, ka administrators nav izpildījis pienākumu pierādīt zaudējumus. Pienākums pierādīt zaudējumus ir jau nostiprināts praksē iepriekš. Senāts atzinis, ja darījuma rezultātā ir samazinājusies sabiedrības spēja segt kreditoru prasījumus tās maksātnespējas procesa ietvaros, tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka sabiedrībai ar šo darījumu nodarīti zaudējumi, kas ir nepieciešamais apstāklis Maksātnespējas likuma 96. panta pirmās daļas piemērošanai. Zaudējumu kā mantiska pametuma fakts jāpierāda prasītājam. Apgabaltiesa konkrētā gadījumā arī pamatoti ir atzinusi – administratoram bija jāpierāda apstrīdēto darījumu ietekme uz prasītājas naudas plūsmu kontekstā ar apstākli, ka atbildētāja nebija vienīgā kooperatīvās sabiedrības biedre un šāda veida darījumi tika slēgti arī ar citiem sabiedrības biedriem. Turklāt apgabaltiesa norādījusi, ka prasītāja nav apstrīdējusi darījumu vērtību un nav norādījusi, ka aktos iekļautie prasījumi būtu fiktīvi. 

Maksātnespējas likuma 96. panta mērķis nav parādnieka ikdienas komercdarbības ietvaros veikta darījuma atzīšana par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka tas noslēgts trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Lai pamatotu ieskaita darījuma zaudējumus radošo raksturu, jāpastāv papildu apstākļiem, proti, ar likumu aizsargāto interešu aizskārumam (piemēram, ieskaits izmantots, lai nobēdzinātu parādnieka mantu, pirms termiņa dzēstu saistības pret parādnieka ieinteresēto personu, vienlaikus nepildot saistības pret trešajām personām). Turklāt, ja ieskaits būtu noticis saskaņā ar apstiprinātu tiesiskās aizsardzības plānu, tad atbilstoši judikatūrai būtu jāievēro proporcionalitātes princips. Taču apelācijas instances tiesa šādus papildu apstākļus vai pamatu ievērot tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa noteikumus nav konstatējusi. Tādējādi Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums ir atstāts negrozīts un līdz ar to stājies spēkā.